Выбрать главу

Ričards Bahs

KAIJA VĀRDĀ DŽONATANS LIVINGSTONS

.

Par autoru

Ričards Bahs (Richard Bach ) (dz.1931) - amerikāņu rakstnieks

Apguvis lidotāja profesiju, Ričards Bahs dienēja Eiropā, lidojot reaktīvajās kara lidmašīnās, bet vēlāk nopirka vecu biplānu un vizināja cilvēkus izklaides lidojumos virs dzimtajiem klajumiem ASV plašumos. Tad viņam arī pievienojās Donalds Šimoda – mesija, kurš par mesiju negribēja būt. Pats Bahs atzinās, ka reālajā fiziskajā pasaulē Šimoda nekad nav dzīvojis, šis mesija ir bijis Ričarda iekšējais skolotājs.

Savu pirmo grāmatu par lidojumiem Bahs publicēja 1963.gadā, bet slavens viņš kļuva ar stāstu Kaija vārdā Džonatans Livingstons (1970). viņš pats atzīst, ka tas ir inspirācijas (spēcīgas iedvesmas) auglis, ka saviem spēkiem viņš ko tik ģeniālu nespētu uzrakstīt. Uzrakstīja to līdz pusei, rakstnieks juta, ka iedvesma ir zudusi un vairs viņš neko sakarīgu nespēj rakstīt. Viņš noslēpa manuskriptu bēniņos, bet pēc dažiem gadiem iedvesma atgādināja par neparasto kaiju un stāsts tika pabeigts.

Līdzīgi kā A.de Sent–Ekziperī grāmatās, Baha daiļradē ir Lidojums . Viņš māca mūs lidot. Mēs pat varam iztikt bez lidmašīnas, vajag tikai izplest iztēles spārnus un ticēt savai sirdij.

Ar savu nākamo sievu aktrisi Lesliju Parišu (Leslie Parrish ) Ričards ilgu laiku vienkārši sirsnīgi draudzējās, kamēr abiem kļuva skaidrs, ka viņi ir viens vesels. Viņi kopā devās harmonijas meklējumos un kopā uzcēla savu tiltu pāri mūžībai. Tagad Ričards Bahs ir pasaulslavens rakstnieks un miljonārs. Viņi ar Lesliju klusi dzīvo uz kādas salas, kuras nosaukums lasītājiem netiek izpausts, lai rakstnieks varētu glābties no autogrāfu meklētājiem. Dažreiz virs salas redz lidināmiem nelielu baltu lidmašīniņu…

BIBLIOGRĀFIJA:

1.       Zemei svešinieks(1963) Stranger To The Ground

2.       Biplāns(1966) Biplane

3.       Nekas nav nejauši (1969) Nothing By Chance

4.       Kaija vārdā Džonatans Livingstons(1970, latviski 1995)  Jonathan Livingston Seagull  Reibinošs stāsts par pilnības meklējumiem un šķēršļiem, ko nākas pārvarēt vientuļam, sabiedrības nesaprastam šī ceļa gājējam. Ļoti daudziem cilvēkiem šī saulainā pasaka ir izmainījusi dzīvi un devusi nepārspējamu iedvesmas un apņēmības lādiņu.

5.       Dzimušais lidot(1974) A Gift of Wings  Agrīno stāstu krājums, kuriem kopēja ir aviācijas tēma.

6.       Nav tādas vietas, kas būtu tālu(1976) There's No Such Place as Far Away

7.       Ilūzijas, jeb stāsts par Mesiju, kurš negribēja būt Mesija(1977) Illusions  Visas ilūzijas ir reālas un visa realitāte ir iluzora. Mums pietiek noticēt, ka mēs spējam un mēs spēsim bīdīt mākoņus un staigāt cauri sienām.

8.       Tilts pāri mūžībai (1984)  A Bridge Across Forever  Skaists autobiogrāfisks romāns par patiesas mīlestības meklējumiem un harmonisku savienību ar sievieti, kura vēlāk kļūst par rakstnieka sievu.

9.       Vienīgā (1988)  One  Divi cilvēki mīl viens otru, caur to mīl arī visu pasauli un kopā tiecas uz harmoniju un laimi.

10.    Bēgšana no drošības (1994) Running From Safety

11.    Ārpus mana prāta (1999)  Out of My Mind

Pirmā daļa

Bija rīts un uzlēkusī saule kaisīja dzirkstošu zeltu pār rāmās jūras vilnīšu krokām.

Jūdzi no krasta ūdenī šūpojās zvejas laiva, un pa gaisu zibenīgi aiztraucās vēsts Brokastotāju Baram, līdz tūkstošiem kaiju, cita citu apsteigdama, saskrēja cīnīties par ēdiena druskām. Bija sākusies jauna, rosības pilna diena.

Bet krietni attālāk, viens pats starp laivu un jūras krastu, Džonatans Livingstons Kaija mācījās lidot. Simt pēdu augstumā viņš nolaida lejup tīklotās pleznas, izslēja knābi un centās saglabāt smeldzoši grūtu spārnu un muguras izliekumu. Izliekums nozīmēja, ka lidojums būs lēns, un viņš samazināja gaitu, līdz vējš kļuva par čukstu viņa sejā, līdz okeāns lejā gandrīz apstājās uz vietas. Dedzīgi koncentrēdamies, viņš samiedza acis, aizturēja elpu, piespieda sevi… izliekties… vēl… mazdrusciņ… vairāk… Tad viņa spalvas sabozās, viņš apstājās un krita lejup.

Kaijas, kā jūs zināt, nekad lidojumā nesastomās, nekad neapstājas. Gaisā apstāties tām ir kauns un negods.

Bet Džonatans Livingstons Kaija – kurš nenokaunējies atkal atvēza drebošos spārnus grūtajam izliekumam un laidās lēnāk, arvien lēnāk un atkal apstājās, – nebija parasts putns.

Vairums kaiju necenšas iemācīties vairāk par pašiem vienkāršākajiem lidošanas paņēmieniem – kā tikt no krasta līdz barības vietai un atpakaļ. Jo vairumam kaiju svarīga ir nevis lidošana, bet ēšana. Taču šai kaijai svarīgs bija nevis ēdiens, bet lidojums. Svarīgāks par visu pārējo. Džonatanam Livingstonam Kaijai lidojums bija mīlestība.

Drīz viņš atklāja, ka ar tādu domāšanas veidu nevar iemantot atzinību pārējo putnu vidū. Pat viņa vecāki jutās satriekti, redzēdami, ka Džonatans augas dienas pavada vienatnē, simtām reižu atkārtodams lēnu planējumu, vingrinādamies un eksperimentēdams.

Viņš, piemēram, nezināja, kāpēc tā notiek, bet, lidodams zemu virs ūdens, augstumā, kas mazāks nekā puse no viņa spārnu izpletuma, viņš varēja noturēties gaisā ilgāk un ar mazāku piepūli. Šie planējumi beidzās nevis ar parasto šļakstu, pleznām atsitoties pret ūdeni, bet ar garu, lēzenu slīdējumu, līdz viņš skāra ūdens virsmu ar stingri nostieptām, pie ķermeņa pievilktām kājām. Kad viņš šādu zemo slīdējumu ar pievilktām kājām sāka izmēģināt, nolaizdamies liedagā, un pēc tam vērtējoši pārstaigāt smiltīs ievilkto taku, viņa vecāki jutās no tiesas satriekti.

– Kāpēc, Džon, kāpēc? – taujāja viņa māte. – Kāpēc tik grūti ir būt tādam kā pārējais bars, Džon? Kāpēc tu nevari atstāt zemo lidojumu pelikāniem un albatrosiem? Kāpēc tu neēd? Dēls, no tevis tik vien ir kā kauli un spalvas!

– Tas nekas, ka kauli un spalvas, mamm! Man vienkārši gribas zināt, ko es gaisā spēju izdarīt un ko ne. Man vienkārši gribas zināt!

– Paklausies, Džonatan! – itin laipni sacīja viņa tēvs. – Ziema vairs nav aiz kalniem. Tad laivu būs maz, un zivis, kas tagad peld tuvu virsmai, pazudīs dziļumā. Ja gribi mācīties, tad mācies, kāds ēdiens tev vajadzīgs un kā to dabūt. Visi tie lidošanas smalkumi jau paši par sevi ir labi, bet saproti pats: planējums nav ēdams! Neaizmirsti, ka putns lido tāpēc, lai tiktu pie ēdiena!

Džonatans paklausīgi pamāja ar galvu. Vairākas nākamās dienas viņš centās uzvesties tāpat kā pārējās kaijas; viņš patiešām centās – klaigāja un cīnījās kopā ar pārējo baru ap moliem un zvejas laivām, nira ūdenī pēc zivju un maizes kripatām. Taču viņam neizdevās pielāgoties.