Выбрать главу

-    Jūs gribat teikt, ka ir vēl citi vecāki, kuri vēlas panākt, lai viņu bērni nebūtu džini? Džons jautāja.

-    Daži, Nimrods atbildēja. Sabiedrībā, kādā mēs dzīvojam šodien, pakļaušanās tam, ko uzskata par nor­mālu, ir galvenais. Grigzs spekulē uz cilvēcisku nevēlē­šanos būt atšķirīgiem.

-    Bet kā viņš spēj šo spēku kādam atņemt? Džons nesaprata. Viņš jau to uztvēra kā apvainojumu, ka ir kāda vieta, kur varētu panākt, lai viņš vairs nav džins. Tas šķita vairāk nekā interesanti.

-   Vina Elembikas tehnika [4] ir loti vienkārša, Nimrods paskaidroja. Viņš uzdod tik daudz skolas darbu, ka jūsu uzmanība tiek pilnīgi novērsta no džina spēka vingrināšanas, līdz jūs vairs to nespējat apzināties vai tamlīdzīgi. Ļaunākais ir tas, ka viņš savus audzēkņus pārliecina nekad neticēt nekam tādam, ko nevar pie­rādīt atbilstoši zinātnes likumiem, kā tos parasti dēvē. Džinam tā ir nelaime, jo, ticot vienīgi tam, kas vispār­pieņemti iespējams, jauna džina prāts tiek ietekmēts tik neatgriezeniski, ka viņš vairs nekad nav spējīgs vingrināt savu džina spēku. Jo, lai lietotu šo spēku, ti­cība pašam sev nozīmē visu. Tāpēc tad, kad mani sasnie­dza ziņa, ka jūsu māte iecerējusi sūtīt jūs pie Grigza, un man jau sen bija aizdomas, ka viņa to darīs, es nolēmu rīkoties.

-   Protams, ir nožēlojami, ja mēģina izveidot āža bārdu no lieliska ērzeļa astes, Rakšasasa kungs piezīmēja.

-    Bet, Filipa iebilda, ja džins nevar lietot savu spēku, iekams nav izrauti gudrības zobi, vai tad mūsu mātei nebūtu bijis vienkāršāk nepieļaut šo operāciju? Atstāt tos zobus mums mutē?

-    Tiklīdz jums mutē parādās šie zobi, Nimrods teica, tie kaut kādā veidā var izrādīt savu spēku. Filipas gadījumā, izpildot neapzinātas vēlēšanās. Nim­rods paskatījās uz Džonu. Neapšaubāmi arī tev bija kas tāds, kad izjuti apslēpto spēku, Džon.

-    Plaisa manas guļamistabas sienā, Džons atcerē­jās. Tā stiepās tieši cauri manas gultas galvgalim un, šķiet, bija radusies spilvenā zem mana vaiga.

-    Te nu bija! Nimrods pacēla rokas gaisā, it kā viņš savu būtu pierādījis. Vēl vairāk jo ilgāk atliek izraušanu, jo dramatiskākas un stiprākas iespējamas džina spēka izpausmes, Nimrods sacīja. Jūsu māte pavisam saprātīgi izlēma, ka labāk rīkoties tagad, kad džina spēks vēl nav nobriedis.

Filipa brīdi padomāja. Mamma un tētis, meitene teica. Viņi darīja to vislabākajā nolūkā, vai ne?

-   Viņi jums vēlēja tikai labāko, Nimrods apliecināja. Viņi savā prātā iedomājās, ka tad, ja būsiet cilvēki, jums būs labākas izredzes dzīvot vienkāršu, normālu dzīvi nekā džiniem.

-    Šaubos, vai es vēlos vienkāršu, normālu dzīvi, Filipa paziņoja. Vismaz ne mūžīgi. Bet mājas es arī negribētu pamest. Katrā ziņā vēl ne.

-     Es arī ne, Džons piebalsoja. Vai mēs nevarētu izmācīties par džiniem un tad atgriezties mājās Ņu­jorkā?

-    Gribēju jums ieteikt tieši to pašu, Nimrods pa­smaidīja, apkampdams gan Džonu, gan Filipu. Bet mums ir steidzams darbs darāms. Augstais kungs, jā! Mums jāsāk sprēgāt un iekarst.

-     Runājot par plaisām, Filipa ieminējās. Man ir jautājums. Es gribētu zināt, kāpēc plaisa Džona guļam­istabas sienā bija līdzīga tai, ko mēs ievērojām laik­rakstā.

Filipa paskaidroja, ka plaisa Džona guļamistabas sienā bijusi identiska tai, ko viņa bija redzējusi Kairas muzeja sienas fotogrāfijā pēc nesenās zemestrīces Ēģiptē.

Nimrods izskatījās satriekts.

-    Kāpēc jūs man to neteicāt agrāk? viņš jautāja.

Džons un Filipa paraustīja plecus. Mums likās, ka

tas nav nekas cits kā interesanta sakritība, Džons sacīja.

-   Sakritība? Nimrods nosmējās. Tieši tā zinātnieki mēdz dēvēt izdevību.

-    Galda kalendārā ir pārāk daudz norunātu satik­šanos, kas jāpatur prātā, lai justos drošs, ka tās nav sakritības. Rakšasasa kungs pamāja ar galvu.

Nimrods pakratīja galvu. Nē, tā bija ziņa, kas do­māta jums. Vienīgi jautājums no kura.

-    No kura vai no kā? Rakšasasa kungs papildi­nāja. Nav jāredz zeme kustamies, lai zinātu, ka tā ir runājusi.

-     Tieši tā, Nimrods teica. Mums tik un tā būtu jābrauc uz Ēģipti. To jau esmu centies jums pavēstīt. Un tas tikai vēlreiz apliecina nepieciešamību doties turp, cik drīz vien iespējams. Lai gan biju cerējis jūsu esamību paturēt noslēpumā.

-    No kā? Filipa jautāja.

-    No mūsu ienaidniekiem.

-    Vai tās ir briesmas, ko pieminējāt lidostā? viņa tincināja.

-   Vai es tā teicu? Jā, zināmas briesmas var gadīties. Mēs nebūsim vienīgie džini, kas ieradīsies Ēģiptē meklēt dārgumus. Ja jūs atceraties no Arābijas naktīm, eksistē arī citas džinu ciltis, kurām atšķirībā no mums cilvēki nav diez ko mīļi, un tās vēl viņiem ļaunu.

-    Ifrīti? Džons jautāja.

-   Jā, ifrīti, manu zēn, tev ir laba atmiņa, Nimrods uzslavēja. Ļaunākie džini no visiem. Ļauna, neganta cilts, kas mums ir nāvīgi ienaidnieki. Var gadīties, ka tos satiksim savā ceļojumā uz Ēģipti.

-    Man nepatīk, kā skan šis vārds, Filipa atzinās.

-    Pasaule ir pilna ar visādām nejaucībām, Rakša­sasa kungs nopūtās. Ja gribi no tām izvairīties, tad tev jādzīvo vienam aiz slēgtām durvīm un aizvilktiem aizkariem.

-   Ja izbrauksim no Londonas rīt pēcpusdienā un tik­sim uz lidojumu piecos trīsdesmit, mēs jau līdz pusnak­tij varam būt Kairā, Nimrods teica.

-    Ēģipte, protams, ir labākā vieta, kur apmācīt tādus jaunus džinus kā jūs, Rakšasasa kungs apgalvoja.

-    Vai tiešām? Džons jautāja. Kāpēc?

-     Ēģipte ir tuksnešu zeme, un džiniem vienmēr lielākais spēks piemīt tuksnesī, Nimrods atbildēja.

-   Saprotiet, džini ir nākuši no tuksneša. Viņš sameklēja vaska sveci un, no jauna aizdedzis savu cigāru, vairākas sekundes ieelpoja dūmus kā satraukts pūķis un beidzot izpūta dūmu gredzenu, kam bija sfinksas apveids.

-    Nezinu, kāpēc, Džons sacīja, bet tagad, kad es par to domāju, man nudien šķiet, ka vienmēr esmu gribējis braukt uz Ēģipti.

-    Tas ir džins tevī, manu zēn, Nimrods staroja. Tas ir džins, kas runā.

-   Ja jūs mani atvainosiet, Rakšasasa kungs sacīja,

-   man laiks atgriezties savā pudelē. Un, bēdīgi pakla­nījies, viņš izgāja no istabas.

-    Rakšasasa kungs cieš no agorafobijas, Nimrods paskaidroja.

-    Tās ir bailes no plašām telpām un klajiem lauku­miem, vai ne? Filipa jautāja.

-Jā. Redziet, Rakšasasa kungu kāds gūls reiz iespros­toja pudelē tiešām uz ļoti ilgu laiku. Tāpēc tagad viņš jūtas nervozs, kad vien pārāk ilgi ir ārpus savas pudeles. Iedomājieties tik, cik nervozi justos jūs daudzu cilvēku vidū, ja ilgu laiku būtu bijuši ieslēgti. Pasaule kļūst aizvien trokšņaināka.

-    Nabaga Rakšasasa kungs, Filipa teica.

-    Manuprāt, tas katrā ziņā nāks par labu viņa garī­gajai veselībai, ja viņam apkārt būs tādi jauni džini kā jūs, ar kuriem var parunāt un kuri uzdod jautājumus, Nimrods sacīja. Jūs ievērosiet, ka viņš savā ziņā ir ļoti interesants džins. Un tas nav nekāds pārsteigums, ja ņem vērā, ka tik daudzus gadus viņš veltījis pētījumiem par to, kas ir džini. Grāmatas bija gandrīz vienīgais, kas viņam neļāva zaudēt možumu ilgajā ieslodzījumā. Un vēl īru televīzija.

-   Bet kā var mācīties vai skatīties televīziju, ja atro­das pudelē? Džons nesaprata.