- Tūdaļ atcel savu burvību! - viņa čukstēja gredzenam.
- Nekādi nav iespējams! - gredzens čērkstēja vectētiņa Teofila balsī. - Tā ir burvība uz trim dienām. Un vispār es nemaz vairs neatceros, kādu lāstu viņam uzlaidu. Man taču -hi-hi! - ir totālā skleroze!
-Jautri gan! Vai tu vari izdarīt vismaz kaut ko? - niknojās Taņa, nolūkodamās, kā fizkultūras skolotājs Prihodkins sagrābj Igoru Valentinoviču, kurš spārdās un spļaudās, un aizlauž tam rokas aiz muguras.
- Vai varu? Protams, es varu uzdziedāt! - gredzens paziņoja pēc īsa pārdomu brīža un gaudulīgi uzsāka: - Vecmāmiņai bija divas jautras zosis!
Zinādama, ka gredzens tagad nebūs pierunājams apklust, kamēr nebūs izlietojis savas piecas minūtes, Taņa steigšus iebāza roku kabatā un aizskrēja uz gaiteņa tālāko galu. Bet no Taņas kabatas vēl diezgan ilgi skanēja čērkstošas balss dziedāta dziesmiņa:
Viena palsa, oira balta -Divas jautras zosis!
Vēlu vakarā, jau likdamās gulēt, Taņa saklausīja šņukstus, kas atskanēja no rēgu čemodāna. Raudāja Neizārstētā Dāma. Turklāt šoreiz viņa šņukstēja citādi - rūgti un klusi. Tas nemaz neatgādināja ierasto demonstratīvo raudāšanu, kāda parasti pavadīja Dāmas žēlošanos par veselību.
Taņa pavēra čemodāna vāku. Dāmas rēgs izslīdēja pa spraugu un apsēdās uz dīvāna maliņas - skumīgs un sagumis. Rozes pie Dāmas salmu cepures bija noliekušas galviņas kā dziļās bēdās.
- Kas tad nu? Kas tev noticis? - Taņa vaicāja.
Dāma atpleta sažņaugto plaukstu. Tajā gulēja vizuļojoša sudraba plāksnīte - gara un šaura, mazliet līdzīga atslēgai.
- Tā ir zīme. Es to saņēmu no Rēgu Karaļa.Un tas nozīmē, ka viņš ieradīsies pēc manis... Es izzudīšu... - Dāma žēlabaini teica.
5.Rēgu Karalis
Pāris dienu pirms Jaungada kupidoniņš atgādāja Taņai vēl vienu vēstuli no Baba Jaguna. Lūgdamies konfektes, tuklais puišelis visādi grozījās un dīdījās, un no viņa bultu maka izkrita zelta bulta, Ixa Taņa to atklāja tikai pēc viņa aizlidošanas.
- Ir nu gan lempis!
Nobāzusi bultu starp diviem lieliem dīvāna spilveniem, Taņa tūdaļ to aizmirsa. Lielā nepacietībā viņa atplēsa Baba Jaguna vēstuli.
“Tu noteikti jau nojauti kas Tev raksta." Kā jau parasti, Jages mazdēls neapgrūtināja sevi ar pieturzīmju likšanu. Atvaino ka rokraksts tik neskaichs Viss tikai Neslavja Melkuļa dēļ tas ir vardes kājiņu dēļ Šausmīgi neērti ar tādām rakstil droši vien tāpēc vardēm joprojām nav savu profesoru Žēl bet man tā arī neizdevās noskaidrot ko viņi slēpj Galvenajās kāpnēs Atlido drizāk mēs noteikti vēlreiz tur iekļūsim Tagad esmu izdomājis kā apiet visas Neslavja aizsardzības zinies
Tu atsūliji zīmīti kurā lūdzi lai noskaidroju kas ir Rūgu Karalis Ja viņš Tev sagādājis nepatikšanas tad tā arī pasaki Izlūdzos no džina Abdullas pāris grāmatu Tad nu tā: Rēgu Karalis - tas ir tāds spokains tips ar bezzobainu muti līdz ausim Daži apgalvo ka viņš ir viens no pirmajiem džiniem cili stāstā ka poltergeists bet visi ir vienisprātis ka viņš spēj iesūkt ganes sevī iekšā un tos izšķīdināt Vēl stāsta ka viņš lietojot ārkārtīgi stiprus lāstus un visi viņa pareģojumi piepildoties Bet vispār par viņu zināms ļoti maz Tik maz ka pat mošķzinības stundās par viņu neko nemāca
Ieraudzīt Rēgu Karali var vienīgi Vecgada vakarā turklāt vienīgi tad ja tuvumā ir kāds rēgs kuru viņš grib aizvākt prom Ar “Skicus šmaukusi” tu viņam neko nepadarīsi tam viņš ir pārāk, slīpēts tāpēc labāk nemaz nemēģini Aiztrenkt viņu var tikai ar vienu vienīgu zinti- "Karavadžis leoksirius”
Tas tad ari viss Ceru ka Tev izdevās izburtot manus keburus Kā klājas tavam kontrabasam Svilpis О Lupis lūdza nodot Tev sveicienus Viņš teica ka šogad pūkbols būšot jāspēlē tik nopietni kā vēl nekad Vispasaules meistarsacīkstes nav vis nekādi joki Mūsu "vārti ” tāpat kā pagājušo gadu būs pats Niknainis Džini jau saņēmuši pavēli nospodrināt viņa zvīņas līdz žilbinošam spožumam un vispār parūpēties lai Niknainis būtu vislabākajā formā
Pagaidām atā Starp citu vai Tu jau zini pašu jaunāko Svilpis paņēma mani komandā viena trešklasnieka vielā Nu viss man jālēkā tālāk Gribu vēlreiz ieeļļot savu putekļsūcēju ”
Pamanījusi vēstules apakšā pamatīgu eļļas traipu, Taņa pasmaidīja. Viņa skaidri iztēlojās, ka Babs Jaguns eļļo savu
putekļsūcēju. Viņš gāž tam virsū tik daudz eļļas, ka putekļsūcēja iekšienē kaut kas sāk burbuļot. Reiz Babs Jaguns tā pārcentās ar eļļošanu, ka vispār vairs nevarēja uzsēsties uz putekļsūcēja, jo visu laiku slīdēja no tā nost.
“Ja viņš neatmetīs šo ieradumu, tad pretinieka pūķim nebūs ilgi jācieš izsalkums,” Taņa prātoja.
Pēkšņi gaitenī atskanēja balsis; rokas pa gaisu mētādams, istabā ieskrēja tēvocis Hermanis. Aiz viņa kā brūni apcepts rausītis ripoja krustmāte Ninele. Taņa steigšus noslēpa vēstuli.
- Ko tad tas nozīmē? Vai gribi novest mani līdz infarktam? - raudulīgi klaigāja pats labākais deputāts. - Vai tad tu neapjēdz, ka jau pēc divdesmit minūtēm atbrauks televīzija?
Krustmāte Ninele uzmeta Taņai vērtējošu skatienu.
- 'lev jāpārģērbjas. Paņem kaut ko no Pipucītes mantām! - viņa pavēlēja.
Pipai nekas netika žēlots. Toties Taņu Stulbovi ģērba nejēdzīgi - nonēsātajās lupatās, ar kurām tirgojās Hermaņa Stulbova firma “Zeķes Second Hand". Turklāt nez kāpēc vienmēr iznāca tā, ka Taņa dabūja vai nu tādus apģērba gabalus, kuros viņa nekādi nevarēja ielīst, vai ari tādus, kas izskatījās kā šūti pēc hipopotama mēra. Pirmajā gadījumā krustmāte Ninele teica: “Nemelo, tas tev nav par mazu!” -bet otrajā gadījumā: “Bērniem vienmēr pērk lielākas drēbes, jo viņi vēl aug.”
Tiklīdz Taņa bija beigusi pārģērbties, divi īsi zvani pie durvīm pavēstīja par televīzijas darbinieku ierašanos. Taņa ar Pipu piesardzīgi pavēra istabas durvis un palūkojās gaitenī. Tēvocis Hermanis, steigšus stīvēdams virsū sejai savu vismaigāko izteiksmi, sarokojās ar raidījuma vadītāju. Tas bija sīks, diezgan muskuļots vīrelis ar apaļām brillēm un gariem, līdz pat pleciem krītošiem matiem - Nikolajs Šmauktenis, populārais raidījuma “Ģimenes tikšanās” vadītājs. Viņam aiz muguras mīdījās pavadoņi: bārdains operators ar kameru, skaņu operators un grimētājs.
- E-ēsiet sve-ēicināts, - koķeti stiepdams zilbes, teica Šmauktenis. - Се-ēru, ka neesam pārāk no-osebojušies. Uz tās jūsu Ru-ūbļova šosejas ir br-riesmīgi sastrēgumi.
- Tas nekas... Jūs esat gandrīz laikā, - atsaucās tēvocis I Iermanis.
Televīzijas ļaudis lietišķi nopētīja dzīvokli.
- Filmēsim šeit... Vietas pietiek, un var izmantot dabisko apgaismojumu. - Bārdainais operators rādīja uz lielo dīvānu, uz kura Taņa vēl nesen bija sēdējusi, lasīdama Baba Jaguna vēstuli.
- La-ābi, es piekrītu. Ti-īkai tad va-ājadzēs atnest šurp ga-āldu. Un vēl kā-ādu istabas pu-ūķi ar visu p-odu, lai va-āru aiz tās paslēpt lapiņu ar saviem ja-āutājumiem, - lietišķi bilda raidījuma vadītājs.
Tēvocis 1 Iermanis steidzīgi piekrita.
- Ninulīt, atnes, lūdzama, divas puķes. Es arī noslēpšu savai lapiņu ar atbildēm, - viņš teica.
- To nu gan ne-ēvajag. Visam jānotiek da-ābiski. Jūs taču e-ēsat savās mājās! - Šmauktenis iebilda.
Kamēr operators krustmātes Nineles vadībā pārvietoja galdu un staipīja puķupodus, slavenais raidījuma vadītājs atkrita krēslā un piepūta vaigus. Tūdaļ viņam apkārt sāka lēkāt grimētājs ar otiņām un pūdernīcu.