- Jā. Es gribēju pārbaudīt jūsu pašreizējās spējas ietekmēt izdevību. Un izrādījās, ka pa abiem jūsu spējas ir lieliskas. Sagadījās, ka jums abiem kopā tās ir tikpat labas kā jebkura pieauguša džina spējas. Un šobrīd tas ir ārkārtīgi noderīgi mūsu mērķim. Ļaujiet man paskaidrot…
- Tā cildenā… padarīšana, Džons pārtrauca Nimrodu.
- Cildenās vēlēšanās piepildīšana, Nimrods atkārtoja.
- Tas varētu izskaidrot, kas notika ar Trampa kundzi, mūsu saimniecības vadītāju, Džons piebilda. Tieši pirms mūsu brauciena uz šejieni Trampa kundze laimēja 33 miljonus dolāru Ņujorkas megamiljonu loterijā.
- Es atminos, ka nodomāju, cik jauki būtu, ja viņa laimētu pietiekami daudz naudas un varētu apciemot savas meitas Eiropā, Filipa atzinās.
- Nekas ļauns netika nodarīts, ko? Nimrods teica. Tā mēdz gadīties. Bet ziniet, kad cilvēki izrunā vārdu "vēlos", ne jau viņiem vajadzētu būt piesardzīgiem. Mums, džiniem, arī jābūt piesardzīgiem. Ne vienmēr ir labi, ja cilvēki iegūst to, ko vēlas. Kā tas atgadījās ar Bārstūla kungu un kundzi. Mēs varētu nojaust, ka gribam tiem palīdzēt, bet reizēm parasti, kad esmu atklāts, labāk ir, ja viņi paši panāk to, ko grib. Ar cītīgu darbu. Tā viņi labāk prot novērtēt savu ieguvumu, lai šis "tas" būtu kas būdams. Tāpat daudzkārt gadās, ka viņi savu vēlēšanos neizdomā līdz galam. Un neapsver, kādas tam visam būs sekas, ja viņu karstākā vēlēšanās tiešām piepildīsies.
- Nereti gadās, ka cilvēka teiktais salauž paša degunu, Rakšasasa kungs ierunājās.
- Kā dažās no tām pasakām Arābijas naktīs, Džons piebilda.
- Tieši tā.
- Ja tas, ko jūs sakāt, ir taisnība, Filipa sacīja, un mēs esam džini, tad ir kāds vienkāršs paņēmiens, kā to visu pierādīt.
- Ko tu iesaki? Nimrods jautāja.
Filipa paraustīja plecus. Es nezinu. Manuprāt, jūs šai ziņā esat eksperts. Kā būtu, ja liktu kaut kam parādīties vai pazust?
- Un ko tas pierādītu? Nimrods pavaicāja.
- Protams, triks nav triks, kamēr tas nav izdarīts trīs reizes, Rakšasasa kungs apliecināja.
- Tas varētu pierādīt, ka jūs esat džins, Filipa teica.
- Vai tiešām? Un, ja nu es likšu kaut kam parādīties, kā tu zināsi, ka tas tur nav bijis jau iepriekš?
Filipa uzmanīgi pārlaida acis istabai.
- Piemēram? viņa jautāja.
- Varbūt degunradzis, Nimrods ieteica, izpūzdams dūmu riņķi degunradža apveidā.
- Vēss triks, Džons ar lielu apbrīnu iesaucās.
- Tie ir tikai dūmi, Filipa iebilda. Te nav īsta degunradža.
- Bet kā tu vari būt par to tik pārliecināta? Nimrods nelikās mierā.
- Es esmu pārliecināta, Filipa apgalvoja un apņēmīga palocīja galvu, līdz dūmu degunradzis pazuda nebūtībā.
- Bet ja nu tas būtu ļoti mazs degunradzis?
- Tad tas nebūs īsts degunradzis, Filipa aizrādīja.
- Laba atbilde, Nimrods uzslavēja. Tomēr tā nu ir noticis. Šajā istabā ir degunradzis. Un es to varu pierādīt.
Viņš norādīja uz otru istabas galu, kur tagad stāvēja degunradzis. Divpadsmit pēdas garš un piecas pēdas augsts pie pleciem, degunradzis skaļi sprauslāja caur milzīgajām nāsīm un tad pamīņājās uz pēdām ar biezo ādu, tā ka Nimroda ēdamistabas grīdas dēļi nočīkstēja zem dzīvnieka divas tonnas lielā svara.
- Augstā debess! Filipa iesaucās un paspēra soli atpakaļ, bet degunradzis, saklausījis meitenes balsi un sajutis viņas kustību, nogrozīja lielās ausis, noraustīja augšējo tvērējlūpu un tad enerģiski parāva uz augšu divdesmit astoņas collas garo ragu.
Nimrods uzsmaidīja māsasmeitai. Esi apmierināta?
- Jā, viņa kā pārakmeņojusies nočukstēja. -Tieciet no tā vaļā!…
- Tikt vaļā no kā?
- No degunradža, protams.
- Kāda degunradža?
Viņa atkal paskatījās un redzēja, ka degunradzis ir pazudis. Bija izgaisusi arī dzīvnieka asā smaka, kas zvēru bija pavadījusi.
- Maģija, Džons noelsās, uz kuru Nimroda varas demonstrējums bija atstājis milzīgu iespaidu.
- Maģija? Ak kungs, nē, manu zēn. Džins nenodarbojas ar maģiju. Tā padarīšana ir bērniem un vientiesīgiem pieaugušiem. Džins iedarbina savu gribu. Tas ir īstais vārds, kā nosaukt to, ko mēs darām. Mēs liekam darboties savai gribai. Tas ir, mazliet citiem vārdiem sakot, prāts pār matēriju. Tas arī viss. Nekad nesauciet to par maģiju. Te nav iejaukta nekāda maģija. Aizdedziniet manu lampu, tūlīt jūs man jautāsiet, vai man ir trusītis un cilindrs. Bet jūs saprotat, ko es gribu teikt pierādījumu sakarā. Vienu brīdi tas ir te, nākamajā vairs nav.
- Kā ir ar tēti? Filipa pajautāja. Vai viņš arī ir džins?
- Nē, jūsu tēvs ir cilvēks, Nimrods atbildēja. Džina spēks nāk vienīgi no mātes. Tomēr daudzi džini apprec cilvēkus. Sievietes džini, kas apprec cilvēkus, laidīs pasaulē bērnus džinus. Bet vīrieši džini, kas apprec cilvēkus, radīs tikai cilvēkbērnus.
- Un vai tētis to zina? Filipa taujāja.
- Protams. Kaut gan viņš to nezināja, kad apprecēja jūsu māti. Viņa iemīlējās, tā sakot, pa gabalu un apņēmās noskaidrot, kas viņš ir par cilvēku. Tāpēc nolēma viņu izjokot. Tas nebija slikts joks. Tikai maza, gudra viltībiņa, lai noskaidrotu, vai viņam ir laba sirds. Viņa saģērbās skrandās un, izlikdamās par bezpajumtnieci, lūdza jūsu tēvam sīknaudu kafijas tasei. Jūsu tēvs bija ļoti labsirdīgs un nojauta, ka jūsu mātei piemīt kas īpašs. Tā nu viņš tai izkārtoja dzīvokli un darbu. Galu galā viņi apprecējās, un tad Leila viņam pateica, ka viņa ir džine. Bet visa lielā bagātība, ko viņš sakrājis, ir iegūta ar paša pūlēm.
- Cik romantiski, Filipa sacīja.
- Tā tas ir, Nimrods piekrita. Jūsu māte kā džine izdarīja viņam kādu svarīgu pakalpojumu, bez kura viņš nebūtu tas, kas šodien ir. Divi vīrieši, kuriem loti skauda Edvarda panākumi, grasījās nogalināt viņu un nozagt viņa naudu. Leila to uzzināja un būtu abus nogalinājusi, bet Edvards lūdza saudzēt viņu dzīvību. Šie divi vīrieši bija viņa brāļi Alans un Nīls.
- Jūs taču negribat teikt…? Džons juta, ka viņam atkaras žoklis, kad Nimrods izpūta nevis vienu, bet divus dūmu riņķus, kuri vismaz uz brīdi atgādināja viņu iemīļotos ģimenes dzīvniekus.
- Leila tos abus pārvērta par suņiem.
- Tas izskaidro daudz ko, Filija piebilda.
- Tā gan, Džons piekrita, tagad vēlēdamies, kaut nebūtu visus pārliecinājis suņus pārdēvēt: kas tur par brīnumu, ja to vārdi skanēja tik cilvēciski; un nebija nekāds brīnums, ka nabaga tēvs tik ļoti bija iebildis suņus nosaukt par Vinstonu un Elvisu.
- Jūsu tēvs bija tik satriekts par Leilas džines spēka bargo izpausmi, ka pierunāja viņu apsolīt nekad vairs to nelietot. Vēl svarīgāk kad piedzimāt jūs abi, Edvards lika Leilai apsolīt, ka audzinās jūs nevis kā džinus, bet kā normālus cilvēkus. Līdz šim viņa šo solījumu ir turējusi. Un tas diemžēl ir iemesls, kāpēc šos pēdējos aptuveni desmit gadus viņa un es viens otram esam bijuši svešinieki. Lai kas jūsu mātei un tēvam bija padomā, viņiem bija vislabākie nolūki. Bet es vienmēr esmu domājis, ka informāciju par to, kas jūs esat, nevajadzētu no jums slēpt.
Nimrods paraustīja plecus. Tā nebija mana darīšana, līdz viņa nolēma sūtīt jūs uz vasaras skolu Salemā. Saprotiet, lai būtu džins, ir nepieciešama zināma koncentrēšanās spēja. Bet doktora Grigza skola piedāvā vidi, kurā tādi jauni džini kā jūs var kļūt neatšķirami no citiem apdāvinātiem bērniem.