- Zini, mēs šeit neesam brīvdienās, Nimrods atbildēja. Mums ir daudz darāmā. Daudz kā tāda, ko jūs vēl nezināt. Ir jāsāk jūsu apmācība. Bet, iekams to varu darīt, jāparūpējas par jūsu iniciāciju. Jūsu Tammuzu.
- Iniciāciju? Džons pārjautāja. Man ne visai patīk šis vārds.
- Pirms daudziem tūkstošiem gadu, Nimrods paskaidroja, viens no maniem senčiem bija valdnieks, arī vārdā Nimrods, sevišķi slavens tāpēc, ka uzcēla Bābeles torni. Viņš bija puisis uz goda, šis Nimrods, un nodzīvoja līdz sirmam vecumam. Drīz pēc Nimroda nāves viņa sieva, karaliene Semiramida, lāgā nepaguvusi nodoties sērām par vīru, dzemdēja dēlu, kuru nosauca par Tammuzu. Tiklīdz viņa bija pietiekami atlabusi, Semiramida devās tuksnesī, lai četrdesmit dienas un četrdesmit naktis sērotu par savu vīru. Sai laikā viņai nāca apskaidrība, ka Tammuzs īstenībā ir atdzimis Nimrods.
Tagad visi mūsu cilts jaunie džini ievēro Tammuza rituālu, kas piemin šo atdzimšanu un iezīmē viņu pāriešanu pieaugušo kārtā. Neviens nevar būt džins un lietot džina spēku, iekams viņš vai viņa nav gavējuši tuksnesī. Jo no tuksneša jūs esat nākuši, un, iekams nesajutīsiet tuksneša karstumu kvēlojam savos kaulos, jūs nevarat saprast džinu liesmu, kas deg jums iekšā.
- Pagaidiet mazliet, Filipa ierunājās. Vai jūs sakāt, ka mums jāpavada četrdesmit dienas un četrdesmit naktis vieniem tuksnesī?
- Tās nav četrdesmit dienas, Nimrods neveikli atteica. Nekas tamlīdzīgs. Īstenībā gandrīz nemaz.
- Cik ilgi? Džons aizdomīgi noprasīja.
- Vienu nakti, Nimrods atbildēja. No krēslas līdz ausmai.
- Vieniem pašiem? Filipa iesaucās.
- Tumsā? Bez ēdamā un dzeramā?
- Jūs taču gribat kļūt par džiniem, vai ne? Nimrods uzstāja. Ar savu spēku izpildīt trīs vēlēšanās? Un ko tamlīdzīgu? Vai arī gribat būt gluži parasti bērni?
- Protams, mēs gribam būt džini, Džons apgalvoja.
- Tiešām, tas nav nekas īpašs, Nimrods mierināja. Netālu no piramīdām atrodas man zināms diezgan jauks tuksneša gabaliņš, kur jūs jutīsieties pavisam ērti.
- Kad? Filipa jautāja.
- Jo agrāk, jo labāk. Manuprāt, šovakar būtu vislabāk.
Džons un Filipa kādu brīdi neteica neko.
- Vai mēs nevarētu aizbraukt uz turieni tagad, dienas gaismā, lai jūs varētu iepazīt šo vietu un pierast pie šīs domas? Pie viena apskatītu arī piramīdas.
Nimrods lika Krīmijam aizbraukt līdz Gīzai, uz ciematu netālu no piramīdām. Pa ceļam mašīna vairākkārt apstājās pie senlietu veikaliem un nelieliem muzejiem, kur viņi izkāpa no mašīnas, un Nimrods apjautājās par zemestrīci un ko tā būtu varējusi atsegt, it kā viņš meklētu ko īpašu.
Džons un Filipa netika gudri, kas tas varētu būt.
Beidzot mašīna apstājās mazā, putekļainā ieliņā, un Nimrods izveda dvīņus cauri necila izskata parfimērijas veikaliņam, kas atradās starp stalli un augļu un dārzeņu tirgu. Dvīņiem tā šķita dīvaina vieta parfimērijas pārdošanai. Tikpat savādi likās, kāpēc Nimrods gribēja viņus ievest veikaliņā, vismaz līdz brīdim, kad viņi ieraudzīja stikla vitrīnu, kur atradās vairākas senas stikla pudeles un vecas romiešu eļļas lampas. Kāds vīrs ar garu, baltu kreklu mugurā godbijīgi paklanījās saviem trijiem apmeklētājiem un tad ar cieņu noskūpstīja Nimrodam roku.
Kādu laiku abi vīrieši sarunājās franciski, tad arābiski, līdz pievērsās bērniem.
- Tas ir Huamai, viņš teica. Huamai! Šī ir mana māsasmeita Filipa un māsasdēls Džons.
Huamai paklanījās bērniem. Jūs izrādāt man lielu godu, viņš sacīja, ka atvedat jaunos pie manis.
Nimrods uzsita Huamai uz pleca. Nav par ko pateikties, vecais draugs. Saki man, Huamai, vai tavs dēls Toerags ir šeit? Es gribētu nolīgt trīs baltos kamieļus.
- Lūdzu, pagaidiet šeit, Huamai teica. Viņš ieveda Nimrodu un dvīņus mazā istabiņā ar stikla sienām un norādīja uz spilveniem, kas bija izmētāti pa grīdu, lai viņi uz laiku varētu apsēsties. Es viņam tūlīt pateikšu. Tad viņš vēlreiz paklanījās un pameta viņus vienus.
- Huamai ir lielisks parfimērs, Nimrods paskaidroja. Viens no izcilākajiem. Pēc izjādes ar kamieļiem mēs atgriezīsimies šeit un izmēģināsim pāris smaržu, un tad varbūt jūs sapratīsiet, kāpēc Dalīla spēja paverdzināt Samsonu, Sābas kēniniene savaldzināt kēninu Zālamanu un Kleopatra apburt Marku Antoniju.
- Tikai ne es, Džons iebilda. Jūs neredzēsiet mani lietojam smaržas. Tās ir domātas meitenēm.
Nimrods rāmi pasmaidīja. Paskatīsimies. Viņš piecēlās, tad Huamai pabāza galvu pa istabas durvīm un atkal paklanījās. Lūdzu. Jūsu kamieļi ir gatavi.
Bērni sekoja Nimrodam cauri patīkami smaržojošajam veikalam mazā pagalmiņā aiz mājas, kur, piesieti pie balsta, ceļos bija nometušies trīs balti kamieļi, un uz tiem, apkāvušies ar kamerām, ūdens pudelēm un tūristu ceļvežiem, sēdēja trīs amerikāņu tūristi, kuru apzīmējumam vārds "liels" diez vai šķita pietiekams; katrs no tiem izskatījās kā cits uz cita sakrautu milzīgu virtuļu kaudze.
- Uz kamieļa ir visērtāk apiet apkārt piramīdām, Nimrods teica. Pirmkārt, tas ir diezgan liels gabals. Un, otrkārt, tas ir vienīgais paņēmiens, lai jūs bez mitas neapgrūtinātu vietējie, mēģinot pārdot kaut ko tādu, kas jums nemaz nav vajadzīgs.
Jauns, smaidošs vīrietis ar ūsām un kamieļu pātagu rokā pieskrēja pie Nimroda un paklanījās.
- Tas ir Toerags, sacīja Nimrods un uzrunāja jauno vīrieti arābiski. Pēc īsas domu apmaiņas Nimrods pasniedza Toeragam dažas taukaina paskata banknotes, ko sauca piastres, un tad pievērsās bērniem.
- Tas ir nokārtots. Šie trīs kamieļi ir mūsu rīcībā, cik ilgi vien tie mums vajadzīgi.
Kamēr viņš runāja, trīs kamieļi, skaļi brēkdami, piecēlās kājās, un to jātnieki spiedza gan aiz satraukuma, gan aiz sajūsmas.
- Bet šie kamieļi noteikti ir aizņemti, Džons protestēja. Paskat! Viņš norādīja uz tūristiem, kas jau fotografēja cits citu. Tiem jau ir jātnieki.
- Nē, nē, nē, iebilda Nimrods. Jūs pārprotat. Mēs nejāsim uz kamieļiem. Tā nudien nav nekāda izprieca. Visai neērti, ja gribat zināt, ar to lielo kupri pa vidu. Nē, mēs būsim kamieļi. Tas ir daudz interesantāks priekšlikums, vai jums tā neliekas?
- Ko? Filipa iesaucās. Bet es negribu būt kamielis. Tie ir tik resni. Viņas pretīgums kļūt par kamieli strauji pieņēmās spēkā, kad viens no tiem sāk nolaist ūdeni.
- Muļķības, Nimrods teica. Tie ir loti skaisti kamieļi. Labākie Kairā. Turklāt kamielis ir ļoti svarīgs dzīvnieks džinu ciltij. Māridi ir pārvērtuši sevi par kamieļiem tūkstošiem gadu. Turklāt šī pieredze lieti noderēs, kad jūs būsiet džini.
- Bet kā? Džons jautāja, jo viņš, tāpat kā māsa, arī neizrādīja nekādu dedzību par domu būt kamielim. Kā tas mums var būt noderīgi? Mēs dzīvojam Ņujorkā. Par kaķi, suni vai pat zirgu es vēl varētu saprast. Bet ne par kamieli.
- īpaši ne tādu, kas čurā, Filipa sacīja, aizspiedusi degunu. Kad tas reiz beigs?
- Man nav laika strīdēties, Nimrods paziņoja. Viņi pēc brīža būs prom. Klausieties, es esmu bijis kamielis, jūsu māte ir bijusi kamielis un jūsu vecmāmiņa bija kamielis. Un tas ir tikai uz pāris stundām.
Filipa jau gāja atpakaļ uz parfimērijas veikalu. Tas nenotiks, viņa teica brīdī, kad Nimrods pacēla rokas gaisā. Es nebūšu nekāds draņķa kamielis.
- Es arī ne, Džons piebalsoja, tikai viņa vārdi izskanēja kā skaļas kamieļa atraugas, jo viņam jau bija kupris.