GALMA PUTNS
Reiz dzīvoja kāds putns. Viņa ligzda bija savīta uz Karaļa pils jumta.
"Es esmu galmam tuvu stāvoša persona," viņš lepni teica. "Galmā taču ir jābūt kādam, kurš katru rītu vēro Karali."
KARAĻA DZĪVE
ē
Reiz Bruņinieks dzēra kafiju kopā ar Karali. "Tev ir grūta dzīve," viņš teica Karalim. "Es tāds esmu piedzimis," Karalis atbildēja.
"Es daudz par tevi esmu domājis/' sacīja Bruņinieks. "Man mājās pie sienas ir tava fotogrāfija."
"Es regulāri par tevi dzirdu," teica Karalis. "Būsim draugi," Bruņinieks piedāvāja. "Mēs jau tādi sen esam," Karalis pasmaidīja.
BRUNINIEKS UN PROSTITŪTA
ē
Reiz Bruņinieks aiz vientulības nolēma nopirkt karaļvalsts Prostitūtu. Viņš tai kārtīgi samaksāja. Prostitūta godīgi paveica savu darbu. Viņa paskatījās uz Bruņinieku un gāja tālāk.
BRUNINIEKS KAFEJNĪCĀ
ē
Reiz Bruņinieks iegāja kādā kafejnīcā. Viņš nopirka pīrādziņu un sulas glāzi.
"Man gribētos ēst kopā ar Karali," viņš domāja.
Karalis atpūtās savā pilī. "Man arī gribētos est kopa ar Bruņinieku," viņš domāja.
Bruņinieks izdzēra savu sulu un devās pastaigā pa pilsētu. Bija pavasarīgs laiks. Karaļvalstī spīdēja saule.
BRUNINIEKA DRAUGS
ē
Reiz dzīvoja Labais Burvis. Viņš kādreiz bija bijis Ļaunais Burvis, tad Bruņinieks viņam nocirta galvu, bet Pūķis Burvja atliekas ielika ledusskapī.
Savukārt Labā Feja tās izzaga, salika kopā un atdzīvināja.
Labais Burvis bija Bruņinieka biktstēvs. Bruņinieks viņam sūdzēja grēkus. Pēc tam viņi kopa dzēra tēju. Uz vienas tasītes bija uzzīmēts Pūķis, uz otras - Bruņinieks. Labā Burvja mājā bija daudz jocīgu lietiņu. Dažreiz Burvis sūdzēja grēkus Bruņiniekam. Bruņinieks viņam stāstīja par to, ko ir runājis ar Princesēm. Labajam Burvim Princeses patika. Tā bija jauka kompānija.
KĀ PADARĪT BRUNINIEKU LAIMĪGU?
Karaļvalsts Viesmīlis reiz atkal nesa kafiju sirmajam karalim. Karalis gulēja. Viesmīlis lūdza Karali pamodināt un teica: "Rīta kafija ir atnesta."
"Ko dara Bruņinieks?" Karalis jautāja.
"Bruņinieks skumst," sacīja Viesmīlis. "Viņš grib dzīvot zemē, kur visi ļr priecīgi."
"Tajā zemē nevar nokļūt pats ar saviem speķiem," Karalis domīgi sacīja.
"Ko man pateikt Bruņiniekam?" jautāja Viesmīlis.
"Viņam ir trīs Princeses, kas par viņu domā," teica karalis. "Viņas nevarēs mierīgi gulēt, iekams Bruņinieks nebūs laimīgs."
KO ĪSTI DOMĀ PRINCESES?
Reiz Bruņinieks Princesēm pārmeta: "Jūs visu laiku solāt mani ņemt uz pili, bet tā nedarāt."
Princeses atbildēja Bruņiniekam: "Mūsu vidū nav vienprātības. Viena no mums grib dzīvot kopā ar tevi pasaulē, otra - iepazīstināt tevi ar visu galma dzīvi, bet trešā vēlas, lai tu dzīvotu citā pilsētā."
BRUŅINIEKA UN PRINCEŠU ATTIECĪBAS
Reiz Bruņinieks sēdēja un domāja: "Cik dīvainas ir manas attiecības ar Princesēm - kad viņas ar mani nodarbojas, es nevaru to izturēt, kad viņas to nedara, es pēc tā ilgojos."
Princeses pa to laiku savā starpā sarunājās: "Kā lai paskaidro Bruņiniekam, ka mēs viņam gribam vairāk laba, nekā viņš grib pats sev, tikai viņš nezina to, ko zinām mēs."
MAMMA IR MAMMA
"Mamma ir mamma," teica sirmais Karalis, kad Bruņinieks sūdzējās, ka mamma atkal ievieš kārtību viņa vecpuiša dzīvoklī.
PŪKA NEVEIKSME
ē
Bruņinieks atkal uzvarēja Pūķi šahā. "Ak šis Labais Burvis! Man vajadzēja viņa atliekas paturēt ledusskapī," Pūķis teica.
"Tā ir tava vienīgā kļūda, tāpēc es tevi mīlu," sacīja Bruņinieks.
DZĪVE KĀ CIRKS
Reiz Bruņinieks atkal uzvarēja Pūķi šahā. "Dzīve ir cirks," teica Pūķis. "Nedaudz skumīgs," piebilda Bruņinieks.
VIESMĪĻA SKUMJĀ BĒRNĪBA
m
Reiz Karaļa Viesmīlis atkal sapinās savā bārdā un pakrita.
"Man bija skumja bērnība," viņš teica. "Skumja bērnība rada laimi debesīs," Karalis atbildēja.
VECAIS DARBARŪĶIS
ē
Vecais Viesmīlis atkal izlēja kafiju zemē. Karalis mierīgi gulēja.
Vecais Viesmīlis vēlreiz izlēja kafiju zemē. Karalis mierīgi gulēja.
Vecais Viesmīlis vēlreiz izlēja kafiju zemē un devas mājās ar labi padarīta darba apziņu.
"Vecie darbarūķi paliek vecie darbarūķi," sacīja Karalis, kad bija pamodies.
PŪKA NOJAUTA
ē
Viesmīlis jau laikus gatavojās izliet kafiju zeme.
"Nupat nav labi," juta Pūķis.
RĪTS
Viesmīlis atkal izlēja kafiju zemē. "Ir rīts," teica sirmais Karalis.
UZVARA UN ZAUDĒJUMS
Bruņinieks atkal uzvarēja Pūķi šahā. "Nu es esmu mierīgs. Tu atkal mani apkrāpi," Pūķis teica.
"Dažkārt uzvara ir zaudējums," Bruņinieks skumji pasmaidīja.
DZĪVES ŠAHS
Bruņinieks kā vienmēr uzvarēja Pūķi šahā. "Nekad vairs nespēlēšu šahu," Bruņinieks nozvērējās.
"Gan jau dzīve piespiedīs," Pūķis pasmīnēja.
Princešu sarunas ar Bruninieku
ē
par dzīvi
"Dzīvē nevar būt tikai prieks," teica Princeses. "Kāpēc?" jautāja Bruņinieks. "Tāpēc, ka tad pie tā tik ļoti pierastu, ka to nemaz nepamanītu," atbildēja Princeses.
"Katram vīrietim ir vajadzīga viņa sapņu sieviete," teica Princeses.
"Man tāda ir bijusi, bet es joprojām esmu viens," Bruņinieks skumji sacīja.
"Sapņu sievieti apprecēt nav iespējams," teica Princeses. "Viņai nav miesas, viņa ir tīrs sapnis."
"Visskaistākā dzīve ir tad, ja kaut kas nenotiek tā, kā gribas," teica Princeses. "Kāpēc?" vaicāja Bruņinieks. "Tāpēc, ka tad dzīvē ir vieta prātam, kas
augstāks par paša prātu," atbildēja Princeses.
#
"Nāve ir dzīves turpinājums," Princeses teica. "Es nebaidos no nāves," sacīja Bruņinieks.
"Tas nav sevišķi labi," Princeses viņam pārmeta. "Kāpēc?" vaicāja Bruņinieks. "Nomirstot kaut kas tomēr zūd," teica Princeses.
"Kas?" Bruņinieks vaicāja. "Spēja saskatīt Dievu zemes dzīves situācijās, ko var novērtēt tikai pēc tam," Princeses atbildēja.
"Mēs dāvinām tev māju ar dārzu," teica Princeses.
"Man patīk jūsu dāvanas, bet sevišķi jūsu klātbūtne," Bruņinieks sacīja.
"Tas ir tikai sākums," teica Princeses. "Mēs domājam par to, kā lai tev iedod visu, ko mēs tev gribam dot."
"Visjaukākais ir jūsu kompānija," Bruņinieks atkārtoja.
"Tu esi kļuvis mūsu kompānijas sastāvdaļa," atbildēja Princeses.
^
"Dzīve nekad nebeidzas," teica Princeses.
"Kas notiek nāves brīdī?" vaicāja Bruņinieks.
"Ieiešana citā pasaulē," atbildēja Princeses, "nāve vienkārši ir dzīves turpinājums."
"Es domāju, ka tā ir kaut kāda jauna dzīve," teica Bruņinieks.
"Kaut kādā mērā - jā," sacīja Princeses. "Bet tu esi tas pats, kas biji zemes dzīvē."
"Par naudu nevar nopirkt dvēseles mierinājumu," teica Princeses.
"Man liekas, ka par naudu nopērkamas lietas var tomēr sniegt zināmu mierinājumu," Bruņinieks iebilda. "Kāda grāmata, piemēram."