Kamēr viņi pētīja Ehnatona kapu, Krīmijs un Grounins bija izrakuši no smiltīm kadilaku, un, tiklīdz Nimrods atkal ieraudzīja savu mašīnu, viņš atvēra cimdu nodalījumu, sameklēja cigāru kasti, aizsmēķēja cigāru un izpūta riņķi savas mašīnas apveidā.
Jūs nevarat iedomāties, cik ļoti es gaidīju šo brīdi, viņš teica, ar acīm redzamu baudu ieelpodams dūmus. Atklāti sakot, biju pārliecināts, ka nekad vairs neizbaudīšu cigāru.
Viņi sakāpa mašīnā un sekoja zemesracējam, kuru, vēl aizvien lietojot distances vadību, Džons lēni aizstūrēja atpakaļ uz galveno ceļu un atpakaļ uz būvlaukumu, kur bija to atradis. Tad Krīmijs aizveda viņus atpakaļ uz Kairu.
18. nodaļa jaunie APMEKLĒTĀJI
Bija jau krietni pāri pusnaktij, kad viņi sasniedza Kairas vecpilsētu, un, kā parasti, ielas vēl aizvien bija cilvēku pilnas. Nimrods un dvīņi kadilakā atstāja Krīmiju, Grounina kungu un lampu, kur atradās Rakšasasa kungs, un devās meklēt Huseinu Husautu. Bet, tiklīdz viņi iegāja šaurajā, bruģētajā šķērsielā, kas veda uz veikalu, viņi saprata, ka kaut kas nav kārtībā. Iela bija pilna ar cilvēkiem, un veikala ārpusē vairāki baltās uniformās tērpti policisti stāvēja sardzē, lai neviens netiktu iekšā.
- Kas te noticis? Nimrods arābu valodā apvaicājās kādam vīrietim.
- Veikala īpašnieks Huseins Husauts ir atrasts miris, skanēja atbilde.
- Kā viņš nomira?
- Ļaudis runā, ka viņš esot aplaupīts. Bet es dzirdēju, ka viņam iekodusi čūska.
- Kad tas notika?
- Pirms nepilnas stundas, vīrietis atbildēja.
Nimrods paņēma bērnus pie rokas un pa citu, klusāku šķērsieliņu cauri bagātīgi rotātam portālam un pa stāvām kāpnēm aizveda viņus uz kādu vecu baznīcu, kur lika dvīņiem apsēsties un izstāstīja, ko bija uzzinājis.
- Noslepkavots? Filipa juta, ka viņai iedrebas apakšžoklis. Nabaga Bakšīšs.
- Cerēsim, ka viņam nekas nekaiš, Nimrods sacīja.
- Ir ārkārtīgi svarīgi iekļūt veikalā un noskaidrot, kas īsti noticis, bet nav izslēgts, ka ifrīti šo vietu novēro. Tai pašā laikā es negribu pavadīt nakti policijas iecirknī, atbildot uz muļķīgiem jautājumiem. Un tā tas notiks, ja mēs parādīsimies pie durvīm un teiksim, ka nabaga Huseinu Husautu pazinām. Kairas policija ir bēdīgi slavena ar savu nemākulību.
- "Nabaga Huseinu Husautu"? Džons iebilda. Viņš taču mēģināja jūs nogalināt.
- Var jau būt, Nimrods atzina. Bet viņš neapšaubāmi rīkojās kāda iespaidā un pakļautībā. Esmu nodomājis atklāt, kurš tas bija. Tagad klausieties ļoti uzmanīgi. Lai iekļūtu veikalā, mums jāpārvēršas par policistiem.
Džons un Filipa apmainījās apjukušiem skatieniem.
- Kā mēs to varam izdarīt? Filipa jautāja.
- Mums nāksies atstāt savus ķermeņus šajā baznīcā, Nimrods atbildēja. Neviens tos netraucēs, ja domās, ka mēs lūdzamies. Tad mēs aizlidosim atpakaļ pa šķērsielu un pieņemsim triju policistu izskatu gluži tāpat, kā to izdarījām ar kamieļiem. Tiešām, tas nav nekas liels.
Džons pamāja ar galvu. Būt par policistu, kaut vai par ēģiptiešu policistu, šķita kā milzu solis uz priekšu salīdzinājumā ar kamieli, bet Filipu šī doma mulsināja. Viņas kamielis bija sieviešu kārtas, bet policists ir vīrietis, un pieņemt pieauguša vīrieša izskatu kaut vai uz dažām minūtēm likās satraucoši.
- Vai mēs nevaram tāpat vien lidināties apkārt? viņa jautāja. Kāpēc mums jābūt kāda cita ķermenī?
- Vienkārši, paskaidroja Nimrods. Ja gribat, lai kāds ar jums runā, tā ir vieglāk. Un tas ir vienīgais veids, kā kaut ko var paņemt un apskatīt. Turklāt, ja esat ārpus ķermeņa pārāk ilgi, jūs riskējat aizpeldēt izplatījumā. Saprotiet, ķermenis ir kā enkurs. Tas stingri notur jūs uz planētas. Viņš laipni pakratīja galvu. Bet, ja tas tev sagādā raizes, Filipa, tad paliec šeit un pieskati mūsu ķermeņus.
Filipa nopētīja dīvaino, mazo baznīciņu. No senajiem griestiem, kas izskatījās pēc apgāztas laivas, garās ķēdēs karājās degošas eļļas lampiņas, un kaut kur kāds skaitīja lūgšanu. Baznīca izskatījās tā, it kā būtu tūkstoš gadu veca. Ja nu kāds kaut ko nodara mūsu ķermeņiem, kamēr esam prom? viņa iejautājās.
- Baznīcā? Nimrods nometās ceļos uz spilventiņa un nolieca galvu kā lūgšanā. Vai tu traucētu kādu, kas izskatās šādi?
- Nē, Filipa atzina. Labi. Es to izdarīšu.
- Tas ir īstais gars, Nimrods teica. Un es tiešām domāju garu. Mēģiniet atcerēties, ka jāstāv klusu, kamēr esam ārpus ķermeņa. Pasaulīgajiem šķiet satraucoši, kad viņi dzird balsis no tukša gaisa.
- Kam? Džons pārjautāja.
- Pasaulīgajiem, Nimrods atkārtoja. No latīņu vārda mundus, kas nozīmē pasaule. Tā mēs reizēm saucam cilvēciskās būtnes. Tā vai citādi, bet iegaumējiet, ko es teicu. Daudzas no pasaules māņticībām un reliģijām ir radījuši nepiesardzīgi vai nerātni džini, kas runā ar pasaulīgajiem, būdami ārpus sava ķermeņa. Tāpēc, ja vien jūs negribat, ka tas gulstas uz jūsu sirdsapziņas, es ieteiktu klusēt. Ko vēl? Ak jā, mēģiniet neko neapgāzt, ja vien nevēlaties, lai kāds domātu, ka viņu vajā spoks. Ticiet man, tas ir gaužām viegli, kad neredz savas rokas un kājas.
Vēl kas. Tam nevajadzētu radīt sarežģījumus tik siltā naktī kā šī, bet tomēr paturiet to prātā. Kad esat neredzami, nestāviet caurvējā aukstā gaisā. Aukstums vienmēr slikti ietekmē džinus, un neredzamā stāvoklī tas var tos padarīt pa pusei caurspīdīgus, tā ka jūs izskatītos pēc spokiem.
- Vai tas nozīmē, ka tādu spoku nemaz nav? Filipa jautāja.
- Ir gan. Cilvēku spoki. Lielākoties tie ir diezgan laipni. Bet cilvēka spoks var kļūt visai nejauks, ja to savā varā pārņem miruša džina spoks. Vismaz tā es domāju. Laimīgā kārtā pats tādus neesmu sastapis. Saprotiet, džini parasti nekļūst par spokiem. Bet ir zināmi gadījumi, kad džina gars, viņa Nešama, pārņem cilvēka spoku, tāpat kā mēs tagad pārņemsim cilvēka ķermeni.
Bet, kā jau sacīju, tas ir kas ļoti atšķirīgs no ārpusķermeņa pieredzes, ko tūdaļ piedzīvosiet. Nimrods pasmaidīja. Tikai mēģiniet atslābināties un to izbaudīt. Jūs jutīsieties savādi, bet mēs drīz vien atradīsim ķermeņus, un viss atkal būs kārtībā. Es apsolu. Viņš pamāja ar galvu uz vienu un otru pusi. Nu tad aiziet!
Džons nometās ceļos Nimrodam pie kreisās rokas un nolieca galvu. Esmu gatavs, viņš teica.
- Esmu gatava, Filipa sacīja, ieņemdama tādu pašu pozu no Nimroda pa labi.
Nimrods saņēma abus dvīņus aiz rokas. Mēģiniet nepalaist vaļā manu roku, līdz atrodam kādu policistu, kuru pārņemt, viņš teica. Tā ir vieglāk zināt, kur mēs visi katru brīdi esam. Bet, ja mēs nošķirtos, tad satiksimies atkal pie mašīnas. Šobrīd tas, manuprāt, ir viss.
- Tas tik būs vēsi, Džons sacīja.
- Tik tiešām ceru, ka nebūs, Nimrods attrauca. Aiziet! QWERTYUIOE
Filipa izgrūda īsu kliedzienu, sajūtot, ka paceļas ārpus sava ķermeņa. Brīdi šķita, ka viņa augtu garāka, daudz garāka; vienīgi, paskatoties lejā, ieraudzīja rudmatainu personu ar brillēm, kuru viņa nepazina, un pagāja vēl daži mirkļi, līdz meitene satrūkusies apjauta, ka tā ir viņas pašas galva. Kādēļ viņai tā bija sakārtoti mati? Džons jutās tikpat lielā mērā zaudējis orientācijas spēju kā māsa, un, ja nejustu Nimrodu turam viņa roku, zēnu gluži vienkārši pārņemtu panika.
- Tas ir pilnīgi normāli, ka sajūta ir mazliet savāda, Nimrods mierināja, juzdams dvīņu satraukumu. Tikai dziļi ievelciet elpu un sekojiet man.