15. nodaļa ehnatons
Kairā ir vairāk nekā ducis muzeju, no kuriem Senlietu muzejs, kas pazīstams arī kā Kairas muzejs, ir vislielākais, krāsots īpaši spilgti sārts un sevišķi populārs. Tā ir milzīga, sakarsusi, netīra, smirdīga, haotiska māja ar izsistiem logiem, tekošu jumtu, sliktu apgaismojumu, vecmodīgiem ekspozīcijas skapjiem un paviršiem skaidrojumiem par celtnes nenovērtējamiem eksponātiem. Tas ir arī viens no pasaules lielākajiem muzejiem. Kad viņi iesoļoja pa parādes durvīm, pagāja garām daudzajiem sargiem un tad iegriezās rotondā, Nimrods dvīņiem pateica, ka viņam esot jānāk klajā ar kādu svarīgu atzīšanos, iekams viņš tos iepazīstina ar Ehnatonu.
Tas ir kas tāds, ko man būtu vajadzējis darīt zināmu uzreiz, viņš sacīja, par jūsu džina spēku izmantošanu. Kas tāds, ko jūs, iespējams, dzirdējāt pieminam Huseinu Husautu, runājot par to, ka izpildīšu viņa trīs vēlēšanās. Gribēju jums pateikt, kāpēc mēs biežāk nelietojam džina spēku. Piemēram, kāpēc es izvēlos lidot ar lidmašīnu, nevis ar paklāju. Kāpēc es parasti izvēlos kādu, kas pagatavo ēdienu, nevis vēlos, lai tas parādās man priekšā. īsi sakot, kāpēc es tik daudz daru kā cilvēks, nevis kā džins.
- Es arī par to esmu lauzījis galvu, Džons atzinās.
- Kā jūs varbūt esat sapratuši, Nimrods turpināja, džini var dzīvot ļoti ilgi. Daudz ilgāk nekā cilvēki. Pat piecsimt gadu. Un vēl ilgāk, ja viņi atrodas krūkā vai pudelē, kur iejūtas kustību ilūzijas virtuālajā stāvoklī. Bet ik reizi, kad lietojat savu džina spēku, jūs mazliet tērējat arī savu dzīvības spēku. Tāpēc džina spēka lietošana jums šķiet nogurdinoša. Jo pazūd kas tāds, ko nekad nevar atjaunot.
- Pareizi, Filipa sacīja. Tagad es atceros. Kad liku piepildīties Trampa kundzes vēlmei, sajutu, ka kaut kas mani pamet. Uz brīdi tas man lika justies gluži vārgai.
- Un tieši tāpēc, Nimrods paskaidroja, spēks jālieto taupīgi. Katru reizi, kad jūs piepildāt kādu svarīgu vēlēšanos vai liekat kaut kam parādīties vai pazust, tā uguns, kas deg iekšā, džina uguns, kļūst mazliet vājāka, un kāds brīdis jums atvēlētā laika posma uz šīs zemes tiek zaudēts. Jo vecāks top džins, jo vairāk dzīves spēka viņš patērē, lai izpildītu vēlēšanos.
- Cik daudz laika tiek pazaudēts? painteresējās praktiski domājošais Džons.
- Neviens droši nezina, Nimrods atzinās. Bet pēc aptuveniem aprēķiniem, mana vecuma džinam vēlēšanās maksās dienu no mūža. Jūsu vecumā tas neizklausās daudz. Bet, kad jūs būsiet tik veci kā Rakšasasa kungs, viena diena var likties ļoti vērtīga. Tāpēc viņš pašlaik reti kad lieto savu spēku, izņemot reizes, lai veiktu transsubstanciāciju, kas laimīgā kārtā patērē ļoti maz džina spēka. Kādu laiku negribēju jums to stāstīt, lai jūs varētu papriecāties, nedomājot par sekām. Bet, tā kā jūs dzirdējāt, ko teica Husauts, man vairs nav izvēles. Vismaz tagad jūs sapratīsiet, kāpēc džini nestaigā apkārt, visiem izpildīdami trīs vēlēšanās. Neatkarīgi no acīmredzamā haosa, ko tas radītu sabiedrībā kopumā, tas ievērojami saīsinātu arī džina mūžu.
- Vai daudz ilgāk džins varētu dzīvot pudelē vai lampā? Filipa taujāja.
- Tas ir labs jautājums, Nimrods atbildēja. Un tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc tagad esam te, šai muzejā. Ilgu laiku neviens nezināja, cik ilgi džinam iespējams dzīvot pudelē. Bet kopš 1974. gada mums ir lielāka saprašana. Vai esat dzirdējuši par Terakotas armiju senajā Siaņas pilsētā centrālajā Ķīnā? To atraka zemnieki 1974. gadā pēc 2200 gadiem; un pie terakotas karavīriem bija arī krūka, kurā atradās vairāki džini.
- Jūs gribat teikt, ka pēc 2200 gadiem tie aizvien vēl bija dzīvi? Filipa jautāja.
- Jā. Kopš tā laika kļuvis skaidrs, ka kustību ilūzijas stāvoklī mēs pudelē varētu dzīvot gandrīz bezgalīgi. Tieši šai sakarībā svarīgs kļūst Ehnatons.
Nimrods uzveda viņus augšā pa kāpnēm un pulksteņrādītāju kustības virzienā garām smirdīgām muzeja tualetes istabām devās uz celtnes tālāko galu pie, iespējams, dīvainākā izskata statujas visā namā. Figūrai, kas stāvēja viņu priekšā, bija gara seja, šauras mandeļveida acis, biezas lūpas, nokāries žoklis, garš gulbja kakls, slīpi pleci, liels, resns vēders un milzīgākie gurni, kādus dvīņi jebkad bija redzējuši.
- Džon, Filipa! Es gribētu jūs iepazīstināt ar Ehnatonu, Nimrods sacīja.
- Nekad neesmu redzējusi nevienu, kas izskatītos tik neglīts, Filipa teica, cieši vērdamās statujā.
- Viņš ir visai grotesks, vai ne? Nimrods atzina. Ehnatons, saukts arī par Amenhotepu iy Ēģiptes valdnieks no 18. dinastijas, kas valdīja pār Ēģipti pirms trīstūkstoš piecsimt gadiem.
Džons pieskārās lielajai granīta statujai, vienai no četrām Kairas muzeja Amarna galerijā, un pieklājīgi palocīja galvu. Esiet sveicināts, Jūsu Majestāte! viņš teica.
- Dzimstot viņam tika dots vārds Amenhoteps, Nimrods paskaidroja. Bet viņš to mainīja, kad atbrīvojās no visiem vecajiem ēģiptiešu dieviem no Izīdas, Anubisa, Seta, Tota par labu vienam dievam Atonam un izraisīja reliģisku revolūciju. Tā nekādi neguva atbalstu starp priesteriem, kas bija bagātākie un ietekmīgākie cilvēki Ēģiptē. Pat šodien Ehnatons tiek dēvēts par ķeceri faraonu, proti, tādu, ko ikviens uzskata par briesmīgu ļaundari reliģijai. Runā, ka sakarā ar Ehnatona pieķeršanos jaunajai reliģijai viņš esot atstājis novārtā tautu un valsts aizsardzību. Naidīgi spēki izmantoja Ēģiptes militāro vājumu, ko radīja valdnieka vienaldzība pret armiju, un iebruka valstī. Ehnatonam nācās bēgt no savas pils, un drīz vien viņš nomira. Lai vai kā, tā mums vēstī vēsture. Bet patiesība ir mazliet atšķirīga.
Redziet, Ehnatons bija kas vairāk nekā tikai faraons un valdnieks vien. Viņš bija arī liels burvis. Viņa māte bija ragana, kuras tēvs bija džins un kura bija apguvusi māku pakļaut džinus savai kalpībai. Viņa iemācīja šīs prasmes dēlam, kurš izmantoja savas zināšanas, lai kļūtu par visvarenāko džinu. Nav zināms, kā Ehnatons spēja likt tik daudziem džiniem sev kalpot. Bet ir skaidrs, ka tieši šo Ehnatona pārvaldīto džinu vara kļuva par pamatu viņa varai. Pēc vēsturnieku domām,
Ehnatons ieviesa Saules pielūgsmi Ēģiptē. Bet tā saucamais Saules Dievs nemaz nebija dievs, bet Ehnatona septiņdesmit džinu apvienotais spēks, kuru viņš nosauca par Atonu, tāpat kā Saules disku. Šis Saules disks, Atons, kļuva par simbolu jaunajai reliģijai.
Pārējos džinus šāda zaimošana šausmināja, un viņi palīdzēja ēģiptiešu tautai gāzt Ehnatonu un izbeigt viņa džinu pielūgšanu. Tāds pats liktenis piemeklēja daudzus viņa sekotājus un tos septiņdesmit džinus, ko viņš bija turējis savā kalpībā. Ehnatons aizbēga no galvaspilsētas Amārnas, kuru viņš bija uzcēlis kā savas jaunās reliģijas centru. Viņš pazuda tuksnesī, un ne viņu, ne viņam kalpojušos septiņdesmit priesterus džinus neviens pēc tam nav redzējis. Viņš droši vien nomira tuksnesī, bet viņa kaps nav atrasts. Nimrods norādīja uz lielo, melno figūru, kas stāvēja viņam priekšā.
- Tad kāpēc jūs, Ibliss un ifrīti vēlaties atrast viņa kapu? Filipa jautāja.
- Protams, bagātību dēļ, Džons sacīja. Tur taču ir bagātība, vai ne, tēvoci Nimrod?
- Bagātība? Jā, droši vien. Bet nejau to es gribu. Tas nav arī tas, ko ifrīti grib. Viņiem ir milzīgi ienākumi no kazino.