- Tad es vēlos, lai man vairāk nebūtu vēlēšanos, Gounins paziņoja. Tā vienkāršā fakta dēļ, ka esmu sapratis ko ļoti svarīgu par vēlēšanos jēgu. Ka reizēm esi nolemts negribēt, ko vēlējies, kad tu to saņem. Nē, pat ne jaunu roku, jo patiesībā esmu pieradis pie vienas un nezinātu, ko darīt ar otru.
- Labi teikts, Grounina kungs, Nimrods piebilda. Labi teikts. Tad viņš paskatījās uz dvīņiem. Starp citu, vai kāds no jums saklausīja vārdu, kas izlauzās no skorpiona mirušā ķermeņa? Kādu vārdu jūs dzirdējāt, kad skorpions mira?
- Tas nebija vārds, ko es zinu, Filipa sacīja. Tad viņa paraustīja plecus. Izklausījās kā Rabat.
- Rabat, Džons atkārtoja. Tas ir kādas pilsētas nosaukums Marokā, vai ne?
- Ak Rabat? Nimrods nomurmināja.
- Vai tas jums kaut ko izsaka?
Nimrods sparīgi papurināja galvu. Nē. Pilnīgi neko.
Pa to laiku Rakšasasa kungs atkal bija materializējies no savas misiņa lampas un, aizņēmies Džona lukturīti, sāka pētīt skaistos reljefus uz kapa sienām, kas citādi bija tukšs. Pildītiem ar maģiju, kalumiem akmenī bija paredzēts nolīdzināt miruša ēģiptieša ceļu uz pēcnāves dzīvi un uzturēt viņu mūžīgi. Rakšasasa kungs pieskārās tiem ar pirkstu galiem kā akls cilvēks, lasot Braila rakstu, un dvīņiem nebija citas izvēles kā viņam sekot vai palikt gandrīz pilnīgā tumsā.
- Šajā kapā ir dučiem telpu, kaut kur no ēnas teica Nimrods. Tas stiepjas simtiem jardu līdz pat klintīm, kur es atstāju savu mašīnu. Tur ir vēl viena ieeja, kuru atsedza zemestrīce. Tas saistījums, ko Huseins Husauts lietoja, droši vien tās abas pārklājis ar smiltīm, kad viņš devās projām. Es nogāju visu šo ceļu, cerot atrastu citu izeju. Bet šķiet, ka tas ir īsts labirints, un tumsā vairs nevarēju atrast ceļu atpakaļ uz sākotnējo ieeju.
- Paskatieties uz šiem hieroglifiem, Rakšasasa kungs sacīja. Tajos nav parasto atsauču uz Ozīrisu, mirušo valstības dievu, kas parādītos uz tāda ēģiptieša kapa, kurš ticēja parastajiem dieviem. Visi šie reljefi ir cieņas apliecinājums vienīgi Atonam. Šis neapšaubāmi ir Ehnatona kaps.
- Bet kur ir bagātības? Džons jautāja.
- Labs jautājums, Nimrods nomurmināja.
- Iespējams, ka daļa no tām jau sadalītas pa pasaules muzejiem, Rakšasasa kungs sacīja. Spriežot pēc kapa atrašanās vietas un šiem attēliem uz sienām, es uzdrošinos izteikt minējumu, ka šis ir 42. kaps, kuru pirmoreiz atklāja 1923. gadā un kurš pazuda lielajā smilšu vētrā pēc tam, kad tas acīmredzami nepareizi bija klasificēts kā dārgumu glabātas ierēdņa vai kāda varasvīra kaps. Un viegli pamanīt, kāpēc. Reljefi blakus ieejai, pa kuru mēs ienācām, ir pilnīgi atšķirīgi no reljefiem tālāk iekšpusē. It kā Ehnatons būtu centies nomaskēt savu kapu, baidoties, ka to apgānītu cilvēki, kas viņu uzskatīja par ķeceri. Iespējams, ka, būdams tik piesardzīgs, viņš apliecināja savu gudrību.
Rakšasasa kungs norādīja uz lielu, senu ēģiptiešu gleznojumu, kas klāja visu tukšā kapa sienu. Tajā bija attēlots garš vīrietis ar zelta scepteri, tik lielu kā spieķis, no kura sniedzās saules stari pretī pāris dučiem kailu ķermeņu, kas viņa priekšā bija nometušies ceļos.
- Bet tas, viņš satraukti teica, tas ir pilnīgi nekļūdīgi. Ikvienam, kam ir zināšanas par džinu vēsturi, stāsts šajās gleznās ir pilnīgi skaidrs. Priesteru, kas nometušies ceļos viņa priekšā, ir septiņdesmit, ļoti neparasts skaits, lai ēģiptieši to izvēlētos, bet kas man liek domāt, ka tas ir, iespējams, vienīgais eksistējošais Ehnatona pazudušo džinu attēls. Rakšasasa kungs paskatījās pār plecu uz Nimrodu. Interesants matu sakārtojums, vai tev tā nešķiet, Nimrod?
- Man bija prātā tā pati doma, Nimrods atbildēja.
- Lielākoties ēģiptiešu matu sakārtojumos viss čūskas dievietes Vadžetas ķermenis parādās priekšpusē. Bet šķiet, ka šīs čūskas ķermenis caurvij visu valdnieka galvu. Tā izskatās arī reālistiskāka. Gandrīz tā, it kā varētu būt īsta čūska. Melni zeltainais ķermenis loti atgādina Ēģiptes kobru. Un ievērojiet, kā Vadžeta šķiet turam Atonu Saules disku zem sava ķermeņa, gandrīz kā… Nimrods iesita ar dūri otras rokas plaukstā.
- Jā, protams. Kāpēc mēs to nenovērtējām agrāk?
- Kas tas ir? jautāja Filipa.
- Tūkstošiem gadu mūsu cilts ir lauzījusi galvu, kā tas nācies, ka cilvēkam, kaut gan tas daļēji bija džins, varēja piemist spēja kontrolēt tik daudzus citus džinus. Šos septiņdesmit. Bet viņa matu sakārtojums varētu likt domāt, ka Ehnatons visu laiku nemaz nav bijis pats sev kungs. Toties viņu kontrolēja kāds džins. Visticamāk, viens no ifrītiem, kas rūpējās, lai parādītos čūskas un skorpioni.
- Tas izskaidro ļoti daudz ko, Rakšasasa kungs piekrita. Piemēram, kāpēc ifrīti par to droši vien zina vairāk nekā mēs.
- Jūs taču nedomājat, ka viņiem tie jau ir? Nimrods jautāja. Šie septiņdesmit pazudušie Ehnatona džini?
- Ja tie viņiem būtu, Filipa ieminējās, tad viņi diez vai nopūlētos, lai dabūtu jūs nost no ceļa, vai ne?
- Prātīga doma, Nimrods meiteni uzslavēja. Viņi jau būtu guvuši džinu spēka pārsvaru, un es droši vien būtu beigts.
- Man liekas, ka tas ir skaidrs no šī attēla uz sienas, Rakšasasa kungs teica, ka pazudušie džini reiz bija šeit. Iespējams, kādā tvertnē. Iespējams, kupola traukā. Kopā ar pārējiem Ehnatona dārgumiem. Bet, kas zina, kur tie varētu būt pašlaik? Visticamāk, muzejā.
- Bet kurā? Nimrods jautāja. Šāda tvertne varētu būt jebkur. Ja tā ir nepareizi klasificēta, paietu gadi, līdz to atrastu.
-' Tad ifrītu minējumi par to, kur atrodas šīs bagātības, varētu būt tikpat miglaini kā mūsējie, Filipa teica.
- Iespējams, Nimrods piekrita. Bet īstenībā ir tikai viens cilvēks, kurš noteikti var atbildēt uz šiem jautājumiem. Cilvēks, kurš no jauna atklāja 42. kapu. Huseins Husauts. Viņš ieskatījās pulkstenī. Turklāt viņam vajadzētu man šo to paskaidrot. Manuprāt, būtu vērts, ja mēs pa ceļam uz mājām viņu apciemotu. Viņš šovakar noteikti mūs negaidīs.
Viņi atgriezās pie drupām un kadilaka, kur Nimrods kritiski paskatījās uz rozā ferāri. Kas tas tāds? viņš ieķiķinājās.
- Nebija laika noīrēt mašīnu, Džons paskaidroja. Tāpēc mums nācās lietot džina spēku. Viņš papurināja galvu. Es zinu, zinu. Riteņi nav īstie. Un krāsa…
- Jā, tas izskatās pēc auto, ko arābu naftas šeihs labprāt uzdāvinātu savai vismazāk iemīļotai sievai, lai viņa varētu braukt pa smilšu kalniem un vest bērnus mājās no skolas. Tomēr, ņemot vērā, ka mašīnā ir aptuveni 20 000 dažādu detaļu, manuprāt, jums izdevies tīri labi. Viņš pasmaidīja. Vienīgi ir jautājums: ko tagad ar to iesāksim? Paturēsim un brauksim atpakaļ uz Kairu, lai paciestu, ka mūs izmies un apņirgs daži ļoti prātīgi cilvēki, kas pat miruši tādā negribētu atrasties? Vai nolemsim to pelnītai aizmirstībai?
- Nolemsim to aizmirstībai, dvīni vienā balsī atsaucās.
- Tā ir pareizā atbilde, Nimrods teica un, savicinājis rokas, aizsūtīja dīvainā izskata ferāri nebūtībā. Tā, un kā ar zemesracēju?
- To mēs aizņēmāmies, Džons atzinās.
- Tā jau domāju. Tas izskatās pārāk vienkāršs, lai to būtu radījuši jūs abi. Pirmām kārtām oranžā nav tava krāsa, Filipa. Esmu pārliecināts, ka tu būtu devusi priekšroku rozā, vai ne? Starp citu, ja jūs kaut ko aizņematies, vienmēr centieties to atdot labākā stāvoklī nekā pirms tam. Pieklājības pēc. Un viņš vēl nebija beidzis runāt, kad Hitachi ieguva jaunu oranžas krāsas kārtu, jaunas kāpurķēdes, jaunu ātrumkārbu un pilnu degvielas tvertni.