"Kāpēc tu esi noskumis?" jautāja Feja. "Man nav māju," sacīja Bruņinieks. "Putniem pietiek ar debesīm," Feja atbildēja.
PŪKA JOKS
ē
Bruņinieks atkal uzvarēja Pūķi šahā. "Izlietu ūdeni nesasmelsi," drūmi pajokoja Pūķis.
ZILOŅA LIKTENIS
ē
Reiz Zilonis vēlreiz izbēga no cirka.
"Man nepatīk Pūķis," viņš teica. "Viņš man liek staigāt uz divām kājām."
"Tā tu vari saprast cilvēkus," Zilonim teica sirmais Karalis, pie kura Zilonis bija atnācis sūdzēt bēdas.
"Es gribu būt vienkārši zilonis," sacīja Zilonis.
"Tu esi cirka Zilonis," atbildēja Karalis. "Man ir apnicis šis cirks," teica Zilonis. "Tāds darbs," nopūtās Karalis. "Es esmu sirmais Karalis, tu esi cirka Zilonis."
KARALVALSTS DIENA
ē
Karaļa Viesmīlis atkal izlēja kafiju zemē. Viņš bija sapinies savā bārdā.
"Tu tēlo Ziloni," Karalis smaidīdams teica.
Karaļa Viesmīlis arī pasmaidīja. Viņš bija tik vecs, ka atcerējās, kā karaļvalstī parādījās ziloņi.
"Pie visa ir vainīgs Ādams," teica Viesmīlis.
"Un Ieva," Karalis piebilda.
"Bārdainie ziloņi," kaut kur lamājās Pūķis.
Viņam bija apgāzies šaha galdiņš un tāpēc izjuka rīta partija ar Bruņinieku.
BRINUMDĀRZS
Reiz karaļvalstī notika kaut kas. Kas tas īsti bija, neviens nesaprata. Visi tikai juta, ka kaut kas ir noticis. Daudziem nez no kurienes pie mājas parādījās tādi paši dārziņi kā Bruņiniekam. Daudzi pēkšņi kļuva gudri.
"Kas īsti manā valstī notiek?" nesaprata sirmais Karalis.
"Piepildās visu vēlēšanās," Karalim teica Princeses.
"Arī es gribu, lai piepildās manas vēlēšanās," sacīja Karalis.
Ari ap viņa pili izauga dārzs. Tad visi ieraudzīja Bruņinieku. Viņš staigāja apkārt ar skābu sejas izteiksmi.
"Man sāp galva," viņš sūrojās.
"Mums te ir notikums," visi viņam stāstīja. "Piepildās mūsu vēlēšanās."
"Es arī kaut ko gribēju," teica Bruņinieks. "Es gribēju būt gudrs, gribēju milzīgu dārzu un vēl interesantu dzīvi. "Ko gribēji, to dabūji," man teica Pūķis. Tagad man sāp galva un es neko nesaprotu."
"Tavas vēlēšanās ir par lielu tavai mazajai galvai," pasmējās Princeses un devās kopā ar Bruņinieku rīta pastaigā.
BRUNINIEKA VIENTULĪBA
Reiz Bruņinieks bija vientuļš. Princešu blakus nebija. Viņas bija aizņemtas ar valsts lietām. Arā spīdēja saule. Karaļvalstī pie mājām bija izkārti karogi. Bija kaut kādi valsts svētki.
Bruņinieks domāja par jūru. Viņš pie jūras bija pavadījis bērnību.
"Jāaizbrauc uz bērnības vietām," Bruņinieks prātoja.
Viņa bērnība bija pagājusi Pūķa varas laikos. Viņš pie Pūķa bija pieradis.
"Pavisam labs viņš nav," Bruņinieks reiz teica Labajam Burvim.
"Kā tu vari tik labi runāt par Pūķi," Labais Burvis viņam pārmeta.
"Tā ir mana bērnība," sacīja Bruņinieks.
NEPARASTAIS RĪTS
Reiz kādu nakti Bruņinieks slikti gulēja. No rīta viņš piecēlās, paēda brokastis un gaidīja, kāda pasaka notiks. Ap Bruņinieka māju bija klusums. Neviena nebija
"Kur ir Princeses? Pūķis? Labā Feja?" Bruņinieks domāja.
Tad ieradās viena Princese.
+
*
"Mēs aizbraucam no šīs pilsētas," viņa teica. "Es atnācu paņemt tevi sev līdzi."
"Te tik daudz kas ir noticis," Bruņinieks vēl mirkli kavējās.
"Šī ir pilsēta, kur mēs tevi atradām," teica Princese.
"Kas notiks tālāk?" jautāja Bruņinieks.
"Tālāk būs tas pats, kas līdz šim, - mēs visi būsim kopā, un apkārt mums būs pasaule," sacīja Princese.
PILSĒTAS NOMALE
Reiz bija kāda pilsētas nomale. Tur bija viesojies Karalis. Viņš bija iekārtojis sev vietu, daudz ko veidojis un būvējis, bet vēlāk atgriezies savā pilī. Pilsētas nomalē nu stāvēja pamestas teltis, nepabeigtas apzeltītas skulptūras un pamati pilij. Nomales iedzīvotāji bailīgi sačukstējās par dīvaino galma dzīvi, kas tik strauji bija beigusies.
Pa nomali noskumis pastaigājās Bruņinieks.
"Man pietrūkst dīvainās galma dzīves," viņš pie sevis teica.
"Kaut visi tā teiktu," atbildēja Princeses. "Kad mēs šeit bijām, visi stenēja un vaidēja, un nemitīgi ar kaut ko bija nemierā."
"Kas šeit būs?" Bruņinieks jautāja.
"Mēs nezinām," Princeses teica. "Pagaidām ta ir pilsētas nomale, kurā dzīvo Bruņinieks."
VIESMĪĻA BĀRDA
Reiz Karaļa Viesmīlis atkal izlēja kafiju zemē.
"Atkal mana bārda," viņš teica. "Tā aizķērās aiz pils vārtu staba."
Karalis pasmaidīja. "Vai tu atceries, kā tika būvēta pils?" viņš jautāja.
"Jā," teica Viesmīlis. "Toreiz man bija vēl pavisam mazas ūsiņas."
"Nu tu esi vecs un gudrs," sacīja Karalis.
"Es daudz zinu," nopūtās Viesmīlis, "bet kaut ko es nesaprotu."
"Ko?" jautāja Karalis.
"Kāpēc Bruņinieks vienmēr ir skumjš," teica Viesmīlis.
"Viņš klausās Pūķa sarunas," sacīja Karalis.
"Parunā tu ar viņu," mudināja Viesmīlis.
"Es pamēģināšu," teica Karalis.
Viesmīlis un Karalis vēl ilgi runāja par Puķi, par Labo Feju, par gudro Kraukli un par likteni vispār.
"Liktenis vienmēr ir labs," noslēgumā sacīja Karalis.
"Ja vien viņam iet taisni pretī," piebilda Viesmīlis.
SPĒLE UZ NAUDU
Reiz Bruņinieks nolēma spēlēt šahu uz naudu.
"Tu mani izģērbsi pliku," teica Pūķis.
"Es citādi nemitīgi eju bojā," atbildēja Bruņinieks.
"Bet ne jau manis dēļ," sacīja Pūķis. "Karaļa dēļ."
"Man patīk Karalis," teica Bruņinieks.
"Man arī," Pūķis piekrita.
Te pēkšņi ieradās Feja. "Gudrais Krauklis saka, ka tu gribi pelnīt naudu ar šahu."
"Man patiešām nav naudas," Bruņinieks atzinās.
"Nespēlē ar Pūķi uz naudu, es tev maksāšu," teica Feja.
"Par ko?" jautāja Bruņinieks.
"Par to, ka tu vienkārši esi," atbildēja Feja.
BRUNINIEKS UN PUTNI
Reiz Bruņinieks klausījās, kā runā putni. Putni stāstīja dažādus stāstus.
"Man patīk putni," teica Bruņinieks. "Tev ir jauns uzdevums," Princeses sacīja. "Tev ir jāpazīst jocīgā galma dzīve."
ZIEMAS DIENA
Reiz Bruņinieks vēroja ziemas dienu. "Katrā sniegpārsliņā atspīd saule. Ir tik skaisti," viņš domāja.
"Mūsu karaļvalstī ir notikums - skaista ziemas diena," Bruņiniekam atbildēja Princeses.
KARAĻA UN FEJAS SARUNA
Reiz sirmais Karalis sarunājās ar Labo Feju. "Kā rit Bruņinieka istabu iekārtošana mūsu pilī?" Karalis jautāja.
"Vēl nav gatavas," Feja atbildēja. "Plāns ir pārāk sarežģīts."
VIETA PILĪ
Reiz trīs Princeses teica Bruņiniekam: "Beidzot tev mūsu pilī ir atrasta vieta."
"Es esmu pieradis dzīvot kopā ar putniem," atbildēja Bruņinieks.
"Mēs redzam, ka tu šeit nespēj but laimīgs," sacīja Princeses. "Tu gribi dzīvot kā putns, bet tu tas neesi."
"Tā ir," piekrita Bruņinieks. "Kāda bus mana jaunā vieta?"
"Tās būs dažas istabas blakus troņa zālei," sacīja Princeses.
"Man patīk būt jums blakus," teica Bruņinieks.