Džini eksistēja pusceļā starp cilvēkiem un eņģeļiem un, veidoti no smalkas uguns, tie vairāk vai mazāk spēja pieņemt jebkuru apveidu, kādu vien vēlējās. Bijībā pret spēkiem, kādi tiem bija pār veiksmi, daži cilvēki šos džinus pielūdza kā pusdievus, bet citus, kas pielūdza tikai vienu dievu, tas ļoti sadusmoja. Tomēr pamazām lielā izvēle tika uzspiesta eņģeļiem, džiniem un cilvēkiem vienādi: izvēlēties starp labo un ļauno. To sauca par lielo izvēli. Eņģeļu, kas izvēlējās ļaunumu, bija maz, bet to vārdi ir tik vareni, lai tos tomēr pieminētu. Cilvēki no zemes būtnēm bija vislielākajā skaitā, un tikai daži izvēlējās labo, turpretim vairāk bija to, kas izvēlējās ļaunumu. Tā kā viņu ir tik daudz, precīzu skaitļu nav. Tomēr ar džiniem bija citādi; to bija tikai sešas ciltis un mazāk nekā cilvēku, tāpēc tiem bija vieglāk atbildēt par lielo izvēli. Trīs ciltis māridi, džini un džani izvēlējās labo, un trīs ciltis ifrīti, šaitāni un gūli izvēlējās ļaunumu.
Atskatoties pagātnē, džinu labākās ciltis diemžēl bija nolēmušas, ka karš ir viens no lielajiem ļaunumiem, un tātad necīnījās par labo, kā būtu varējušas darīt. Cilvēki un džini izcīnīja daudz kauju par šo lielo izvēli, un ļaunās ciltis gauži nodarīja pāri ne vien pārējiem džiniem, bet arī cilvēkiem. Un tāpēc ar laiku cilvēki nolēma pret visiem džiniem izturēties kā pret ļauniem. Daži labie džini tika noslepkavoti. Citi patvērās vēsākā klimatā rāmākai, kaut gan ne tik spēkpilnai dzīvei. Tie vājina savu spēku, taču galu galā nodrošināja savu izdzīvošanu un pamazām, simtiem gadu gaitā starp labo un ļauno tika sasniegts līdzsvars. Bet īstenībā šis karš turpinās vēl aizvien.
- Tātad mēs karojam ar ifrītiem? Džons jautāja.
- Savā ziņā, jā. Tas ir aukstais karš, ja jums tā tīk; bet tik un tā karš, Rakšasasa kungs atzina.
- Kā tas nākas, ka mēs par to tikpat kā nedzirdam? Filipa jautāja.
- Jo šodien lielākā daļa cilvēku domā, ka džini vairs neeksistē, un tas ļoti labi noder mūsu nolūkiem. Citi, kas sevi sauc par gudriem cilvēkiem jeb magiem, ir iemācījušies pakļaut džinus savā kalpībā. Dažiem ir pat džinu asinis. Visu šo iemeslu dēļ gudrie džini ir iemācījušies būt piesardzīgi, kā un kad cilvēkiem atklāt savu patieso dabu.
- Un kā tie ifrīti izskatās? Filipa prašņāja.
- Labs jautājums, bērns. Jā, jums jāiemācās pazīt dažādās džinu ciltis, dažādos džinu veidus, zināt, vai tas ir draugs vai ienaidnieks, un, ja ienaidnieks, tad kā ar to cīnīties. Ar tādu nolūku esmu guvis atbalstu džinu kāršu sistēmā, ko tagad jums atklāšu. To sakot, Rakšasasa kungs parakņājās svārku kabatās un izņēma divas lielas kāršu kavas, ko pasniedza Džonam un Filipai katram savu.
Uz katras kārts bija džina vārds, cilts un tā dzīvnieka apveids, kuru viņš labprāt pieņem, tāpat arī dažādas stiprās un vājās īpašības.
Džons paskatījās uz kāršu kavu. Tas nudien ir vēsi, -
viņš teica.
- Džon, kā tu domā, vai tev izdotos šo vārdu vairs nelietot? Rakšasasa kungs jautāja. "Vēsi" nav īstais vārds, ar kuru ikviens sevi cienošs džins var justies ērti. Mēs, džini, esam veidoti no ļoti izsmalcinātas uguns. Un tur nav nekā vēsa, vari man ticēt.
- Ko tas nozīmē? Filipa jautāja. Ļoti smalka uguns? Uguns taču ir uguns, vai ne?
- Iespējams, cilvēkam no malas, Rakšasasa kungs atbildēja. Bet vai esat dzirdējuši, ka eskimosiem ir astoņpadsmit dažādu vārdu sniegam? Tas ir fakts, ka mums, džiniem, ir divdesmit septiņi vārdi ugunij, neskaitot aptuveni duci vārdu angļu valodā. ^Vairākums šo vārdu attiecas uz to, ko mēs saucam par pirmatnējo uguni, kas ir karsta uguns jeb uguns no berzes. Bet ir arī smalkā uguns, kas deg visos džinos, labos vai ļaunos. Cilvēki to dēvē par savu dvēseli, lai gan no tās nav liela praktiska labuma, pretstatā izsmalcinātājai liesmai, kas deg katrā no jums. Visam džinu spēkam ir sakars ar šo izsmalcināto uguni. Tā piešķir jums prāta spēku pār matēriju. Tas ir spēks, ko cilvēki labprāt vēlētos paši.
- Bet kā? Džons noprasīja. Kā mēs to darām? Kas mums jādara, lai izmantotu savu spēku? Vai jādomā "brīnišķīgas domas" kā Pīterā Peņa?
- Viss, kas jums jādara, ir jāiemācās koncentrēt savu iekšējo ugunsspēku uz to, ko gribat panākt. Un vislabāk to izdarīt, ja domā par kādu vārdu, vienu vārdu, kas turpmāk būs saistīts vienīgi ar jūsu džina spēka izmantošanu. Tas ir galvenais uzdevums šai naktij. Palīdzēt jums atrast telpu un vientulību, lai ielūkotos sevī, lai meditētu un atrastu vārdu, kas palīdzēs jums koncentrēt savu spēku.
- Jūs domājat tādu kā burvju vārdu? Filipa jau -tāja.
Rakšasasa kungs saviebās. Mēs, džini, labāk šo vārdu saucam par fokusa vārdu. Bet tā ir taisnība, ka burvju vārdi šādi sāk izplatīties cilvēku vidū. Tie dzird kādu neuzmanīgu džinu izrunājam savu fokusa vārdu un tad, ieraudzījuši tā sekas, iedomājas, ka viņi to varētu lietot tāpat. Tā notika ar vārdu SEZAMS. Nekā īpaša sēžamam nepiemīt: tas ir tikai plaši kultivēts Austrumindijas augs, bet kādam džinam ienāca prātā, ka tas varētu būt labs fokusa vārds, un, iekams viņš paguva attapties, to piesavinājās un izmantoja cilvēks, kas sarakstīja Arābijas nakšu pasakas.
- Tātad viss, kas mums jādara, Filipa teica, ir jāizdomā piemērots fokusa vārds, un mēs varēsim sākt taisīt trikus.
- Trikus? Rakšasasa kungs saviebās. Triki nav domāti džiniem. Kad es teicu ugunsspēks, tad tā arī domāju. Var ciest cilvēki. Tāpēc jūs esat šeit, nekurienes pašā vidū. Lai iemācītos uzņemties šo ugunsspēka atbildību.
- Jā, Rakšasasa kungs, Filipa sacīja. Es atvainojos.
- Jūsu fokusa vārds ir kā palielināmais stikls. Vai esat redzējuši, kā šāds stikls var koncentrēt saules spēku mazā punktiņā papīra lapas vidū, tā ka tas aizdegas? Fokusa vārds darbojas tāpat. Tas, kas jums jādara, ir jāizvēlas vārds, kas diez vai varētu parādīties parastā sarunā. Tā sākās ABRAKADABRA. Un diezgan daudzi līdzīgi citi.
- Kāds ir jūsu fokusa vārds? Filipa apvaicājās.
- Mans? Tas ir SESKVIPEDALIAN. Stāsta, ka to esot izgudrojis romiešu dzejnieks Horācijs, lai apzīmētu vārdu, kas ir pārāk garš. Nimrodam ir QWERTYUIOE Tie ir pirmie desmit burti uz datora klaviatūras. Abus šos vārdus ir neiespējami aizmirst un tikpat kā neiespējami lietot parastā sarunā.
- Jā, Filipa piekrita, Tie ir ļoti labi fokusa vārdi. Es nespētu izdomāt nevienu, kas būtu tikpat labs.
- Nav nekādas steigas, Rakšasasa kungs ieteica. Jums tiešām vajadzētu to kārtīgi apdomāt. Tāda ir jēga tam, ka esat šeit, tuksnesī. Galu galā fokusa vārdam jākalpo jums pamatīgi ilgu laiku.
- Kā būtu ar biltongu? Filipa jautāja. Tā ir kaltēta antilopes gaļa no Dienvidāfrikas. Es nekad negribētu ieiet veikalā un to pasūtīt. Tā ir pretīga. .
- Es zinu, kas tas ir, Rakšasasa kungs sacīja. Bet es jums neieteicu izvēlēties arī tādu vārdu, kas ir tik īss. Protams, zinu gadījumus, kad kāds nomurmināja savu fokusa vārdu miegā, un sekas bija postošas. Bet neesmu dzirdējis nevienu, kas miegā būtu izrunājis, piemēram, vārdu FLOCINAUCINIHILIPILIFIKĀCIJA.
- Man šķiet, ka diez vai jebkad spēšu izrunāt tamlīdzīgu vārdu, Džons atzinās. It sevišķi miegā.
- Bet vai tas kaut ko nozīmē? Filipa gribēja zināt.
- FLOCINAUCINIHILIPILIFIKĀCIJA? Tas apzīmē kādu bezvērtīgu lietu. Vismaz tas ir nevainojams kā fokusa vārds, jo neviens nekad nevarētu izrunāt tik sarežģītu vārdu kā FLOCINAUCINIHILIPILIFIKĀCI-JA normālā sarunā.