"Katrs mākslinieks mīl sapņu sievieti. Tādai ir jābūt, bet ne līdz galam."
"Kāpēc?" vaicāja Bruņinieks.
"Sapnis ir sapnis, un dzīve ir dzīve," atbildēja Princeses.
"Mākslai principā nav jabut, bet viņa ir," teica Princeses.
"Kāpēc?" vaicāja Bruņinieks. "Vai tad mākslinieks dara ko ļaunu?"
"Nē, bet viņš piedāvā pirkt par naudu ilūziju."
"Kādu?" vaicāja Bruņinieks.
"Ka viņš ir pērkams," atbildēja Princeses.
"Ir liela māksla uztaisīt svētbildi," sacīja Bruņinieks.
"Tā ir bīstama māksla," teica Princeses. "Svētbildē nedrīkst pielūgt mākslinieku, kas svētbildi ir taisījis."
"Mana krusttēva darbavietā ir daudz svētbilžu," teica Bruņinieks. "Man tās patīk."
"Svētbildes nav māksla," atbildēja Princeses. "Tās ir kaut kas cieņas izrādīšanai."
"Man patīk svētbildes kā māksla," atteica Bruņinieks.
"Savu mākslu nedrīkst skūpstīt," Princeses paskaidroja.
XX
"Karaļa pilī ir jābūt daudziem mākslas darbiem," Princeses sacīja.
"Kāpēc?" vaicāja Bruņinieks.
"Karalis pieņem grūtus lēmumus. Viņam ir vajadzīgs jocīga veida šņabis, lai aizmirstos."
"Vienīga māksla, kas ir patiesi laba, ir baznīcas māksla," teica Princeses.
"Man patīk māksla baznīcā, bet man patīk arī māksla ārpus tās," sacīja Bruņinieks.
"Labs mākslinieks panāk, ka viņam seko. Taču parasti mākslinieks nav priesteris. Tas ir svarīgi, lai
māksla cilvēku vestu pie priestera, nevis uz mežu."
•<>•
XX
"Māksla pastāvēs mūžīgi, un ar to vienkārši ir jāsamierinās," teica Princeses.
"Kāpēc tādas skumjas?" vaicāja Bruņinieks. "Tā ir cilvēka vēlēšanās - būt radošam kā Dievam. Taču šī vēlēšanās nedrīkst piepildīties līdz galam, jo parasti māksliniekam nav Dieva ētikas,
un viņš bieži rada kaut ko, kas vēlāk mokās."
•<>•
XX
"Māksla ir vienmēr bijusi un būs, lai arī tā balstās uz ilūziju," sacīja Princeses. "Kāpēc?" Bruņinieks nesaprata. "Cilvēkā ir Dieva attēls, tādēļ viņš vienmēr radīs. Tomēr cilvēks nav Dievs, tādēļ viņš nespēj radīt pa īstam."
"Mākslas darbu novērtēt naudā var tikai briesmonis," sacīja Princeses. "Kāpēc?" vaicāja Bruņinieks. "Aiz mākslas darba stāv mākslinieka dvēsele. Bet te kāds izņem maku un sāk rēķināt, cik tas maksā."
^
"Mākslas darbs valstī iztere lieko naudu," teica Princeses.
"Kādā veidā?" Bruņinieks nesaprata.
"Kāds ir gatavs maksāt par ilūziju," atbildēja Princeses.
"Aiz mākslas ir sava patiesība," Bruņinieks viņām nepiekrita.
"Tā vienkārši ir mākslinieka dvēsele," teica Princeses, "kura nav ne sliktāka, ne labāka kā pārējiem. Mākslinieks vienkārši viņu māk parādīt, citi ne."
XX
"Māksla ir dzīvesveids," teica Bruņinieks.
"Tā tas ir," Princeses piekrita.
"Mākslinieki ir bandīti," sarunā iejaucās Pūķis. "Viņi pastāvīgi man atņem naudu. Tiklīdz man liekas, ka es būšu karaļvalsti saņēmis savās naudas spīlēs, tā visi kā jukuši sāk pirkt mākslu."
Princeses pasmējās.
"Aiziesim labāk kopā pastaigāties, un tu uztaisīsi mums kādu mākslas objektu," viņas teica Bruņiniekam.
"Man patīk mācītāju tērpi kā mode un baznīcas rituāls kā mākslinieciska akcija," teica Bruņinieks.
"Tāpēc arī tevi nekur nemīl," teica Princeses. "Tu pastāvīgi pārvērt farizejismu jokā."
"Pareizā valstī māksliniekam ir jābūt nabagam," sacīja Princeses.
"Kāpēc?" vaicāja Bruņinieks.
"Lai viņš redzētu skaistumu, kas tiek dāvāts par brīvu."
"Māksla ir nelaimīgu cilvēku mierinājums," Princeses teica Bruņiniekam.
"Māksla ir spēcīga narkotika," sacīja Bruņinieks.
"Tā ir vienīgā narkotika, ko mēs atļaujam mūsu karaļvalstī," teica Princeses.
"Paģiru pēc tās nav," Bruņinieks piezīmēja.
"Tā ir veselīga ilūzija," atbildēja Princeses.
XX
"Mākslinieks ir interesanta profesija," teica Princeses.
"Jā," piekrita Bruņinieks. "Reizēm izsalcis, reizēm laimīgs."
"Laimīgs kā Dievs," precizēja Princeses.
"Izsalcis kā paklīdis suns," drūmi sacīja Bruņinieks.
"Vienīgi Ēdenē viss ir par brīvu," mierināja Princeses.
XX
"Pasaule ir Dieva māksla," teica Princeses.
"Tātad māksliniekiem jābūt," priecīgi konstatēja Bruņinieks.
"Ists mākslinieks ir profesionāls ubags," sacīja Princeses.
"Kāpēc?" nesaprata Bruņinieks.
"Nav cenas bezgalībai," teica Princeses.
XX
"Māksla ir sapņa piedāvājums," teica Princeses.
"Mākslā ir kāds noslēpums," papildināja Bruņinieks.
"Tas ir Dieva attēla noslēpums cilvēka," atbildēja Princeses.
SAPŅA NĀVE
ē
Reiz trīs Princeses sarunājās ar Bruņinieku.
"Karaļvalstī ir vajadzīgs slepenais dienests," teica Princeses.
"Man nav bail, ja mani noklausās," sacīja Bruņinieks. "Es tāpat visiem saku visu."
"Citi tā nedara," teica Princeses. "Citi jāspiež runāt klusi ar savām sievām guļamistabā."
"Kāpēc? Tas taču ir briesmīgi," iebilda Bruņinieks. "Tā bija Pūķa valdīšanas laikos."
"Mums būs cits slepenais dienests," teica Princeses. "To vadīs Labais Burvis."
"Kāpēc?" nesaprata Bruņinieks.
"Viņš noklausīsies tevi mūsu vietā. Mums nav laika."
"Kas notiks karaļvalstī?" vaicāja Bruņinieks.
"Sēru uguņošana."
"Es neko nesaprotu," teica Bruņinieks.
"Ir nomiris sapnis," Princeses bēdīgā balsī paziņoja.
"Kāds?" jautāja Bruņinieks.
"Ka Paradīzē var nokļūt par brīvu."
AIZMIRSTAIS SAPNIS
Reiz Bruņinieks gribēja Princesēm pastāstīt savu sapni.
"Es tikai atceros, ka sapņoju, taču, ko īsti, - neatceros."
"Tas arī nav jāatceras," Princeses sacīja, "jāatceras tikai, ka mūsu karaļvalsts ir sapņu karaļvalsts."
VIESMĪĻA RAKSTURS
ē
Reiz Karaļa Viesmīlis atkal izlēja kafiju zemē.
"Princeses ir tik skaistas," viņš teica. "Vienkārši gribas raudāt."
Pūķis pa pils logu iebāza galvu un sacīja: "Viņas ir trīs mazas, ķiķinošas meitenes."
"Es tevi nositīšu," iesaucās Viesmīlis un meta viņam ar krūzi.
"Vecais, iedomīgais rūķis," noņurdēja Pūķis un aizbēga.
GALMA IERAŠANĀS
Reiz pilsētas nomalē, kur dzīvoja Bruņinieks, atkal valdīja rosība - bija ieradies viss galms. Bruņinieks bija priecīgs.
"Atkal sāksies jocīgā galma dzīve," viņš sacīja Princesēm.
"Jā," teica Princeses. "Bet vispirms mēs spriedīsim tiesu. Šajā valsts daļā neko nav iespējams darīt. Pilsētnieki paši izlemj - kad klausīt, kad ne. Gatavojies karam."
"Man negribētos atnest karu uz savu dzimto pilsētu," Bruņinieks atbildēja.
"To tu nedari," teica Princeses. "Tas ir mūsu lēmums. Tam nav sakara ar tevi. Nepaklausība nedrīkst palikt nesodīta."
BRUNINIEKA JAUNAIS AMATS
ē
Reiz Princeses devās ar Bruņinieku pastaigā pa mežu.
"Mēs esam izdomājušas tev amatu," teica Princeses.
"Kāds tas ir?" Bruņinieks jautāja.
"Karaliskais Rotaļu Mācītājs," Princeses atbildēja.
"Kas tas tāds?" Bruņinieks nesaprata.
"Tas ir cilvēks, kas visiem saka, ka ar Princesēm var arī parotaļāties."
BRUNINIEKA DZIMTENE
ē
Reiz Bruņinieks kopā ar Princesēm devās pastaigā.