- Ak manu māmulīt bubulīt, nu kāpēc tiesneši vēl kavējas? - Babs Jaguns turpināja. - Pūķi jau pacēlušies gaisā. Sen jau laiks palaist bumbas! Un tieši tas arī notiek... Galvenais tiesnesis Tištrja dod signālu, un arbitri iznes grozu ar bumbām. Atgādinu, ka tās pavisam ir piecas: liesmudzē-se, apstulbinošā, piparu, šķaudāmā un kustību atņēmēja. Bumbas jāiemet “vārtos”, tas ir, pretinieku komandas pūķa rīklē; tur bumbas uzsprāgs, atbrīvojot tajās ieslēgto maģisko lādiņu.
Taņa saviebās. “Kāpēc viņš to skaidro? Vai tad šeit ir kaut viens, kurš nezina pūķbola noteikumus? Grūti iedomāties, ka starp skatītājiem netīšām ieklīdis kāds truloīds,” viņa prātoja.
Tiesneša palīgs norāva grozam vāku un atlēca atpakaļ, piesegdams galvu ar rokām. Piecas bumbas - katra savā krāsā - strauji šāvās augšup.
Pie bumbām vienlaikus metās gan tibidohsieši, gan ba-baji. Bumbas līkumoja, vairīdamās no vajātājiem. Atcerējusies Svilpja padomu, Taņa nolēma pagaidām turēties malā un nepiedalīties cīniņā. Viņa tikai uzmanīgi sekoja visam, kas notiek, pūlēdamās noskaidrot, kur atrodas zilā apstulbinošā bumba un dzeltenā kustību atņēmēja.
No sava novērošanas punkta laukuma centrā Taņa labi varēja redzēt abus pūķus. Niknainis pagaidām vēl bija mierīgs, nevienam virsū nebruka un tikai retumis izpūta ar dūmiem sajauktas īsas liesmu mēles. Niknainis savaldību zaudēja lēnām, tāpēc pagaidām viņš bija diezgan miermīlīgi noskaņots.
Toties ēģiptiešu pūķa Tefteleta uzvedība bija ārkārtīgi mērķtiecīga. Jau pusotras minūtes viņš dzinās pakaļ Lizai Aizlaizinai, cenzdamies ar garām uguns strūklām notriekt meiteni no viņas lidojošā pulksteņa. Pagaidām Lizai, nemitīgi mainot lidojuma virzienu, izdevās no vajātāja izvairīties, bet viņas pulksteņa dzeguze jau krita panikā. īpaši mulsināja tas, ka Lizai nebija nevienas bumbas. Tātad pūķis viņu vajāja, tikai un vienīgi gastronomisku nolūku vadīts.
- Cik straujš spēles sākums! Neticami asa cīņa! - klaigāja Babs Jaguns. - Babajam izdodas iegūt bumbas. Viņi tikuši jau pie trim, bet Tibidohsai ir tikai viena. Piekto bumbu pagaidām vēl neviens nav notvēris, bet babaju uzbrucēji jau drosmīgi metas virsū Niknainim. Katja Kioskova un Žora Žīkins cenšas uzbrukumu atvairīt. Žīkins uz savas slotas uzņem ātrumu... Tūlīt Žīkins sadursies ar babaju komandas trešo numuru Apendici. Lidojošais tepiķīlis un slota strauji tuvojas viens otram...
Skatītāju tribīnes dunēja satraukumā.
- Sadursme ir tikpat kā nenovēršama! Un... sadursme notiek! Žora Žīkins vislielākajā ātrumā ietriecas burvju kupolā. Slota zaudē propelleri, bet pats Žīkins, nepaspējis izvilkt lakatiņu izpletni, gāžas smiltīs. Viņam klāt jau steidzas sanitāri. Bet Apendicis, kurš pēdējā mirklī tik veikli izvairī-
jās no sadursmes, turpina uzbrukt Niknainim, it kā nekas nebūtu noticis. Viņš pat bumbu nav pazaudējis. Kāda pārsteidzoša prasme manevrēt!
Pieri saraukusi, Taņa līdzjūtīgi skatījās, kā sanitāri uz nestuvēm stiepj projām no laukuma Žīkinu. Viņa slota - tik nepārspējama lidojumā pa taisno un tik nepiemērota virā-žām - tā tīri palika mētājoties smiltīs. Nu kāpēc Žīkins neklausīja Svilpja padomiem? Treneris taču skaidri un gaiši teica, lai neaizraujas ar pakaļdzīšanos un nelido tālu prom no pūķa. Tagad Tibidohsas komanda zaudējusi vienu no aizsargiem pašā spēles sākumā.
Bet Katja Kioskova uz sava mazā, žiglā putekļsūcēja “Ne-tīruks” neuzķērās uz babaju viltībām. Taisni otrādi - viņa pielidoja Niknainim pie paša purna un sāka pūķi mierināt, neļaudama viņam sekot babajiem, kas gribēja Tibidohsas pūķi piespiest pie zemes.
- Bīstams moments! - kliedza Babs Jaguns. - Babaju piektais numurs Phets no lejas uzbrūk Niknainim ar šķaudāmo bumbu. Viņš jau sen būtu varējis izdarīt iemetienu, bet Niknaiņa mute ir aizvērta. Phets ķircina Niknaini ar žigliem pārlidojumiem no vietas uz vietu, cenzdamies pūķi izaicināt, lai tas sāk spļaut uguni... Jā, tik tiešām, Niknainis izelpo liesmas, bet babaju uzbrucējs no tām izvairās, strauji piezemēdamies. Phets līksmo. Viņš rēķinās ar to, ka tagad Niknainim vajadzēs atvērt muti, lai ievilktu gaisu jaunai uguns zalvei, un kopā ar gaisu viņš ieelpos arī bumbu. Babaju trešais numurs Apendicis jau zogas Niknainim klāt no sāniem. Nevaru saskatīt, kādā krāsā ir viņa bumba... Jā -viņam ir liesmudzēse! Šis mirklis vairs nav tikai bīstams, tas
jau kļūst kritisks. Ja Niknainis tagad atvērs muti, tajā tiks iemestas uzreiz divas bumbas! Vāciesproms un Doduzkrīta jau steidzas pie mūsu “vārtiem”, bet vai viņi paspēs?
Izstiepusi uz priekšu roku ar lociņu, ari Taņa traucās pie Niknaiņa. Viņa redzēja, ka Apendicis un Phets jau planē tieši virs Niknaiņa purna, abi sagatavojušies iemetienam. Katja Kioskova svaidījās no viena uzbrucēja pie otra, nespēdama stāties ceļā abiem vienlaikus.
Pašai negribot Taņa, vērojot babajus, sāka just kaut ko līdzīgu sajūsmai. Viņi bija pratuši tik precīzi visu aprēķināt! Un viņi ļoti labi pārzināja pūķu paradumus un anatomiju! Pēc liesmu izpūšanas pūķim noteikti atkal jāieelpo, citādi viņš gluži vienkārši nogāzīsies zemē, jo viss gaiss viņa iekšienē jau ir sadedzis. Vēlreiz izspļaut uguni un atgaiņāt ienaidnieku viņam neļauj gaisa trūkums. Tieši tai mirklī pūķis ir tikpat kā neaizsargāts.
Babaju treneris Amats piecēlās un atskatījās; viņa izsmējīgais skatiens meklēja Sardanapalu.
Un tomēr nē - gluži visu babaji nebija ierēķinājuši. Nik-naini nu nekādi nevarēja dēvēt par nekaitīgu pūķulēnu. Viņš bija Tibidohsas visvecākais pūķis ar vislielāko pieredzi. Ne jau velti Niknaiņa vēderā bija viesojušies vairāki simti pretinieka spēlētāju un nepiesardzīgu līdzjutēju.
- Kaut kas neticams! - pēc mirkļa iekliedzās Babs Jaguns. - Kāds satriecošs sitiens ar asti! Piektais numurs -Phets - notriekts no sava tepiķīša un aiztraucas tālē kā no katapultas izšauts akmens. Ja viņam nav salauzts vismaz kāds ducis kaulu, tad es neko nejēdzu no pūķbola. Vecmāmiņ, tavām kaulaudzēm būs darbiņš! Apendicis tā arī nesadūšo-jas iemest bumbu un steidzīgi uzņem augstumu. Šķaudāmā bumba ir zaudēta. To pārtver Katja Kioskova un gatavojas piespēlēt... Interesanti gan, kam Katja piespēlēs bumbu? Vai tiešām? Viņa piespēlē to MAN! Rokā ir!
Babs Jaguns pārtrauca reportāžu un strauji pagriezās, lai izvairītos no sadursmes ar vienu no babajiem, kurš bija gribējis viņu taranēt.
- Daudz netrūka, lai mani nupat būtu piebeidzis septītais numurs - Haprijs. Šis neatlaidīgais babuīns - atvainojiet, babajs - vēl joprojām turas man aiz muguras. Vienu mirklīti!
Uzņēmis augstumu, Babs Jaguns pagrieza putekļsūcēja cauruli; no tās izšļākusies majonēze aizķepināja acis Baba Jaguna vajātājam.
- Precīzs tēmējums! Labi gan, ka atcerējos kārtīgi ieeļļot savu putekļsūcēju. - Babs Jaguns jutās ļoti apmierināts. - Tiesa, ielēju maķenīt par daudz eļļas, bet kam negadās?
Kamēr babajs, murminādams dažādus nelabus vārdus, slaucīja acis ar tepiķīša bārkstīm, spēlējošais komentētājs drosmīgi virzīja savu putekļsūcēju piķējošā lidojumā pretī Tefteletam.
Ēģiptiešu pūķis viņu jau gaidīja. Ap Tefteleta galvu uz saviem tepiķīšiem riņķoja divi dūšīgi babaji, izaicinoši šķielēdami uzjagunu.
Kad Jaguns jau atradās tik tuvu, ka pūķis varēja viņu aizsniegt ar savām liesmām, Teftelets slinki pavēra muti un izspļāva - nē, ne uguni, bet Lizas Aizlaizinas pulksteni ar dzeguzi.
- Kaut kas traks! Mēs esam zaudējuši vēl vienu spēlē-
tāju! Nekas, Liza, turies! Labi, ka tu neesi nokļuvusi viņa nagos, bet no pūķa vēdera mēs tevi izdabūsim! - kliedza Babs Jaguns.