Tagad Ūsainis, Kalnainis un Nūjainis sēdēja ejā starp soliem. Ar plaukstu pieseguši acis, lai neapžilbtu no saules, viņi pētīja debesis. Spēkavīri labprāt būtu pārvākušies uz tribīnēm, izdzenājot vai pat nospiežot daļu līdzjutēju, bet Me-dūzija brīdi pa brīdim bargi pakratīja pirkstu uz viņu pusi, un viņi neuzdrīkstējās neko iesākt.
Neslavis Melkulis bija centies pirms spēles sākuma pats personiski pārbaudīt visu skatītāju biļetes un atmaskot biļešu viltotājus, taču iecere beidzās ar to, ka Neslavis gandrīz zaudēja prātu, sāka visiem kost un tika aiznests uz mag-punktu. Viņu aizstāja divi ciklopi. Sākumā viņi uzcītīgi pārbaudīja biļetes, grūstījās un lamājās, bet drīz nenocietās un sāka pieņemt no bezbiļetniekiem kukuļus - krāsainas pogas, ārzemju monētas un pudeles ar uzlievi. Beigu beigās stadionā bija sablīvējies pusotras reizes vairāk skatītāju, nekā tas varēja uzņemt. Daudziem vajadzēja stāvēt, bet dažiem atlika vienīgi karāties gaisā. Nemitīgi izraisījās kautiņi.
Kārtība vairs neatjaunojās arī pēc tam, kad atgriezās no magpunkta izbēgušais Neslavis. Izrādījās, ka ar viņa saprātu viss ir kārtībā, viņu tikai neapdomīgi bija nobūris kāds austrumu džins, izmantodams baismīgu piecburtu lāstu.
Tibidohsas izlase sapulcējās ap Svilpi O. Lupi. Maģiskās pilotāžas treneris izmantoja šo brīdi, lai sniegtu vēl pēdējos norādījumus.
- Sapurinieties! - viņš rēca. - Ks paļaujos uz jums. Neesam jau nekādi vārguļi! Žīkin, Kioskova, neaizlidojiet par tālu no Niknaiņa! Neatļaujiet viņam piezemēties uz laukuma: babajiem patīk uzbrukt no augšas! Viņu uzbrucēji centīsies vispirms aizvilināt Niknaini sev līdzi, bet pēc tam piespiedīs pie laukuma un apmētās ar bumbām. Vai viss skaidrs?
- Skaidrs, skaidrs, - apliecināja Žīkins, iedarbinot savas slotas motoru.
Skaistule Katja Kioskova drošības pēc pagājās tālāk no Žoras propellera. Uz acīm viņai atkal bija tumšas brilles. Pēdējos mēnešus Kioskova tās nemaz neņēma nost. Vismaz Taņa ne reizes nebija viņu redzējusi bez brillēm.
- Tuzikov, aktīvāk darbojies pie viduslīnijas! Piedalies piespēlēs! - treneris deva pēdējos norādījumus. - Septiņ-celm, piesargies no viņu pūķa! Nelido tam klāt no apakšas, neaizmirsti nagus... Labāk no spārna puses, lai viņš nevar trāpīt ar asti... Doduzkrīta, vairāk pārvietojies pa laukumu! Nekādu tiešo uzbrukumu! Sajauc babajiem kārtis! Grotere...
Taņa palūkojās uz treneri. Melnais mags izskatījās satraukts. Viņš piekliboja meitenei klāt, pie katra soļa pievel-
kot stīvo kāju. Viņa šaušalīgā, griezīgā, taures pūtienam līdzīgā balss skanēja neierasti maigi.
- Es... es ļoti ceru uz tevi... Esi uzmanīga, meitenīt! Nevajag pārāk riskēt! Babaji noteikti mēģinās notriekt tevi no kontrabasa. Netērē spēkus cīņai par otršķirīgām bumbām. Atceries: tev jādabū kustību atņēmēja. Tikai ārkārtējā situācijā vari paņemt piparbumbu vai apstulbinošo... Norunāts?
- Norunāts. - Taņa pamāja.
- Vai kādam ir jautājumi? Nav? Tad marš pie instrumentiem! - Svilpis atkal auroja.
Viņš pagriezās un kliboja projām no laukuma. Babaju treneris Amats jau sēdēja uz sola, apmierināts glaudīdams sev vēderu.
- Vai tad man norādījumu nebūs? - Babs Jaguns traucās pakaļ Svilpim.
- Tikai viens: nenozvelies no putekļsūcēja man uz galvas! - treneris noburkšķēja.
Aizvainotais Babs Jaguns uz mirkli palika stāvam kā sastindzis, bet tad atguva pašapziņu un atgriezās pie pārējiem.
- Nu, ko tad viņš tev teica? - indīgi apvaicājās Demjans Rūgtulis.
- Vai tad tu nedzirdēji? Ausis vajag mazgāt! Svilpis teica: pieskati Rūgtuli, lai viņš nesāk prasīties pie mammas! -Babs Jaguns atcirta.
- Ko? Ko tu tur gvelz?
Rūgtulis gribēja mesties Babam Jagunam virsū ar dūrēm, bet komandas kapteinis Vāciesproms notvēra viņu aiz apkakles un sapurināja.
- Attiecības skaidrosiet pēc spēles, vai saprati! Tagad
sēdies uz sava putekļsūcēja un dari, ko vari! Ja Sardanapals mūsu dēļ zaudēs savu gredzenu, man būs no kauna vai zemē jālien! - viņš teica.
Ar roku vēl pamājusi Vaņam, kurš sēdēja tribīnēs, Taņa uzkāpa uz kontrabasa un piesardzīgi piegrieza ciešāk tapiņas.
- Parādi klasi! Lai redz, ka neesam ar pliku roku ņemami! - Taņa teica kontrabasam.
Stīgas dobji iedūcās.
Pirms sēšanās uz kontrabasa Babs Jaguns piesprauda sev pie apkakles mazu maģisko skaļruni. Sardanapals viņam atkal bija uzticējis komentēt spēli - turklāt nevis kā parastam, bet kā spēlējošam komentētājam. Iespējams, tas nebija vispareizākais lēmums, bet tik un tā labāk par Babu Jagunu neviens ar šo pienākumu galā netiktu, tā ka nekas cits neatlika.
-jjejfršfr
- Gatavību! - pūķbola galvenais tiesnesis, dažādacainais un možais mags Tištrja strauji pacēla labo roku.
No viņa gredzena izšķīlās divas oranžas signāldzirkste-les, uzsprāgdamas ar apdullinošu sprakšķi.
Debesīs vienlaikus pacēlās divdesmit spēlētāji - desmit babaji un desmit tibidohsieši. Babaji tūdaļ izlīdzinājās savā parastajā kaujas ierindā - ķīlī; tikai priekšgalā tagad lidoja nevis treneris, bet komandas kapteinis. Tas bija nopietns, plecīgs babajs ar spalvainu pieri un mazām, tuvu stāvošām ačelēm. Kapteiņa lidojošais tepiķītis slīdēja pa gaisu tādā ātrumā, ka Kalnainim, kurš ar skatienu sekoja lidojumam,
sāka reibt galva, un viņš nogāzās laukuma smiltīs kā no cirsts ozols.
- Ak manu māmulīt bubulīt! Cik skaista, saulaina diena! - mazliet aizelsies pēc straujās pacelšanās, iesāka savu reportāžu Babs Jaguns. - Mēs atrodamies galvenajā Tibidoh-sas pūķbola stadionā. Nupat tika dots signāls sākt spēli “Ti-bidohsa pret babajiem”, pirmo spēli šajā sezonā. Kopā ar jums esmu es, vienmēr možais un visu mīļotais Babs Jaguns uz lieliska, jauna putekļsūcēja. Ceru, ka spēles beigās no tā vēl būs palikusi pāri vismaz caurule un no manis paša -vismaz humora izjūta. Ha-ha! Tas, protams, bija joks.
liet Taņa nez kāpēc skaidri juta, ka šis joks var kļūt par nopietnību - īpaši pēc tam, kad babaju spēlētāji bija apmainījušies ar izteiksmīgiem skatieniem.
Babs Jaguns nolaidās mazliet zemāk un izvilka no savas mantijas spēcīgu binokli.
- Kas tas par troksni tur lejā? Tur rēc tribīnes. Beidzot pienācis mirklis, kuru mēs visi nepacietīgi gaidījām. Vienlaikus atveras ziemeļu un dienvidu angāra vārti. Džini bailīgi metas sāņus, un - parādās pūķi. Mūsu Niknainis vēl ieskrienas, bet ēģiptiešu Teftelets jau strauji uzņem augstumu. Brr! Man kļūst neomulīgi... Sen nav gadījies redzēt tādu nezvēru. Spļaudams liesmu mēles, Teftelets planē zem paša kupola, meklēdams laupījumu. Protams, es saprotu, ka tieši pirms spēles pūķus nemēdz barot, tomēr gribētos zināt, vai babaji vispār jebkad ir barojuši savu pūķi. Lai nu kā tur būtu, bet šis “putniņš” nepārprotami grasās ieturēt maltīti tepat uz laukuma. Viņa zaļās actiņas ziņkāri pēta tuklo Dem-janu Rūgtuli. Es pat gribētu teikt, ka pūķis vārda tiešā nozī-
mē ar acīm aprij Demjanu. Nūjā, diez vai mēs varam viņu nosodīt par šo izvēli...
- JAGUN! ES TEVI BRĪDINĀJU! - Demjans Rūgtulis skaļi iebļāvās, iecērtot piešus sānos savam putekļsūcējam “Sniegavētra 100U”.
- Puikas! Puikas, beidziet! - iekliedzās Rita Doduzkrīta, bet kapteinis Vāciesproms piedraudēja Rūgtulim ar dūri.