"Tā ir ilūzija," teica Princeses. "Mierinājumu dod Dievs, kas ir klātesošs un ko var dabūt par brīvu. Nauda var sniegt tikai zināmu drošības sajūtu."
"Debesīs nav laika izdarīt to, ko var izdarīt uz zemes," teica Princeses.
"Kas tas ir?" vaicāja Bruņinieks.
"Redzēt savā rīcībā Dievu," atbildēja Princeses.
"Dzīvē nav nejaušību," teica Princeses. "Ir tikai lielā plāna neizprašana."
"Man nupat pazuda viena svarīga vēstule," sūkstījās Bruņinieks.
"Acīm redzot, tā nebija svarīga vēstule," konstatēja Princeses. "Ja tai būtu nozīme lielajā plānā, tu justu vajadzību to turēt sev priekšā uz galda."
"Uz zemes ir jāstrādā, debesīs - ne," teica Princeses.
"Kāpēc?" vaicāja Bruņinieks.
"Debesīs vienīgā vajadzība ir pēc Dieva, uz zemes ir citādi."
"Naudai mazliet ir jābūt, jo uz tās fona var redzēt to, kas tiek dāvāts par brivu," sacīja Princeses.
"Jūs runājat kā mākslinieces," teica Bruņinieks.
"Mēs nupat izveidojām skici viena santīma monētai."
"Kas tur attēlots?" Bruņinieks ieinteresēts jautāja. "Vienā pusē skaitlis viens, otrā pusē Pūķis." "Kāpēc Pūķis?" Bruņinieks nesaprata. "Tev ar šo santīmu būs jācīnās." "Kāpēc?" Bruņinieks taujāja. "Sāksies naudas šahs," teica Princeses. "Pūķis ar mani vairs nespēlē," sacīja Bruņinieks.
"Viņam ir apnicis, ka tu vienmēr uzvari." "Ko lai es daru?" Bruņinieks nesaprata. "Aizej uz veikalu un kaut ko nopērc par vienu santīmu."
"Kāpēc?" vaicāja Bruņinieks.
"Lai šis pirmais santīms atgrieztos pie mums."
"Es skumstu bez galma dzīves," teica Bruņinieks.
"Tavā pilsētā galms nevar uzturēties," Princeses nopūtās. "Pilsētniekiem šī dzīve nepatīk."
"Kāpēc tā? Tas taču ir tik interesanti," sacīja Bruņinieks.
"Pilsētnieki grib justies gudri," teica Princeses. "Gudrība viņiem nozīmē būt labi paēdušiem, nevis vērot dīvaino galma dzīvi."
LABĀ BURVJA LŪGUMS
Reiz dzīvoja Labais Burvis. Bruņiniekam viņš patika. Viņi reizēm kopā dzēra tēju un runāja par Princesēm.
"Es arī gribu būt viņām draugs," teica Burvis.
"Nav viegli draudzēties ar trim Princesēm reizē," Bruņinieks atbildēja.
"Es arī gribu runāt ar Princesēm," sacīja Burvis.
"Princeses ir ļoti aizņemtas," Bruņinieks paskaidroja.
"Ar ko?" nesaprata Burvis.
"Viņas raksta pasakas," teica Bruņinieks.
"Par ko?" vaicāja Burvis.
"Par Dievu un sevi," atbildēja Bruņinieks.
ATRASTAIS PULKSTENIS
Reiz Bruņinieks no rīta atrada pulksteni. "Pulkstenis ir apstājies laiks," teica Princeses. "Kāpēc?" Bruņinieks nesaprata. "Tu vari paskatīties uz laiku no malas," Princeses sacīja.
KARALVALSTS NAUDA
ē
Karaļvalstī bija nauda. Vienā monētas pusē bija cipars, bet otrā - attēloti Ādams un Ieva.
"Kāpēc tas tā ir?" ārzemnieki parasti jautāja.
"Lai zinātu, ka kaut ko par naudu nopirkt nevar," karaļvalsts iedzīvotāji parasti atbildēja.
"Kas tas ir?" ārzemnieki nesaprata.
"Tas, ko cipars otrā pusē nesaprot, bet Ādams un Ieva Paradīzē saprot."
KARALVALSTS PAVĀRS
ē
Karaļvalstī bija Pavārs. Viņa uzdevums bija cept neglītas kūkas un pēc tam uzlikt uz tām kaut ko skābu.
"Kāpēc?" viņš jautāja Dievam.
"Lai manā karaļvalstī nejauktu kūkas ar debesīm," Dievs atbildēja.
BRUNINIEKA DRAUDZENE
ē
Bruņiniekam bija draudzene Galma Dāma. Reiz viņš ar to kopā ēda kūkas. Pienāca Karaļa Viesmīlis. Viņš svinīgi zemē izlēja kafiju.
"Vējš ir," viņš teica. "Eņģeļi dzīvo."
"Tas ir mans garīgais tēvs," Bruņinieks iepazīstināja Galma Dāmu ar Viesmīli.
"Tas jocīgais rūķis?" vaicāja Galma Dāma.
"Viņš atceras Ēdenes dārzu," teica Bruņinieks.
"Man ir smags darbs," sacīja Galma Dāma. "Jāpanāk, lai man paklausa."
"Tas padodas tikai Princesēm," teica Bruņinieks.
"Es gribu būt Princese," Galma Dāma sacīja.
"Tu taču zini, ka tu esi mana meita," viņu mierināja sirmais Karalis.
"Jā, bet mana māte bija vienkārša strādniece," teica Galma Dāma.
Karalis klusēja. Viņam bija skaistas atmiņas.
"Apēd vēl vienu kūku," viņš mudināja.
KARAĻA MODINĀTĀJS
ē
Karaļvalstī bija Karaļa Modinātājs. Viņa uzdevums bija katru dienu uzmodināt Karali viena un tajā pašā laikā neatkarīgi no tā, vai Karalis gribēja to vai ne. Viņam algu maksāja parlaments.
"Kāpēc tam tā jābūt?" viņš vaicāja Dievam.
"Tāpēc, ka Karalis dzīvo debesīs, bet parlaments uz zemes," atbildēja Dievs.
"Es nesaprotu," teica Modinātājs.
"Debesīs katru dienu notiek viens un tas pats," teica Dievs. "Katru rītu pamostas un saka - Dievs ir."
"Vai Dievs ir parlaments?" jautāja Modinātājs.
"Nē, viņš ir vienīgais, kurš to tirgu spēj paciest," atbildēja Dievs.
NOTIKUMS KAFEJNĪCĀ
Reiz Bruņinieks kopā ar Galma Dāmu kafejnīcā ēda kūkas. Pie viņiem pienāca Pūķis.
"Uzspēlēsim šahu," viņš piedāvāja.
"Es esmu aizņemts ar sievieti," atbildēja Bruņinieks.
"Tev nav sieviete, tev ir šaha figūriņa," teica Pūķis.
"Ko es daru nepareizi?" vaicāja Bruņinieks.
"Es tev to varu pateikt, bet tu man vienalga neklausīsi," sacīja Pūķis.
"Tā tas ir," teica Bruņinieks un pieklājīgi palīdzēja Galma Dāmai piecelties no galda.
"Tu izdarīji nākamo gājienu," pasmīnēja Pūķis.
GALMA DĀMAS IZCELSME
Reiz Bruņinieks kopā ar Galma Dāmu atkal eda kūkas.
"Man liekas, ka es esmu Princese," viņa lepni teica.
"Tu neesi Princese," sacīja Bruņinieks. Galma Dama apvainojās.
"Nedaudz karalisku asiņu viņai ir," Bruņiniekam vēlāk teica Princeses.
"Viņa mūžīgi nedara to, ko es gribu," teica Bruņinieks.
"Tieši tāpēc," sacīja Princeses.
"Kāpēc tas tā ir?" vaicāja Bruņinieks.
"Karalis attēlo Dievu," teica Princeses.
"Dievu nevar attēlot," iebilda Bruņinieks.
"Var," sacīja Princeses, "ja to nesauc par Dievu, bet par svētbildi."
BRUNINIEKA ATZĪŠANĀS
ē
Reiz Bruņinieks runāja ar sirmo Karali.
"Man patīk Galma Dāma," viņš Karalim atzinās.
"Tas ir labi," teica sirmais Karalis. "Tā ir mana paklīdusī meita. Es viņai esmu atradis kādu darbu. Lai viņai ir kāds mazumiņš naudas."
"Man patīk ar viņu kopā ēst kūkas," sacīja Bruņinieks.
"Viņa tevi ciena," Karalis piezīmēja.
"Es vienmēr esmu centies izlikties gudrs viņas priekšā," Bruņinieks turpināja.
"Tas tev ir arī izdevies," sacīja Karalis. "Bet es gribētu būt laimīgs," teica Bruņinieks.
"Katram ir sava laime," viņu mierināja Karalis.
KARALVALSTS MELIS
ē
Karaļvalstī bija Melis. Viņa uzdevums bija sacerēt melus par debesīm.
"Kāpēc man tas jādara?" viņš vaicāja karaļvalsts Bīskapam.
"Tādēļ, lai visus iemānītu debesīs," teica Bīskaps.
"Bet kāpēc visi nav gatavi patiesībai?" vaicāja Melis.
"Ne visi izvēlas debesis," sacīja Bīskaps. "Tos, kuri izvēlas elli, vajag ievilkt Paradīze aiz vienas kājas."
DIVI KŪKAS GABALIŅI
ē
Reiz atkal karaļvalstī uzņēma filmu. Tā saucās "Divi kūkas gabaliņi, Ādams un Ieva". Uzņemšanas laukumā skanēja mūzika. Bruņinieks tēloja Ādamu. Labā Feja bija Ieva. Pūķis atkal blakus pukojās: "Tās stulbās mākslas filmas! Aiz garlaicības var aizmigt! Nav prieka."