"Kāpēc tas tā?" visi jautāja.
"Pieklājība ir maska," Princeses atbildēja. "Nedrīkst mīlēt masku, ir jāmīl cilvēks."
SLEPENĀ PASTAIGA
Reiz sirmais Karalis teica Bruņiniekam: "Es esmu nolēmis atstāt pili un slepenībā pastaigāties pa pilsētu."
"Kā es varu tev palīdzēt?" jautāja Bruņinieks.
"Tu vari mani pavadīt," sacīja Karalis.
"Labprāt," teica Bruņinieks.
"Mums varētu būt kopīgs piedzīvojums," teica Karalis."Es sen esmu gribējis ar tevi iepazīties tuvāk."
KARAĻA LIKTENIS
ē
Reiz sirmais Karalis runāja ar Bruņinieku: "Man ir bijis grūts mūžs. Es esmu bijis ļoti vientuļš."
"Kāpēc?" vaicāja Bruņinieks.
"Es esmu bijis citāds nekā citi. Tas ir smags liktenis."
"Es arī to dažkārt esmu jutis," teica Bruņinieks.
"Man bija tādam jābūt manu pavalstnieku dēļ," sacīja Karalis.
"Vai tev gribas aiziet pensijā?" pajautāja Bruņinieks.
"Jā," teica Karalis, "bet man jāatstāj kāds manā vietā."
KARAĻA PAMĀCĪBA
ē
Reiz Karalis sarunājās ar Bruņinieku. "Tavā dzīvoklī ir pārāk daudz mākslas," teica Karalis.
"Kāpēc tas ir slikti?" vaicāja Bruņinieks. "Tu mākslā gribi saskatīt Dievu, bet to nevar," sacīja Karalis. "Dievu var saskatīt tikai dzīvā cilvēkā."
BRUNINIEKS KRODZIŅĀ
ē g
Reiz Bruņinieks iegāja kādā krodziņā. Spēlēja mūzika. Pie blakus galdiņa sēdēja daži pilsētnieki.
"Dzīve ir skaista," nodomāja Bruņinieks.
"Mēs arī tā domājam," teica Princeses.
Pūķis blakus nebija manāms. Viņš savā alā skaitīja naudu. Viņš bija pārdevis Bruņiniekam kāršu komplektu. Bruņinieks būvēja mājās kāršu namiņus. Sirmajam Karalim tie patika.
PARADĪZES VĀRTI
Karaļvalstī bija cilvēks, kura uzdevums bija rādīt uz debesīm. Viņam bija jāpaceļ pirksts uz
augšu un jāsaka: "Es esmu Paradīze." Tas bija grūts darbs. Viņam maksāja lielu algu.
"Kas tur grūts?" daži jautāja.
"Būt Paradīzes vārtiem," Princeses atbildēja.
DEBESIS IR
Reiz Bruņinieks skatījās uz Paradīzes putnu. Nekas nenotika. Varēja manīt, ka debesis ir.
PŪKA BĒDAS
ē
Reiz Pūķis raudāja.
"Es esmu bijis labs," viņš teica Princesēm. "Es nozagu Paradīzē putnu Bruņiniekam."
"Neraudi," teica Princeses. Viņas vēl ilgi mierināja Pūķi.
PRINCEŠU AIZŅEMTĪBAS IEMESLS
Reiz Bruņinieks piezvanīja pa telefonu trim Princesēm.
"Pastaigāsimies gar jūru," viņš tām piedāvāja.
"Piedod, bet mēs esam aizņemtas ar naudas lietām," teica Princeses. "Mēs meklējam pazudušo santīmu."
"Kur viņš ir?" vaicāja Bruņinieks.
"Kaut kur mūsu pilī zem gultas," Princeses atbildēja.
TĒVA MĀJAS
Bruņiniekam bija tēvs. Viņš bija karaļvalsts Finansists. Viņam bija neliela banka. Bruņinieks glabāja tur naudu.
"Tavs tēvs ir naivs," Pūķis reiz teica Bruņiniekam.
"Es arī," sacīja Bruņinieks.
"Nē," teica Pūķis. "Tu vienkārši gribi dzīvot Ēdenes dārzā. Tur visi bija naivi."
"Cik žēl, ka es dzīvoju šeit," sacīja Bruņinieks.
"Ko var darīt, tās ir tēva mājas," atbildēja Pūķis. *
INCIDENTS
Karaļvalstī noticis incidents. Bruņinieks mēģināja satvert aiz spārna Paradīzes putnu. Putns viņam ieknāba un aizlidoja atpakaļ uz debesīm.
KAD AICINĀT
BRUNINIEKU?
#
Reiz sirmais Karalis teica trim Princesēm: "Bruņinieks beidzot ir jāaicina uz pili."
"Bruņinieks vēl nav tam gatavs," atbildēja Princeses. "Viņam vēl šis tas jāiemācās." "Kas?" jautāja sirmais Karalis. "Saskatīt Ēdeni sev blakus, nevis kaut kur tālu."
BRUNINIEKA PĀRDOMAS
ē
Reiz Bruņinieks sacīja Princesēm:
"Man ir mazliet bail no Pūķa, kad es jūtu, kāds viņš ir patiesībā."
"Viņam pret tevi ir jūtas," atbildēja Princeses. "Pukis ir kaut kas ļauns, bet tev bieži tas ir labs."
BRUNINIEKA AUDZINĀTĀJI
ē
Reiz Bruņinieks apsēdās uz celma ezera krastā. Viņš ieraudzīja Viesmīli.
"Es šo pasauli esmu spējīgs izturēt," sacīja Viesmīlis.
"Tajā ir kāds skumjš skaistums," atbildēja Bruņinieks.
Princeses neteica neko. Viņas vēroja Bruņinieku. Viesmīlis bija Bruņinieka garīgais tēvs. Viņš kopā ar karaļvalsts Bendi bija Bruņinieku audzinājis bērnībā.
GUDRĀKO GALVU LIKTENIS
Reiz Bruņinieks ar karaļvalsts Bendi sarunājās par filozofiju.
"Gudrākās galvas parasti nocērt," Bende sacīja.
"Tikai muļķiem patīk būt vienādiem," Bruņinieks atbildēja.
"Ak, tu, gudrā galva!" pasmējās Bende.
BENDES ATZINA
ē
Reiz karaļvalsts Bende sacīja Princesēm:
"Nocirst kādam galvu ir labs vai slikts darbs atkarībā no tā, kā šī galva skatās uz pasauli. Ja viņa redz tikai slikto, to labāk ir nocirst."
BENDES PĀRDOMAS
Reiz karaļvalsts Bende sarunājās ar Princesēm par filozofiju.
"Cilvēks ir gaļa, kas savienota ar ideju," sacīja Bende.
"Un dzīve ir viss, kas pēc tam paliek pāri," atbildēja Princeses.
JŪTAS PRET BĒRNĪBU
Reiz Bruņinieks sacīja karaļvalsts Bendēm: "Man ir mīļa mana bērnība." "Man arī," atbildēja Bende. "Bet ar pirmo nocirsto galvu es kļuvu pieaudzis."
KARAĻA FOTOGRĀFIJA
ē
Reiz Bruņinieks aplūkoja sirmā Karaļa fotogrāfiju.
"Man patīk, kā Karalis uz mani skatās," viņš teica.
Princeses bija apmierinātas.
"Mēs gatavojam tavu palikšanu pie Karaļa," viņas sacīja.
"Es ātrāk gribu tur nokļūt," teica Bruņinieks.
"Tev būs visu laiku jāklausās, kā Karalis runā."
"Es no tā nogurstu," teica Bruņinieks. "Man patīk Karalis pēc sejas."
"Daudziem viņš izliekas neglīts," sacīja Princeses.
"Muļķi," teica Bruņinieks.
"Ko tur var darīt," Princeses piezīmēja, "muļķi ir gudri katrs savā veidā."
NOMALES SKAISTĀKIE BRĪŽI
Reiz bija kādas pilsētas nomale. Tajā dzīvoja Bruņinieks. Tur bija ieradušās Princeses ar visu galmu. Nomales iedzīvotājiem nepatika raiba galma dzīve. Viņi nemitīgi protēstela. Bruņiniekam gan tas patika. Princeses nezināja, ko darīt. Viņas aizgāja un laiku pa laikam pie viņa ieradās slepeni.
"Tie ir mani vienīgie skaistie mirkļi," teica Bruņinieks.
"Kā mums gribētos, lai visi tā teiktu," atbildēja Princeses.
PŪKA DRAUGS
ē
Reiz Pūķis ieradās pie trim Princesēm un teica: "Es gribu būt Bruņinieka draugs, bet es nespēju visu laiku uzturēties viņa tuvumā. Man viņu vienkārši gribas apēst. Pie tam viņš mani nemitīgi apspēlē šahā."
"Mēs tevi saprotam," sacīja Princeses. "Dodies uz savu alu, mēs kaut ko izdomāsim. Galu galā pasaku Pūķis ir vajadzīgs."
"Es neesmu pasaku Pūķis, es esmu īsts Pūķis," izlaboja Pūķis.
"Ap Bruņinieku viss pārvērtīsies pasakā. Mēs ta esam nolēmušas," teica Princeses.