Выбрать главу

Rakšasasa kungs nolika savu lampu zemē, tad pa­ņēma vārdnīcu, divus papīra bloknotus un divus zī­muļus, kurus Krīmijs bija atstājis. Ja jums vajadzīga iedvesma, tad ieteicu ņemt palīgā vārdnīcu. Pierakstiet dažas idejas, pirms jūs šovakar liekaties gulēt, un no rīta, kad ieradīsies Nimrods, mēs izvēlēsimies labākos vārdus un tad tos izmēģināsim.

Rakšasasa kungs paskatījās apkārt. Bet es aizmirsos. Lūkosim, vai mēs šo vietu nevaram padarīt mazliet tīkamāku.

-    Uguns būtu jauka, Filipa ieteica.

-   Un telts, Džons piebilda. Un, kamēr jūs to darāt, Rakšasasa kungs, kā būtu ar hamburgeru?

-    Tu mani pārproti, Rakšasasa kungs atbildēja. Sajās dienās mani džina spēki ir ierobežoti līdz transsubstancei. Tā mēs dēvējām situāciju, kad dematerializējamies, lai izkļūtu no lampas vai pudeles vai iekļūtu tajā. Citādi esmu gandrīz bezspēcīgs, tik tiešām.

-     Tad kā gan mēs padarīsim šo vietu tīkamāku, kā jūs teicāt? Filipa jautāja.

-    Laimīgā kārtā neesam bez resursiem. Viņš norā­dīja tumsā piramīdu virzienā. Aptuveni simt jardus tālāk pa ceļu mēs atradīsim lielu kasti ar visu, kas vajadzīgs omulīgai naktij. Teltis. Malku. Eļļas lampu. To mums tur atstāja Nimrods. Tikai jāaiziet un tā jā­paņem. Un, to sacīdams, viņš pacēla savu eļļas lampu un nopūta liesmu.

-    Kā gan, jūsuprāt, mēs to tumsā atradīsim? Džons jautāja.

-   Vienkārši, Rakšasasa kungs atbildēja. Vai redzi to gaismiņu pie apvāršņa? Tā ir lampa uz kastes. Nimrods to tur atstāja, lai palīdzētu mums visu atrast.

-    Un es biju iedomājies, ka tā ir zvaigzne, Džons atzinās.

Pusstundu vēlāk, kad lielā telts bija uzslieta un smiltīs liesmoja ugunskurs, dvīņi jutās daudz omulīgāk.

-    Kur tad viņš ir? Filipa taujāja. Nimrods. Jūs teicāt, ka viņam šovakar esot svarīgas darīšanas.

Rakšasasa kungs klusēja, un viņa seja sadrūma, it kā viņš gribētu paziņot kaut ko ārkārtīgi svarīgu.

-    Patiesībā viņš pārbauda tenkas, ka Ibliss, negan­tākais džins no ifrītu cilts, visļaunākās džinu cilts, esot redzēts Kairā. Ibliss nozīmē "izmisuma cēlonis", un, ticiet man, vārds ticis dots trāpīgi, jo viņš izdarījis daudz ko šausmīgu. Ja Ibliss pametis ifrītu kazino un spēļu namus, lai pašlaik būtu Kairā, tad tam ir kāds iemesls. Mums jāmēģina atklāt, kāds ir šis iemesls, jo varat nešaubīties, ka tas nav nekas labs. Kad mēs to izzināsim, mums jāmēģina viņu apturēt. Par katru cenu.

-    Vai ifrītiem pieder kazino?

-    Vairāki duči. Daudzas no pasaules azartspēlēm izgudrojuši ifrīti, lai cilvēci nolemtu vispārējām mocī­bām, Rakšasasa kungs paskaidroja. Tas viņiem aiztaupa pūles izmantot savus džina spēkus, lai cilvē­kiem nestu neveiksmi. Kazino Makao, Montekarlo un Atlantiksitijā dara to viņu vietā. Ifrīti ir ļoti slinka džinu cilts.

Rakšasasa kungs nopietni pamāja ar galvu. Tikmēr cītīgi domājiet par saviem ugunsspēka fokusa vārdiem. Iespējams, mums jūsu spēki būs vajadzīgi drīzāk, nekā mēs paredzējām. Vecais, bārdainais džins aptvēra sevi ar rokām un paguris nopūtās. Un tagad, tik ilgi uzturējies ārpus savas lampas, es jūtos mazliet noguris. Tāpēc, ja jūs neiebilstat, es atgriezīšos mājās. Ja nu tiešām esmu jums vajadzīgs, tikai paberzējiet lampu, labi? Tā, kā darījāt iepriekš. Arlabunakti.

-   Arlabunakti, Rakšasasa kungs, dvīņi atsaucās.

Kamēr Rakšasasa kungs vēl runāja, viņam pa muti un

nāsīm sāka velties dūmi, lai gan rokā nebija ne cigāra, ne cigaretes. Dūmi turpināja plūst, it kā tiem nebūtu gala, līdz vecais džins stāvēja dūmu ieskauts un kļuva gandrīz neredzams abu jauno džinu acīm. Tad šķita, ka lampa strauji ievilka elpu, jo caur tukšo degļa atveri pēkšņi visi dūmi tika iesūkti un, kad pēdējā strūkla bija pagaisusi no tuksneša gaisa, atklājās, ka Rakšasasa kungs bija pilnīgi pazudis.

-    Superīgi, Džons noteica.

13. nodala pikniks pie zŪdoŠĀs klints

Nākamajā rītā, tūlīt pēc ausmas, kad tikai puse saules diska kā milzīga, ugunīga tuneļa atvere bija parādīju­sies virs austrumu apvāršņa, baltajā kadilakā, ko vadīja Krīmijs, ieradās Nimrods. Viņš izskatījās ļoti satraukts; šķiet, pārāk satraukts, lai pat apjautātos dvīņiem, kā pagājusi nakts tuksnesī. Nimrods uzreiz parādīja viņiem vēstuli, kas tajā rītā viņam bija atnesta personiski.

-   Tā ir no kāda mana veca drauga Huseina Husauta, viņš paskaidroja. Tā tieši varētu būt ziņa, kuru es gaidīju. Huseins Husauts ir viens no veiksmīgākajiem kapu aplaupītājiem Ēģiptē. Viņš raksta, ka man būtu noderīgi, ja mēs atnāktu uz viņa veikalu vecpilsētā. Šķiet, viņš atradis ko ļoti interesantu.

-    Jūs domājat, piemēram, mūmiju? Filipa jautāja.

-   Ceru, ka daudz ko interesantāku par to, Nimrods atbildēja. Ļoti iespējams, tas ir kas tāds, ko atsegusi nesenā zemestrīce un ko Huseins Husauts jau ir atradis. Tomēr mums vajadzēs būs piesardzīgiem. Iespējams, ka ifrīti vinu novēro.

Nimrods ielūkojās pulkstenī.

-   Jo drīzāk mēs uzsāksim jūsu apmācību, jo labāk, ja gadījumā jums būs jāaizstāvas pret džinu uzbrukumu.

-    Pret uzbrukumu? Filipa pārjautāja.

-    Pilnīgi iespējams, ka tas tiek gatavots, Nimrods teica, un tur iesaistīti ifrīti. Viņš aizsmēķēja cigāru. Jūsu izdzīvošana var būt atkarīga no tā, ka jūs vismaz apzinātu džina spēka lietošanas pamatus. Piedodiet, bet tā nu tas ir. Kāds jau mēģināja nogalināt Džonu.

-    Tātad nekāda spiediena, ja? Filipa jautāja ar ne­slēptu sarkasmu, ko Nimrods nepalaida garām nepa­manītu.

Viņš iesmējās savus griezīgos smieklus un teica: Ļo -ti labi, ļoti labi. Un tad: Nu tad tā, Džon, tā kā tu esi desmit minūtes vecāks par savu māsu, tad tu sāc pirmais. Uzklausīsim tavu priekšlikumu.

-   Mans fokusa vārds būs ABECEDARIANS, Džons paziņoja. Tas nozīmē kaut ko alfabēta sakarā. Diez vai man jebkad vajadzētu lietot šādu vārdu, ja es vienkārši varu pateikt alfabēts vai alfabētisks.

Nimrods iesmējās. Tu justos pārsteigts, cik daudz pieaugušo tev nepiekristu, viņš teica. Cik bieži viņi lieto garus, neskaidrus vārdus, kaut arī īsāks vārds no­derētu tikpat labi. Bet turpini.

-   Tas izklausās īpašs, Džons piebilda. It kā to kāds varētu lietot, lai liktu kam parādīties vai pazust. Un skaņas ziņā arī mazliet atgādina ABRAKADABRA.

-    Jā, atgādina gan, Nimrods atzina. Manuprāt, tas ir lielisks vārds. Īstenībā man stipri vien skauž. Tas izklausās pēc īsta spēka vārda. Nimrods paskatījās uz savu māsasmeitu. Filipa? Kādu vārdu esi izvēlējusies tu?

-    Es gribēju vārdu, kas būtu unikāls. Jaunu vārdu, kāds nekad agrāk nav eksistējis.

-    Godkārīgi. Man tas patīk. Uzklausīsim to.

Filipa dziļi ievilka elpu un izrunāja:

-    FABULONGOŠŪGAUŽIBBRĪNUMPIPIKALS.

-    Tas katrā ziņā izklausās labi, Nimrods atzina. To nu tev varu teikt. Bet ērtākai lietošanai es diez vai nedotu priekšroku vārdam BILTONGS, nevis ē… FABULOKĀTUR…

-   Tas vien, ka jūs to nupat esat dzirdējis un nevarat atcerēties, noteikti runā šim vārdam par labu, Filipa strīdējās.

-   Jā, tā nu tas ir, Nimrods piekāpās. Laba doma, Fil. Viņš norādīja uz dažiem lieliem klints gabaliem aptuveni trīsdesmit jardu no tās vietas, kur viņi stā­vēja. Lieliski, paskatīsimies, vai jūs abi varat sākt ar to, ka liekat pazust vienam no tiem klints gabaliem. Pirmkārt, mēģiniet sakopot spēku tajā vārdā, kuru esat izvēlējušies. Tas nozīmē aizvērt acis un ļoti stipri kon­centrēties.