- Ja mēs neesam šeit, kur tad mēs esam? Džons apjautājās, kad viņi lidoja atpakaļ pa tumšo šķērsielu virzienā uz mākslas retumu veikalu.
- Varētu teikt, ka mēs ieņemam divas dažādas dimensijas, Nimrods atbildēja. Vai, izsakoties precīzāk, tavs ķermenis ir žoga vienā pusē, bet tava dvēsele otrā. Es to varētu paskaidrot zinātniskāk, bet tad jums vajadzētu zinātnisko grādu fizikā, lai to saprastu. Varbūt pat divus.
- Lūdzu, Filipa protestēja. Nekādu fiziku. Es nevaru ciest fiziku.
- Ak, lūdzu, nerunā tā, Nimrods sacīja. Viss, ko džins dara un var izdarīt, ir saistīts ar fiziku. Kādudien jūs to sapratīsiet.
- Kamēr vien man nav jākārto eksāmens, lai pierādītu, ka varu to saprast, Filipa kļuva pielaidīgāka, tas izklausās lieliski.
Viņi tika garām policijas kordonam un nemanīti ieslīdēja spilgti apgaismotajā veikalā, kas bija pilns ar policistiem. Viens no tiem ar dzeltenu krītu apvilka kontūru Huseina Husauta ķermenim, kas gulēja uz grīdas starp šaha galdiņiem un ēģiptiešu troņiem. Mirušais cilvēks dvīņiem šķita ļoti līdzīgs Bakšīšam, kad tas slims bija gulējis gultā; viņa lūpas un rokas bija gluži zilas.
- Nabaga cilvēks, Filipa nočukstēja.
Viens no policistiem, to sadzirdējis, paskatījās apkārt, bet, neko nemanījis, neomulīgi noskurinājās un tad pārgāja uz veikala otru pusi blakus diviem citiem policistiem, kas, atspiedušies pret sienu, smēķēja cigaretes un vispār šķita garlaikoti.
- Nu re, Nimrods nočukstēja. Tie tur izskatās pēc trim ķermeņiem, kas gaidīt vien gaida. Nimrods izteiksmīgi paspieda savas māsasmeitas roku un aizveda dvīņus gaisā tieši virs trim policistiem, kas neko nenojauta. Turiet kāju pirkstus uz leju un acis piesaistiet izvēlētajam policistam, viņš klusi ieteica. Tas nav grūtāk kā uzvilkt ūdenssportista tērpu. Tiklīdz mēs būsim iekšā, dvēseles, kas jau atrodas ķermeņos, būs tik pārņemtas ar jūsu ierašanos, ka tās jūs nemaz netraucēs. Pēc tam viņi neko pat neatcerēsies.
Tiklīdz viņi bija ievietojušies katrs savā ķermenī, Filipa paskatījās uz diviem vīriešiem, kas stāvēja līdzās, un ierunājās balsī un valodā, kuru viņa tikai pa pusei pazina. Nimrod? Viens no policistiem pamāja ar galvu.
Filipa pasmaidīja. Tā ir dīvaina sajūta būt vīrietim, viņa sacīja.
- Jā, teica Nimroda aizņemtais policists, kas bija seržants. Labāk to vairs nesaki, norunāts? Gadījumā, ja kāds no nabaga puiša kolēģiem sadzird tevi, viņam var rasties nepareizs priekšstats par savu amata brāli. Un mēģini runāt arābiski, Filipa.
- Vai tad mēs protam? Džona policists jautāja.
- Kā tad! Nimroda policists teica. Tu esi ēģiptiešu policists, vai atceries?
- Es varu atcerēties visādas dīvainas lietas, Džons atzina. Dažas ne visai patīkamas.
- Iesim, Nimroda policists aicināja, nomezdams savu cigareti uz grīdas. Uz šo pusi.
Viņi sekoja policijas seržantam laukā pa sētas durvīm, pāri pagalmam un augšup pa koka kāpnēm, līdz sasniedza mājas dzīvojamo daļu. Tur viņi atrada Bakšīšu vienu savā istabā. Viņš sēdēja uz tās misiņa gultas malas, kur dvīņi to pirmoreiz bija ieraudzījuši, un klusi raudāja. Seržants nometās ceļos Bakšīša priekšā un saņēma abas vina rokas.
- Uzklausi mani ļoti uzmanīgi, Bakšīš, seržants teica. Neuztraucies par to, ko es teikšu. Tavs tēvs bija labs cilvēks. Un viņš bija mans draugs.
Zēns sarauca pieri, pūlēdamies atcerēties, kad viņa tēvs būtu pieminējis policijas seržantu. Vai tiešām?
- Es zinu, ka viņš tev izstāstīja visu par džiniem. Tāpēc tu nenobīsies, uzzinot no manis, ka no šā policista ķermeņa runā Nimrods.
Kādu brīdi zēns izskatījās šausmu pārņemts, viņa acis bailēs iepletās, un dvīņiem tā vien likās, ka viņš tūlīt kliegdams izskries no istabas. Bet Nimrods nelaida vaļā viņa rokas un gandrīz hipnotiskā balsī turpināja runāt ar Bakšīšu, līdz zēnu bija nomierinājis.
- Vai jūs esat miris? viņš jautāja seržantam. Vai tāpēc jūs tagad esat šajā ķermenī?
- Nē, es neesmu miris, seržants atbildēja. Es esmu šajā ķermenī, jo ir iespējams, ka tie, kuri nogalināja tavu tēvu, varbūt vēl aizvien novēro jūsu veikalu.
Zēns atkal sāka raudāt.
- Vai tu atceries to zēnu un meiteni, kas atnāca tevi apciemot vakar vakarā? policijas seržants jautāja. Manu māsasmeitu un māsasdēlu. Viņi meklēja mani. Vai atceries?
- Jā, Bakšīšs atbildēja, nosusinādams acis piedurknē. Es viņus atceros.
>
- Viņi arī ir džini, seržants teica. Un pašlaik viņi ir kopā ar mani. To citu policistu ķermeņos. Filipa, nāc un parunā ar Bakšīšu pati savā balsī, ja vari.
Filipa nometās ceļos blakus seržantam un mēģināja savilkt savu neskūto policista seju tādā kā līdzjūtības izteiksmē, bet, sev par pārsteigumu, viņa atklāja, ka vēl var parunāt savā meitenīgajā balsī.
- Bakšīš, viņa maigi teica. Izsaku līdzjūtību par tavu tēvu.
- Priecājos, ka jūsu tēvocim nekas nekaiš, Bakšīšs sacīja. Mans tēvs viņš nekad negribēja nodarīt jums neko ļaunu.
- Es zinu, viņa teica, noglāstīdama viņam matus.
- Ibliss piespieda viņu jūs apkrāpt. Viņa čūska iekoda man kājā, un es gulēju starp dzīvību un nāvi, kamēr manam tēvam vajadzēja darīt, ko viņam lika. Tikai tad, kad jūs tikāt sagūstīts, Ibliss ļāva savam kalpam Pelisam nolaizīt man kāju, lai aizvāktu indi.
- Peliss? seržants pārjautāja. Pēdas laizītājs? Viņš arī te bija?
- Viņš ir ļoti ļauns džins, Bakšīšs sacīja, skatīdamies uz savu nosaitēto kāju.
Seržants palūkojās uz Filipu un paskaidroja. Peliss laiza pēdu, līdz var izsūkt asinis. Saprotiet, viņa mēle ir asa kā smilšpapīrs. Kā bizona āda. Tik raupja, ka, tikai pāris reižu nolaizot, viņš noplēš ādu. Pēc tam viņš izdzer asinis. Pievērsies Bakšīšam, viņš teica: Vari būt laimīgs, ka viņš iedzēra tikai mazliet tavu asiņu, Bakšīš. Parasti Peliss izdzer visas.
- Nebiju iedomājies, ka man tā veicies, Bakšīšs nopūtās.
- Protams, ne. Nimrods uz brīdi apklusa. Vai tu redzēji Iblisu?
- Nē, tikai dzirdēju viņa balsi. Ibliss runāja tik klusu, ka viņu varēja noturēt par ļoti laipnu. Bet viņš vienmēr palika ēnā. Manuprāt, viņš baidījās, ka es varētu viņu ieraudzīt. Vienmēr ēnā. Vienmēr kluss kā tā čūska, kas viņam bija līdzi. Ēģiptes svītrainā kobra. Lielākā, kādu jebkad esmu redzējis.
- Izstāsti man, kas notika ar tavu tēvu, Nimrods palūdza. Kādu brīdi zēns neko neteica, un tad Nimrods piebilda: Ja man jāatriebj tavs tēvs, ir jāzina, kas notika.
Bakšīšs dziļi un drebelīgi ievilka elpu, tad pamāja ar galvu. Skorpions nobeidzās, viņš stāstīja. Tas atradās bambusa krātiņā. Dvīnis tam, kas nolikts apsargāt jūsu kapu, Ibliss teica. Viņš to atstāja pie mana tēva, un, kad tas nobeidzās, tēvs kļuva pavisam bāls un ļoti nobijās, jo zināja: tas nozīmē, ka jūs esat izglābies un Ibliss atgriezīsies, lai neļautu tēvam neko jums izstāstīt. Tēvs saprata, ka vairs nav laika bēgt. Ibliss kustas kā vējš, viņš teica. Viņš tikai paguva paslēpt mani kādā vecā sarkofāgā pagalmā, lai neļautu Iblisam pavēlēt savai čūskai atkal man iekost. Tā nu rāpulis iekoda tikai manam tēvam.
- Ehnatona pazudušie džini, Nimrods iejautājās. Vai ifrītiem ir pazudušie džini?
- Nē. Zēns pasmaidīja. Viņi uzdeva manam tēvam daudz jautājumu. Manuprāt, viņi tos vēl meklē.