"Ak, Bruņinieks, Bruņinieks," nopūtās Pūķis un aplaizījās. "Došos uz savu alu."
BRUNINIEKS UN LABAIS BURVIS
Reiz Bruņinieks dzēra tēju ar Labo Burvi.
"Man ir grūta nedēļa," atzinās Burvis. "Visa karaļvalsts svin jubileju, kopš sirmais Karalis uzkāpa tronī. Man jāuzstājas katru dienu."
"Man patīk, kā mūsu Karalis valda," teica Bruņinieks.
"Es viņu nepazīstu tik labi kā tu," sacīja Labais Burvis. "Bet es arī gribētu ar viņu aprunāties."
"Mums ir smagas sarunas," teica Bruņinieks. "Es viņam stāstu par to, kā es kādam' tipam nocērtu galvas."
BRUNINIEKA ILGAS
ē
Reiz Bruņinieks teica trim Princesēm: "Man gribas kādu, kas mani saprot."
"Tās būsim tikai mēs," teica Princeses. "Tu zini pārāk daudz galma noslēpumu."
BRUŅINIEKA MAMMAS JAUTĀJUMS
Reiz Bruņinieka mamma vaicāja Bruņiniekam: "Kāpēc mūsu karaļvalstī ir tik dīvaina Prostitūta? Ja viņai samaksā naudu, viņa paskatās un iet tālāk."
"Tā ir pasaku karaļvalsts," teica Bruņinieks. "Pasakās tādas lietas gadās."
SARUNA PIE TĒJAS
Reiz Bruņinieks dzēra tēju ar Labo Burvi. Blakus stāvēja sirmais Karalis.
"Šie divi puiši karaļvalstij ir vajadzīgi," sirmais Karalis pie sevis domāja.
"Jā," viņam piekrita Labā Feja. "Bez viņiem nebūtu pasaku."
BRUNINIEKA TĒTIS
ē
Bruņiniekam bija tētis. Viņš bija karaļvalsts Finansists. Viņam piederēja visa karaļvalsts nauda. Karaļvalsts nauda bija Ēdenes fotoattēli.
BRUNINIEKA UZVARAS IEMESLS
ē
Reiz Bruņinieks atkal uzvarēja Pūķi šahā. Pūķis nolamājās: "Tava māte ir tev samācījusi visādus neatļautus paņēmienus. Tu vienmēr tiec ar mani galā."
"Ko tur var darīt," sacīja Bruņinieks. "Pasakās Bruņiniekam ir jāuzvar Pūķis."
"Tu esi ciniķis," teica Pūķis.
"Nē, man ir bijusi nelaimīga mīlestība," atzinās Bruņinieks.
VIESMĪĻA ATMINAS
ē g
Reiz Karaļa Viesmīlis atkal izlēja kafiju zemē, kāds bija uzkāpis uz viņa bārdas. Viņam gribējās lamāties, bet viņš nevarēja - viņš bija dzimis aristokrāts. Viņš bija pārdzīvojis visādas revolūcijas. Tās par samaksu regulāri organizēja karaļvalsts Profesionālais Revolucionārs. Viņš parasti izdomāja stulbu lozungu un devās ar to uz pili. Vārtu sargs viņu iekšā nelaida. Vārtu sargam bija ložmetējs, ar kuru viņš šāva gaisā. Profesionālais Revolucionārs zināja, ka tad ir jāiet mājās. Princeses par viņu slepeni pasmejas.
"Tāda ir mūsu karaļvalsts," viņas teica.
GRŪTĀ MĪKLA
Reiz Princeses Bruņiniekam sacīja: "Nu mums jādodas uz citu zemi. Šeit mēs visu esam izdarījušas."
"Ņemiet mani līdzi," Bruņinieks lūdza. "Mums bija tik labi kopā."
"Mēs ņemsim tevi līdzi, bet tev jāuzmin musu mīkla," sacīja Princeses. "Kas irtas, kas uz zemes ir labāks nekā debesīs?"
"Es domāju, debesīs viss ir labāk," sacīja Bruņinieks.
"Tad jau būtu tikai debesis," teica Princeses.
Bruņinieks domāja, domāja un nevarēja izdomāt.
"Es nevaru šo mīklu uzminēt," Bruņinieks beidzot atzinās.
"Uz zemes labāks irtas, ka viss līdz pēdējam tur ir slikts," Princeses sacīja.
"Bet kāpēc tad tam jābūt?" vaicāja Bruņinieks.
"Lai, nonākot debesīs, viss sliktais jau būtu bijis," atbildēja Princeses.
SARUNA PIRMS DOŠANĀS PROJĀM
Reiz trīs Princeses sacīja Bruņiniekam: "Tavs ceļš uz pili ir gandrīz gatavs." "Es gribu, lai šī gaidīšana ātrāk beigtos," Bruņinieks bija nepacietīgs.
"Tava gaidīšana ir gandrīz beigusies," Princeses sacīja un pasmaidīja.
DIVI PILSĒTAS PUTNI
Reiz, kad dīvainās karaļvalsts galms jau kopā ar Bruņinieku bija pametis pilsētu, pilsētas nomalē sastapās divi putni.
"Beidzot viss atkal būs mierīgi," sacīja pirmais.
"Kā tev šķiet, vai pilsētā kāds būs sapratis, kas īsti te notika?" jautāja otrais.
"Es domāju, ka ne. Šī pilsēta dzīvo nožēlojamu un izsmalcinātu dzīvi. Galma ierašanās tai tikai traucēja," pirmais putns atbildēja.
"Šī pilsēta acīmredzot vienmēr ir bijusi nomale, jo pilsētnieki saprot vienīgi paši sevi. Galma ierašanās tiem vienmēr liksies kaut kas svešs un nedabisks. Tas ir labi, ka Bruņinieks galmam devās līdzi," sacīja otrais putns un aizlidoja.
