"Tu esi," teica Princeses.
"Jā," sacīja Viesmīlis un noglāstīja savu bārdu, kas stiepās līdz pat karaļnama vārtiem.
VĒJŠ
Karaļnama Viesmīlis atkal izlēja zemē kafiju. Viņš paskatījās pa logu un redzēja, ka kustas koku zari.
"Ir redzams, ka ir vējš," viņš teica.
Viņam bija ļoti gara bārda. Viņš atkal bija tajā sapinies un pakritis.
PŪĶIS UN VIESMĪLIS
"Karaļnama Viesmīli vajag nožņaugt viņa paša bārdā," šaha spēles laikā ieteica Pūķis.
"Bet kas tad izlies zemē kafiju?" jautāja Bruņinieks.
"Pareizi," aptvēra Pūķis. "Tad mēs vienkārši nebūsim." Viņš klusēdams izdarīja nākamo gājienu.
PŪKA UN BRUNINIEKA SARUNA
Karaļnama Viesmīlis atkal izlēja kafiju zemē. "Pie visa vainīgs Pūķis," viņš nolamājās.
"Vējš ir, Pūķis ar Bruņinieku kaut kur runā," piezīmēja Princeses.
VIESMĪLIS UN PRINCESES
Reiz karaļvalsts Viesmīlis atkal izlēja kafiju.
"Pastāsti, kā šeit izskatījās, kad mēs vēl bijām pavisam mazas meitenītes," Princeses lūdza bārdainajam vīram.
"Es izlēju kafiju zemē," teica Viesmīlis, "jo atkal bija vējš."
"Vai Pūķis?" jautāja Princeses.
"Nē, koki," atbildēja Viesmīlis.
"Mēs nesaprotam," sacīja Princeses.
"Tā ir nesaprotama pasaka," teica Viesmīlis.
"Galu galā, tā ir tikai pasaka," Princeses piekrita.
"Pasakai ir jābūt ar laimīgām beigām," paskaidroja Viesmīlis. "Visas pasakas beidzas ar to, ka es atkal izleju kafiju zemē."
"Galu galā pasaku dēļ mēs eksistējam," Princeses sacīja.
KĀPĒC VAJADZĪGS VIESMĪLIS?
Reiz Bruņinieks jautāja Pūķim: "Kāpēc Karaļa pilī ir vajadzīgs Viesmīlis?"
"Lai katru rītu kāds izlietu zemē kafiju" Pūķis atbildēja.
NOTIKUMS
Reiz gadījās ārkārtējs notikums. Kādu rītu karaļnama Viesmīlis kafiju zemē neizlēja. Visi saskrēja skatīties, kā viņš nes kafiju. Viņš uzmanīgi laipoja ap savu bārdu. Beigās ieradās Pūķis un parāva Viesmīli aiz bārdas. Viesmīlis apmeta kūleni, bet kafijas krūzīte uz viņa paplātes neapgāzās.
"Nerausti veco vīru aiz bārdas," Bruņinieks palūdza Pūķim.
"Tad nebūs pasakas," Pūķis brīdināja.
Beidzot Viesmīlis apžēlojās, viņš apstājās, nedaudz izlēja zemē kafiju un turpināja ceļu uz sirma Karaļa guļamistabu.
GALMA ĀKSTS
Reiz galma Āksts domāja: "Kāpēc man ir mazas, blēdīgas ūsiņas, ko man nemitīgi liek cirpt, bet galma Viesmīlim gara bārda, kas viņam traucē, bet ko cirpt aizliedz? Un visu to Princeses dara tikai tāpēc vien, lai uzjautrinātu Karali!"
Galma Āksts ilgi domāja. Viņš bija spiests strādāt kafejnīcā un pasniegt visiem kafiju. Viņš bija visveiklākais viesmīlis pasaulē. Viņš vēl nekad nebija izlējis kafiju.
PAR KO SMEJAS KAFEJNĪCĀ
Reiz dzīvoja galma Āksts, kurš strādāja kafejnīcā. Viņš nemaldīgi zināja, par ko visi smejas, - par to, kā viņš gaida dzeramnaudu.
Par to, kas karaļvalstī bija
Karaļvalstī bija banka. Tā bija māja, kur nebija naudas.
Karaļvalstī bija Profesors. Viņa uzdevums bija kraut kaudzē kastes. Kastēs bija nauda.
Karaļvalstī pec māksliniekiem sevišķas vajadzības nebija. Māksla bija pati dzīve.
Karaļvalstī dzīvoja Terorists. Viņš bija paslēpis sevī bumbu. Bumba bija viņa sirds.
Bet karaļvalstī bija Bruņinieks. Viņš cīnījās ar pasaku Pūki. No vinu sarunām saceļas vējš.
Bruņiniekam bija meitene. Viņa nebija sevišķi tikumīga, bet viņai bija kanārijputniņš.
Bruņiniekam bija mamma. Tā katru vakaru pēc šaha spēles ar Pūķi pasniedza tēju ar citronu. Bruņinieka tētis skatījās televīziju. Viņš bija traks uz politiku.
Karaļvalstī bija Labais Burvis. Viņš bija radies tāpēc, ka Bruņinieks viņam nocirta galvu tad, kad viņš bija ļauns.
Karaļvalstī bija kafejnīca. Tur strādāja karaļvalsts Klauna sieva. Dabūt tādu sievu bija krusts. Viņa nemitīgi runāja un klusēja tikai tad, kad Klauns dzēra kafiju.
Karaļvalstī bija Skolotajā. Viņai patika visus pamācīt, bet viņa bija skaista.
Karaļvalstī bija zelta teļš. Tas bija nokrāsots melnā krāsā un nolikts ar kājām gaisā. Tam varēja paiet garām, to pat nepamanot.
Karaļvalstī bija baznīca. To vadīja sirmais Karalis. Labais Burvis bija Bīskaps. Bruņinieks bija kardināls. Galma Dāma bija vienīgā dievlūdzēja.
"Kāpēc tā?" visi jautāja.
"Viņai baznīca ir visvairāk vajadzīga," atbildēja trīs Princeses.
Karaļvalstī bija vilciens. Tas vienmēr brauca uz debesīm.
Karaļvalstī bija bezdarbnieks. Viņu uzturēja Princeses.
"Kāpēc man jābūt?" viņš jautāja.
"Lai citiem gribētos strādāt," Princeses atbildēja.
Karaļvalstī bija trakonams. Citiem vārdiem sakot, tā bija māja, kur dzīvoja politiķi.
Karaļvalstī bija zvērudārzs. Zvēri tur skatījās uz cilvēkiem.
Karaļvalstī bija reliģija. Visiem vajadzēja publiski pasacīt: "Dievs ir."
Cirks bija vienīgā civilizētā vieta. Daži ziloņi tur staigāja uz divām kājām.
Karaļvalstī svinēja Uzvaras dienu. Tajā godu atdeva zaudētājiem.
Karaļvalsti bija Prostitūta. Viņu varēja nopirkt par naudu. Ja samaksāja, vina uz tevi paskatījās un gāja tālāk.
Karaļvalstī bija pilsēta. Ap to bija uzcelts zogs. Vārtu nebija. Bija tikai caurumiņš sētā. Pa to varēja vērot, kā pilsētā rit dīvainā aalma dzīve.
Karalim bija medību pils. Ap to dzīvoja putni. Neviens viņus nešāva. Karalim patika tēlot mednieku.
Karaļvalstī bija Kovbojs. Viņa vienīgais darbs bija nēsāt baltu cepuri un atšķirties no zirga.
KARALVALSTS POLICISTS
Karaļvalstī bija Policists. Viņš bija karaļvalsts vienīgais Policists, kam patika karaļvalsts Noziedznieks. Bet viņš bija Policists. Viņa pienākums bija raudzīties, lai viss būtu kārtībā. Viņš mūžīgi ķēra Profesionālo Revolucionāru.
"Stulbenis," pajokoja karaļvalsts Klauns. Tādēļ viņš arī bija Klauns. Tāda bija karaļvalsts.
Dažreiz Policists aiz satraukuma brokastīs izšļāca kafiju uz galda. "Kaut kur te ir mafija," viņš domāja.
KARALVALSTS PROFESIONĀLAIS REVOLUCIONĀRS
Karaļvalstī bija Profesionālais Revolucionārs. Princeses viņam maksāja naudu. Viņa pienākums bija vicināt lozungu "Darbs un nauda" un sapulcināt pūli.
Karaļvalsts Policista pienākums bija paciest savu izskatu, kas bija tik briesmīgs, ka pūlis bēga, tikai uz viņu paskatoties.
LAIKS
"Pulkstenis ir pistole," teica Viesmīlis, kārtējo reizi izliedams kafiju zemē.
"Kāpēc?" jautāja sirmais Karalis.
"Laiks nogalina," sacīja sirmais Viesmīlis.
"Laiks ir torte, ko iesviež sejā," iebilda Karalis.
"Dieva cirks," piekrita Viesmīlis, neveiksmīgi mēģinot atraisīt mezglu, kurā bija sasējusies viņa bārda.