"Cik mierīgi ir visapkārt," sacīja Bruņinieks.
"Labi strādā apsardze," teica Princeses.
"Kāpēc mūs tā sargā?" vaicāja Bruņinieks.
"Pilsētniekiem nepatīk, ka šeit uzturas galms, dažādām nepiederošām personām interesē, kas pilī notiek."
Bruņinieks un Princeses turpināja pastaigu. Pie viņiem pienāca Pūķis. Viņš sāka pļāpāt par dzīvi un naudu.
"Man patīk šī zeme," viņš teica. "Te visi domā tikai par naudu. Pavēliet, un visi šeit darīs to, ko es teikšu."
"Zemes, kurās tu esi valdījis, pēc tam ir mirušas," atbildēja Princeses.
"Sī zeme jau tagad nav dzīva," Pūķis nicīgi sacīja.
"Mēs gribam šeit izdarīt kaut ko, par ko Bruņiniekam būtu prieks. Tā galu galā ir viņa dzimtene. Lai tā vienkārši ir zeme, kur rodas pasakas," Princeses teica.
VIESMĪĻA VĒLĒŠANĀS
ē
Reiz Karaļa Viesmīlis atkal izlēja kafiju zemē.
"Es gribu, lai Bruņinieks ir putns," viņš teica Princesēm.
"Putni nesaprot to, ko saprot cilvēki," Princeses atbildēja.
»
KAS IR ĀDAMS?
Sirmais Karalis reiz pastaigājās ar Bruņinieku gar jūras krastu.
"Nez ko Ādams Paradīzē dara?" jautāja Bruņinieks.
"Grib no turienes tikt ārā," pajokoja Karalis.
"Es nesaprotu," brīnījās Bruņinieks.
"Atkal droši vien paslēpies krūmos," sacīja Karalis.
"Kāpēc viņš baidās būt kails Dieva priekšā?" vaicāja Bruņinieks.
"Tāpēc, ka viņš nav mākslinieks," teica Karalis.
KARAĻA NOSLĒPUMS
ē
Sirmais Karalis reiz pastaigājās ar Bruņinieku pa mežu.
"Es gribēju tevi pasaukt slepenā vietā," teica Karalis.
"Kas tev par noslēpumu?" ziņkārīgi vaicāja Bruņinieks.
"Es gribu tevi slepeni padarīt par troņmantnieku. Tu drīkstēsi teikt: es esmu karalis, daru, ko gribu!"
"Man patīk darīt to, ko grib Dievs," teica Bruņinieks.
"Tieši tāpēc," atbildēja Karalis.
KARAĻA UZDEVUMS
ē
Reiz sirmais Karalis pastaigājās ar Bruņinieku pa pilsētas ielām.
"Es gribu, lai tu būtu mans sūtnis pie pilsētniekiem," teica Karalis.
"Pilsētnieki par mani smejas," Bruņinieks mēģināja atrunāties.
"Bende viņiem nocirtīs mēles," sacīja Karalis.
"Tā ir mana dzimtā pilsēta," iebilda Bruņinieks.
"Nedrīkst būt tāda pilsēta, kur nekas nenotiek," dzelžainā balsī teica Karalis.
KĀ KĻŪT PAR
TROŅMANTNIEKU
ē
Reiz Bruņinieks kopā ar Karali dzēra alu. "Kā tu iedomājies mani padarīt par troņmantnieku?" vaicāja Bruņinieks.
"Tev manis dēļ bija jācieš," teica Karalis. "Es gribu, lai tev būtu alga par tavām ciešanām."
"Es mīlu tevi," sacīja Bruņinieks. "Es visu daru par brīvu."
"Bet kaut kā jau tev jādzīvo," teica Karalis. "Nav taču vairs Ēdene."
CELS PIE KARAĻA
ē g
Reiz sirmais Karalis gribēja iedzert ar Bruņinieku glāzi alus. Viņi tikko bija iznākuši no Karaļa pils.
"Manas pils durvīm ir jābūt atvērtām vienmēr," sacīja sirmais Karalis. "Katram ir ceļš pie manis. Es mīlu visus. Es piedodu visiem."
"Kā var piedot visiem?" vaicāja Bruņinieks.
"Piedošana ir Paradīzes atslēgas," teica sirmais Karalis.
SARUNA PAR KARALI
Reiz Bruņinieks ar Princesēm sarunājās par Karali. "Man patīk Karalis," teica Bruņinieks. "Tādu kā tu ir maz," atbildēja Princeses. "Nevar būt," Bruņinieks bija pārsteigts. "Lielākā daļa apstājas pie viņa bildes," teica Princeses.
"Man arī ir Karaļa bilde," sacīja Bruņinieks. "Bet tu meklē tālāk," teica Princeses. "Kas ir tālāk?" vaicāja Bruņinieks. "Karaļa bērnība," sacīja Princeses. "Man ir smagas un skaistas atmiņas par savu bērnību," domīgi teica Bruņinieks.
"Karalim tāpat," atbildēja Princeses.
KARAĻA NOVĒLĒJUMS
ē
Reiz sirmais Karalis runāja ar Bruņinieku.
"Es esmu nolēmis piešķirt Labajam Burvim tiesības uz pastāvīgu audienci pie manis."
"Kāpēc?" vaicāja Bruņinieks.
"Es redzu, ka viņš sāk izveseļoties no savas slimības," teica Karalis.
"Kas tā ir par slimību?" vaicāja Bruņinieks.
"Pūķa gudrības sekas," sacīja Karalis.
"Nez ko mans Pūķis dara?" vaicāja Bruņinieks.
"Droši vien slepus skatās uz sievietēm," teica Karalis un pasmaidīja.
Abi kādu brīdi klusēja.
"Tas ir labi, ka Labais Burvis ir tavs draugs," sacīja Karalis.
"Ir ar ko parunāt par Princesēm," teica Bruņinieks.
"Manas meitas ir jaukas," sacīja Karalis.
"Tieši tā," Bruņinieks piekrita.
KARALVALSTS ŽURNĀLS
ē
Karaļvalstī bija žurnāls. Tajā strādāja Būdas mūks ar pliku pauri. Reiz pie viņa ienāca Buda.
"Kas ir Buda?" vaicāja Buda.
Mūks mēģināja pasmaidīt. Buda nesmaidīja.
"Kas ir Buda?" viņš vēlreiz jautāja.
Mūks mēģināja nocitēt kādu koānu.
"Kas ir Buda?" Buda pavaicāja vēlreiz un aizgāja.
ĀKSTA UZDEVUMS
Karaļvalstī bija Āksts. Viņa uzdevums bija panākt, lai neviens nekļūtu pārāk gudrs.
"Ja tu jūti, ka kāds ir tik gudrs kā tu, sāc jokot," viņam bija teikušas Princeses.
"Man ir skumji no manas gudrības," teica Āksts.
"Tādēļ arī tavs darbs ir taisīt jokus," viņu mierināja Princeses.
Princešu un Bruninieka
#
sarunas par valsti
"Valsts pastāv cilvēka trūkumu dēļ," teica Princeses.
"Es nesaprotu," sacīja Bruņinieks.
"Valsts kaut ko piespiež darīt. Ja visi būtu pilnīgi kā Dievs, neviens nebūtu jāpiespiež."
"Valsts pastāv parastā iedzīvotāja dēļ," teica Princeses.
"Reizēm izskatās, ka valsts pastāv Karaļa dēļ," iebilda Bruņinieks.
"Karalis arī ir parasts iedzīvotājs," atbildēja Princeses.
PŪKA NODARBOŠANĀS
ē
Reiz Bruņinieks vaicāja Princesēm: "Ko dara Pūķis?"
"Pūķis tvarsta Paradīzes putnus," sacīja Princeses. "Viņš ir ļoti izsalcis."
"Jāiet pateikt, lai Pūķis ir labs," teica Bruņinieks. "Tikai Dievs var būt labs visu laiku," atbildēja Princeses.
KO NOZĪMĒ BŪT KARALIM?
Reiz Bruņinieks runāja ar sirmo Karali. Karalis Bruņiniekam sūdzēja savas bēdas.
"Tev ir jābūt Karaļa biktstēvam," teica Princeses.
"Man likās, ka Karalis ir svēts," Bruņinieks bija pārsteigts.
"Karalis arī ir cilvēks," Princeses atbildēja.
PASTAIGA MEZA
Reiz Bruņinieks pastaigājās ar Karali pa mežu. Bija skaists laiks.
"Nav viegli būt Karalim," teica sirmais Karalis. "Es nezinu, ko tas nozīmē," atzinās Bruņinieks. "Tas nozīmē, ka tu esi par visu atbildīgs," sacīja Karalis.
PRINCEŠU LĒMUMS
Reiz Princeses izdeva dekrētu. Tajā bija teikts, ka ir aizliegts vēlēties būt tādam, kāds ir tavs kaimiņš.
"Kāpēc?" neviens nesaprata. "Katram ir sava laime," atbildēja Princeses. "Vienlīdzība ir tikai tur, kur ir kāds trūkums, ar kuru ir jāsamierinās. Kad visi ir vienādi, to nemana."
KĀPĒC KARALVALSTĪ BIJA AIZLIEGTA PIEKLĀJĪBA?
Reiz Princeses izdeva dekrētu. Tajā bija teikts, ka pret savu kaimiņu jāizturas dabiski. Ja kāds pret savu kaimiņu izturas nevis dabiski, bet pieklājīgi, tas nozīmē - viņš ar to ir sastrīdējies.