Viņš pagaidīja, līdz Teftelets vēlreiz atvēra muti, tad atvēzējās un meta bumbu no visa spēka. Nākamajā mirkli pūķis izspļāva liesmas, un Babs Jaguns steigšus glābās bēgot.
Viņš gaidīja, ka tūlīt iedarbosies šķaudīšanas nobūrums, liet nez kāpēc nekas nenotika. Izbrīnījies Babs Jaguns palūkojās atpakaļ, pamanīja netālu no pūķa purna nelielu tvaika mākulīti un iekliedzās:
- Nē! Tas nav iespējams! Teftelets sadedzināja šķaudāmo bumbu! Interesanti, ko sacīs tiesnesis? Vai varbūt viņu laiks nodot ziepēs?
Tobrīd Sardanapals sašutis pieskrēja pie Tištrjas.
- Piešķiriet soda sitienu! Nupat bija ļoti spēcīgs “tumšās" enerģijas izvirdums! Esmu pārliecināts, ka aizsardzība izmantoja burvestību!
Viltīgais persietis sēdēja ērtā pozā, ar ūdenspīpi vienā un kafijas tasīti otrā rokā.
- Pūķbola noteikumi neaizliedz sadedzināt bumbas gaisā, - viņš omulīgi teica. - Bet to, ka babaju aizsardzība palēnināja bumbu, vēl vajag pierādīt. Man ir trīssimt gadu ilga tiesāšanas pieredze, un jūs varat paļauties uz. maniem vārdiem: vainīgo tikpat neatradīsiet. Jūsu spēlētājiem es ieteiktu mest bumbu vienīgi tad, kad “vārti” ir pilnīgi droši.
Sardanapala ūsas izslējās sašutumā.
-Tas nav godīgi! Jūs atbalstāt babajus!
Tištrja tēlotā sašutumā pacēla acis pret debesīm.
- Atkāpieties no manis, jūs, uzmācīgais cilvēk! Jūs atraujat mani no svarīgām domām.
- Kas tās tādas par domām?
Persiešu mags savilka plānās lūpas smaida un sāka kūpināt savu ūdenspīpi.
- Domas par to, kādus vārdus man izvēlēties, lai apsveiktu cildeno babaju Amatu, ja būs noticis tā, ka viņa komanda gūs uzvaru.
- KO? - Sardanapals kvēloja aiz. sašutuma. - Ko jūs teicāt?
Nākamajā mirklī kafijas tasīte, izrāvusies Tištrjam no rokas, izlija uz persiešu maga plikā paura, bet ūdenspīpe gluži vienkārši pagaisa un tikai pēc ilgiem laikiem tika uzieta Antarktī-das sniegos, kur tai apkārt brīnīdamies staigāja pingvīni.
Medūzija un Neslavis Melkulis ar pūlēm atvilka saniknoto Sardanapalu nost no tiesneša. Viņi vēl nekad nebija redzējuši cienījamo akadēmiķi tik pārkaitinātu.
- Kāpēc jūs tā darījāt? Tagad viņš tiesās par labu ba-bajiem! - teica norūpējies Neslavis, lūkodamies, kā babaju treneris ar kabatlakatiņu iztapīgi susina maga Tištrjas pliko pauri.
- Viņš jau tāpat ir babaju pusē, - šņākuļoja Sardanapals, ļaudams Medūzijai un Neslavini aizvilkt sevi prom.
Pa to laiku cīņa spēles laukumā kļuva arvien niknāka. Babaji vairākkārt uzbruka Niknainim, taču pūķis viņus izsvaidīja ar savu ādaino spārnu triecieniem. Neviens no triecieniem gan nebija tik tiāpīgs, lai nomestu vēl kādu babaju no tepiķīša.
Katja Kioskova, pieplakusi Niknainim pie kakla, lūdzās, lai viņš never vaļā muti. Babajiem tas nepatika. Nogaidījis mirkli, kad Katja uz sava putekļsūcēja “Netīruks” sākti aplidot Niknaini no otriem sāniem, viens no babajiem it kā netīšām uztriecās viņai virsū.
- Neiedomājami! - iekliedzās Babs Jaguns. - Cik pretīgs paņēmiens! Devītais numurs, Bietīds, nekaunīgi taranēja Tibidohsas komandas aizsardzības spēlētāju Kioskovu! Katjai izdodas noturēties, bet putekļsūcējs ir nopietni bojāts. Katja tikai ar pūlēm spēj to noturēt gaisā un... vai tiešām viņa sāk nosēšanos? Jā, tik tiešām! Viņas “Netīruks” vārda tiešā nozīmē sabirst gabalos. Jekaterina Kioskova paliek karājamies lakatiņā izpletnī. Rīkli iepletis, viņai virsū jau metas ēģiptiešu pūķis Teftelets, bet Tibidohsas uzbrucēja Tatjana Grotere kopā ar Septiņcelmu pagūst Katju aizgādāt līdz drošības zonai. Viņa paliek sveika un vesela, taču bez putekļsūcēja vairs nevarēs piedalīties spēlē! Kurp raugās tiesnesis? Vai patiesi viņš Bietīdam neparādīs vein... sarkano kartīti? Jā, urā, tiesnesis to parāda gan, bet... oi-oi-oi! Neticu pats savām acīm. Kam viņš to rāda? Tibidohsas uzbrucējam Septiņcelmam!!! Septiņcelms it kā esot gaisā aizšķērsojis ceļu vienam no babajiem! Viņiem nevajag aizšķērsot ceļu, viņus vajag no ložme...
-JAGUN! - atskanēja Medūzijas uzkliedziens.
- Es gribēju teikt, ka tā nu ir galīga nejēdzība, - Jaguns pārlaboja sevi. - Tiek piešķirts soda sitiens. To izpildīs sestais numurs, Turtass Lopstass... Patiesi daiļrunīgs vārds! Lops Tas... nē, es gribēju teikt: Turtass... nesteidzīgi uz sava tepi-ķīša aizplanē līdz vienpadsmit metru zonai. Izmantojot speciālu zinti, viņš Niknaini pierunā atvērt muti un... liesmu-dzēsēja bumba ielido vārtos. Burvju lādiņš uzsprāgst ar skaļu būkšķi. Trīs punkti babajiem!!! Niknainis līdz spēles beigām zaudējis ugunsspļaušanas spēju. Mirklīti... reportāžu turpināšu mazliet vēlāk!
Pamanījis, ka priekšā pavīd babaju netīšām pazaudētā apstulbinošā bumba, Jaguns metās tai pakaļ, bet viņu apsteidza Septiņcelms. Notvēris bumbu, viņš drosmīgi uzbni-ka Tefteletam. Viņam aiz muguras, gatava nepieciešamības gadījumā uztvert piespēli, uz savas ģitāras ar piekabi laidās Rita Doduzkrīta. Aizšķērsot viņiem ceļu steidzās uzreiz četri babaji: Apendicis, Turtass Lopstass, Bietīds un Vēmetis. Panākuši Tibidohsas uzbrucējus, babaji nemaz nemēģināja viņus taranēt. Šoreiz babaji izmantoja citu praksē pārbaudītu manevru. Apendicis, Bietīds un Turtass Lopstass ieslēdza viņus lokā, bet Vēmetis lidoja no aizmugures...
- Cik nekaunīgs paņēmiens! - pāri stadionam aizskanēja Baba ļaguna balss; viņš pirmais bija apjēdzis, kas noliek. - Pārkāpuma itin kā nav, bet padomājiet paši - vai tas ir godīgi? Babaji dzen Tibidohsas uzbrucējus pretī sava pūķa ugunij. Septiņcelms un Doduzkrīta nonākuši bezizejas situācijā. Ciešā babaju ielenkumā viņi nevar ne uzņemt augstumu, ne piķēt lejup. Ja viņi pagriezīsies atpakaļ, viņiem draud sadursme ar Vēmeti. Skaidrs, ka tādā gadījumā maz godājamais un neviena nedievinātais tiesnesis Tištrja tūlīt izmantos iespēju piešķirt soda sitienu. Šais ārkārtīgi smagajos apstākļos Septiņcelms un Doduzkrīta izturas varonīgi. Viņi paceļas augstāk un dodas tiešā uzbrukumā Tefteletam. Viņu drosme robežojas ar neprātu! Ak manu māmulīt bubulīt! Tef-
telets atver rīkli un izelpo liesmas! No tik niecīga atstatuma netrāpīt nav iespējams! Septiņcelms aizsedz Ritu Doduzkri-tu. Vampīra žults, ar kuru viņš ieziedies, pasargā viņu no apdegumiem, bet viņa putekļsūcējs ir izkusis, viņa mati kūp... Kāda vīrišķība! Krītot lejup kā akmens, viņš vēl pagūst atdot bumbu Ritai... Teftelets gaisā apgriežas un pastiepj pret Ritu savus šaušalīgos nagus...
Tribīnes pamira baismās. Daudzi tūkstoši acu pāru neatraujoties vērās debesīs, kur šajā mirkli notika kaut kas vēl nebijis. Viens ciklops pat nokrita ģīboni, ar pakausi salauzdams treneru solu. Svilpis paguva atlēkt malā, bet Amats iedzīvojās uzdauzītā acī; violetais tūkums pārveidoja viņa uzblīdušo seju, negaidīti piešķirot tai apgarota bezprāta izteiksmi.
- Rita dzen savu ģitāru ar piekabi tieši virsū pūķa nagiem, - satraukti bēra vārdus Babs Jaguns. - Viņai vārs nav iespējas nogriezties sāņus... Ak nē! Rūķis viņu noslepkavos... Ak! Tas ir pārsteidzoši! Ne jau velti par Ritu stāsta, ka viņas rīcību nevar paredzēt! Viņa uzņem augstumu un, izvairījusies no nagiem, ielido Tefteletam mutē ar visu bumbu! Tad tāds bijis viņas plāns! Ritas ģitāras piekabe vārda tiešā nozīmē aizbāzusi pūķim muti. Pirms viņš vēl paspējis piekabi izkausēt ar savām liesmām, Rita, bumbu piespiedusi pie krūtīm, ielec viņam rīklē, tādējādi paglābdamās pūķa vēderā no viņa nagiem un zobiem. Nūjā, tā kā tur jau atrodas Liza Aizlaizina, Ritai būs ar ko patērzēt, gaidot spēles beigas! Apstulbinošā bumba uzsprāgst, atnesot Tibidohsai vienu punktu. Teftelets ir saniknots. Viņš sāk bezjēdzīgi svaidīties pa laukumu un dzīties pakaļ visiem, kas patrāpās ceļā, arī savas komandas spēlētājiem. Babaji bailīgi aizlido uz visām pusēm! Viņiem nav ne mazākās vēlēšanās pašiem nokļūt sava pūķa baismīgajos nagos.