— Tas nozīmē, ka jūs man ticat?— Bastiāns jautāja.
— Skaidrs kā diena,— Koreandera kungs atbildēja,— ikviens saprātīgs cilvēks tā darītu.
— Godīgi sakot,— Bastiāns atzinās,— es nebiju to cerējis.
— Ir cilvēki, kas nekad nespēj nonākt Fantāzijā,— Koreandera kungs sacīja,— un ir cilvēki, kas to spēj, bet paliek tur uz visiem laikiem. Un tad ir vēl daži, kas dodas uz Fantāziju un atgriežas atkal atpakaļ. Tā kā tu. Un tie dziedē abas pasaules.
— Ak,— Bastiāns iesaucās, mazlietiņ nosarkdams,— patiesībā es biju bezspēcīgs. Par mata tiesu trūka, ka es nebūtu atgriezies. Ja nebijis Atreja, es noteikti būtu palicis uz mūžīgiem laikiem Izbijušo ķeizaru pilsētā.
Koreandera kungs pamāja un domīgi izpūta dūmus.
— Tjā,— viņš novilka,— tev laimējās, ka atradi Fantāzijā draugu. Dievs ir liecinieks — katram tā neveicas.
— Koreandera kungs?— Bastiāns jautāja.— Kā jūs to visu zināt? … Es gribēju sacīt — vai jūs arī jau reiz esat bijis Fantāzijā?
— Pats par sevi saprotams,— Koreandera kungs atzinās.
— Bet tad,— Bastiāns saminstinājās,— bet tad taču jūs pazīstat arī Mēness meitiņu!
— Jā, es pazīstu Bērnišķo ķeizarieni,— Koreandera kungs sacīja,— tikai ne jau ar šo vārdu. Es viņu pazinu ar citu vārdu. Taču tam nav nekādas nozīmes.
— Tad jums jāpazīst arī šī grāmata!— Bastiāns iesaucās.— Tad jūs tomēr esat lasījis «Bezgalīgo stāstu»!
Koreandra kungs papurināja galvu.
— Ikviens īsts stāsts ir bezgalīgs.— Viņš pārslidināja skatienu pāri daudzajām grāmatām, kas stāvēja gar sienām līdz pašiem griestiem, tad, norādīdams ar pīpes kātu uz tām, turpināja:
— Ir milzum daudz durvju uz Fantāziju, manu zēn. Šādu burvju grāmatu ir vēl vairāk. Tikai daudzi cilvēki ir akli. Viss atkarīgs no tā, kam šāda grāmata nonāk rokās.
— Tātad «Bezgalīgais stāsts» katram ir citāds?
— Gribētos tam ticēt,— Koreandera kungs atbildēja,— turklāt ne jau tikai grāmatas, ir vēl citas iespējas, kā nonākt Fantāzijā un atgriezties atpakaļ. To tu vēl piedzīvosi.
— Vai jūs tā domājat?— Bastiāns, cerību spārnots, jautāja.
— Tad jau iznāk, ka man vēl var laimēties satikt Mēness meitiņu, bet katrs taču viņu satiek tikai vienu vienīgu reizi.
Antikvārs paliecās uz priekšu un sacīja klusi jo klusi:
— Uzklausi vecu, pieredzējušu Fantāzijas ceļotāju, manu zēn! Tas ir noslēpums, ko Fantāzijā neviens nevar zināt. Ja tu padomāsi, tad arī sapratīsi, kāpēc tas ir tā. Pie Mēness meitiņas tu otrreiz nevari nonākt, taisnība, bet tikai, kamēr viņa ir Mēness meitiņa. Ja tu spēsi viņai iedot jaunu vārdu, tu viņu satiksi atkal. Un, kamēr vien tev tas izdosies, tā vienmēr atkal būs pirmā un vienīgā reize. '
Pāri Koreandera kunga sejai, kura atgādināja buldogu, uz mirkli pārlaidās maiga gaismiņa, kas padarīja to jaunu un gandrīz vai skaistu.
— Paldies, Koreandera kungs!— Bastiāns tencināja.
— Man jāpasakās tev, manu zēn,— Koreandera kungs atbildēja.
— Man ļoti patiktu, ja tu lāgu lāgiem iegrieztos šeit pie manis, lai mēs varētu pārrunāt pieredzēto. Nav nemaz tik daudz ļaužu, ar kuriem iespējams sarunāties par šādām lietām.
Viņš pastiepa Bastiānam roku.
— Norunāts?
— Labprāt,— Bastiāns sacīja un sita saujā. — Tagad man jāiet. Tētis mani gaida. Bet es drīz atnākšu atkal.
Antikvārs pavadīja viņu līdz durvīm. Ceļā uz tām Bastiāns cauri ačgārnajam uzrakstam uz stikla redzēja, ka ielas pretējā pusē stāv tēvs un gaida. Viņa seja starot staroja.
Bastiāns atrāva vaļā durvis, tā ka misiņa zvanu ķekars neganti iešķindējās, un drāzās pretī šim starojumam.
Koreandera kungs uzmanīgi pievēra durvis, pavadīdams abus ar acīm.
— Bastiān Baltazar Buks,— viņš norūca,— ja nemaldos, tu vēl parādīsi ceļu uz Fantāziju dažam labam, kas nesīs mums Dzīvības ūdeni.
Un Koreandera kungs nemaldījās.
Taču tas jau ir cits stāsts un būtu stāstāms citu reizi.
Vidēja skolas vecuma bērniem
Mihaelj Ende
BEZGALĪGAIS STĀSTS
Redaktore G. Leja Mākslinieciskais redaktors A. Lamsters Tehniskā redaktore V. Blaua Korektore L. Smilga
Formāts 60X84/16. Ofsetiespiedums. Lazurska garnitūra. Izdevniecība «Sprīdītis», LV—1080 Rīgā, Aldaru ielā 2/4, Izdevn. Ns 12(157)B -102. Reģistrācijas apliecība N9 2—0375. Salikta Poligrāfijas skaitļošanas centrā. Programmētāja M. Nikolajeva. Iespiesta Rīgas Paraugtipogrāfijā, LV—1004 Rīgā, Vienības gatvē 11. Pašūt. NB 103094.