Выбрать главу

Bruņinieks viņā neklausījās. "Tu esi mana Ieva," viņš teica Fejai.

"Princeses zina, kādus aktierus aicināt," viņš piebilda.

KARALVALSTS INKVIZITORS

#

Karaļvalstī Inkvizitors krāja politiskās anekdo­tes. Viņš mēdza uzaicināt anekdošu stāstītāju uz tēju. Blakus istabā bija redzami jocīgi instrumenti.

"Es dzirdēju jauku anekdoti," viņš teica un ilgi iztirzāja joku.

Stāstītājs parasti nesmējās.

"Cik skaisti spīd saule," pēc brīža Inkvizitors sacīja.

Stāstītājs parasti piekrita.

"Pasēdiet kādu brīdi priekšnamā un pašķir­stiet krāsainu prospektu, kurā aprakstīts, cik ka­ralis ir labs cilvēks," viņš pēc brīža teica.

Diezgan ilgi no Inkvizitora durvju puses ne­kas nebija dzirdams. Kad bija pagājušas vairākas stundas, Inkvizitors, mierīgi smaidīdams, iznāca no sava kabineta, iedeva uzaicinātajam caurlaidi izejai un teica: "Atnāciet vēl kādu reizi. Pastāstī­sim viens otram politiskās anekdotes par Karali."

Stāstītājs parasti neatgriezās.

BENDES CIRVIS

Karaļvalstī bija Bende - kluss un akurāts dar­barūķis. Viņam bija milzīgs cirvis. Viņš to reizēm gādīgi slaucīja ar eļļainu lupatiņu. Cirvis bija izlikts redzamā vietā. Ļaudis, iedami uz darbu, uz to domīgi noraudzījās.

"Kāpēc man tik liels cirvis?" Bende reiz jau­tāja Karalim.

"Lai to nevajadzētu tik bieži pacelt," Karalis atbildēja.

KARAĻVALSTS BAUMU IZPLATĪTĀJS

Karaļvalstī bija Baumu Izplatītājs. Princeses viņam maksāja. Viņa uzdevums bija izplatīt bau­mas par Karaļa intīmo dzīvi.

"Ko man stāstīt?" viņš bieži jautāja Princesēm.

"Ko tu pats sev gultā gribētu," Princeses teica.

"Es gribētu gultā princesi," sacīja Baumu Izplatītājs.

"Gribētu gan," Princeses pasmējās. "Mums ir Bruņinieks."

"Ko tad lai es stāstu?" vēlreiz jautāja Baumu Izplatītājs.

"Kaut ko par galma dāmām," sacīja Princeses.

"Mana sieva ir Galma Dāma," nikni teica Izplatītājs.

"Nu tad izdomā kādu pasaku tēlu!"

"Kāpēc vispār baumas ir vajadzīgas?" jautajā Izplatītājs.

"Lai svarīgākie notikumi neaizmirstos," atbil­dēja Princeses.

KARALVALSTS UBAGS

ē

Karaļvalstī bija Ubags. Visi viņam deva nau­du.

"Man ir nožēlojama dzīve," viņš teica Die­vam.

"Tā tas tikai izskatās," teica Dievs. "Tu sarga naudas noslēpumu."

"Kas ir naudas noslēpums?" vaicāja Ubags.

"Tas, ko tu par saubagoto naudu nevari no­pirkt."

"Kas tas ir?" vaicāja Ubags.

Dievs klusēja. Viņš iedeva Ubagam vienu santīmu. Uz tā bija attēloti Ādams un Ieva.

KARAĻA UN KĒKŠAS SARUNA

ē g

Karaļvalsts Ķēkša sirmajam Karalim sagata­voja karaliskas pusdienas.

"Ko dara mūsu nelaimīgais Bruņinieks?" Ka­ralis jautāja.

"Brauc pie Labā Burvja," teica Ķēkša.

"Viņš ir Labs Burvis, viņam var sūdzēt grē­kus," sacīja Karalis.

"Man patīk, ka viņi ir draugi," teica Ķēkša.

"Atšķirīgi cilvēki viens otru redz," Karalis pie­metināja.

KUR MEKLĒT ĀRZEMES

"Kur mums te ir ārzemes?" Bruņinieks vai­cāja Princesēm.

"Ēdenē," Princeses pajokoja. Viņām patika Puķa valdīšanas laiku humors.

Princešu sarunas ar Bruninieku

#

par Dievu

"Dievs ir vienmēr nabags," reiz teica Prince­ses. "Viņš visu savu bagātību atdod citiem."

"Dievu vieglāk atrast ir nabagam," apgalvoja Princeses. "Viņam ir mazāk kārdinājumu."

"Bet jūs?" jautāja Bruņinieks. "Jums taču pie­der tik krāšņa pils!"

"Tā ir skaista mantiņa. Bet vakarā, kad mes gultā aizmiegam, mēs esam trīs pavisam naba­gas meitenes. Šī apziņa mūs padara laimīgas."

"Dievs ir ne tikai bezgala liels, bet arī bez­gala smalks," teica Princeses.

"Es nesaprotu," atzinās Bruņinieks. "Tu to nekad nesapratīsi. Šādā veidā Dievu redz citas radības, bet ne cilvēks."

"Dievs nespēj dzīvot bez savas pasaules/' sacīja Princeses.

_ "Man arī gribas kaut ko izveidot ap savu mājiņu/' piekrita Bruņinieks.

"Cilvēkā ir Dieva attēls, tādēļ viņš grib rī­koties līdzīgi Dievam," atbildēja Princeses.

* +

"Pūķis ir ļauns, bet viņš dara labu darbu," teica Princeses.

"Kādu?" jautāja Bruņinieks.

"Viņš neļauj iznīkt pasaulē visam, kas nav Dievs."

"Kādā veidā?" vaicāja Bruņinieks.

"Viņam ir mūsu dotas pilnvaras saglabāt at­šķirīgo no Dieva."

&

"Dieva ir visu sapņu piepildījums," teica Princeses.

"Ļaudis nez kādēļ labprātāk iet pie Pūķa," sacīja Bruņinieks.

"Dieva ceļš ir savas dabas noliegšana, lai to piepildītu. Tas daudziem nepatīk," atbildēja Princeses.

"Dievā var atrast visu, kas dvēselei vaja­dzīgs/ teica Princeses.

"Šobrīd es gribu nedaudz atpūsties," sacīja Bruņinieks.

"Pasaki: "Ļauj man īsu brīdi tevī atpūsties, Dievs,"" atbildēja Princeses.

"Viss, ko tu redzi, ir Dieva radīts," teica Prin­ceses.

"Apkārt ir skaisti," sacīja Bruņinieks. "Dievs zina, ko dara," atbildēja Princeses.

XX

"Dievs grib, lai visi būtu laimīgi," teica Prin­ceses.

"Tas ir pats par sevi saprotams," sacīja Bru­ņinieks. "Taču manā dzīvē gan ir bijušas daudzas ciešanas."

"Zemes dzīve nav visa beigas," atbildēja

Princeses. "Debesīs viss izskatās citādi."

^

"Radība var būt kā Dievs, ja pilnībā sevi pār­var," teica Princeses.

"Tas droši vien ir ļoti patīkami - but ka Die­vam," piebilda Bruņinieks.

"Tā ir vispareizākā bauda," atbildēja Princeses.

"Dievs daudzas lietas nevar," sacīja Princeses.

"Kādas?" jautāja Bruņinieks.

"Dievs nevar būt atšķirīgs no sevis, tāpēc

viņš nedara daudz ko, kas principā ir iespējams."

^

"Dievs mūžīgi būs noslēpums," teica Princeses. "Ir taču daudz kas, kas atspoguļo Dievu," iebilda Bruņinieks.

"Nekas nespēj atspoguļot Dievu pilnīgi," teica Princeses.

"Kāpēc Dievs radīja Pūķi?" jautāja Bruņinieks.

"Lai redzētu, vai iespējams padarīt laimīgu kaut ko atšķirīgu no sevis," Princeses atbildēja.

"Dievam ir plāns visam, kas ir radīts," sacīja Princeses.

"Kā radība to var zināt?" vaicāja Bruņinieks.

"Radībai tas nav obligāti jāzina," teica Prince­ses. "Tai tikai ir jāzina, ka Dievs par viņu rūpējas."

"Bet radība taču var šo plānu izjaukt," sacīja Bruņinieks.

"Tāpēc ir jādzīvo ar paklausības filozofiju," atbildēja Princeses.

"Dievs saprot to, ko viņš ir radījis," sacīja Princeses.

"Es domāju, ka Dievam ir citādākas jūtas nekā radībai," teica Bruņinieks.

"Dažkārt tā ir," atbildēja princeses, "bet viss

ir Dieva radīts, tādēļ Dievs to saprot."

#

"Dievs mīl arī kaut ko atšķirīgu no sevis," teica Princeses.

"Vai Dievs mīl arī ļaunumu?" jautāja Bruņi­nieks.

"Nekas no radītā nevar būt Dievs no visām pusēm. Viss radītais pastāv tā aspekta dēļ, no kura tas ir Dieva attēls. No citām pusēm tas ir tāds, kāds nu kuro reizi sanāk. Taču tas nav šķērslis Dieva mīlestībai," atbildēja Princeses.

"Viss, kas ir, ir vai nu Dieva gribēts, vai pie­ļauts," teica Princeses.