- Aiziet, Džons šņāca. Ejam prom no šejienes.
- Vai tu izpildīji viņa vēlēšanos? Džons jautāja, kad viņi bija uz kāpnēm.
- Tu teici, lai es novēršot viņa uzmanību, Filipa atbildēja. Tieši to es arī darīju.
- Mazliet ķerts, ja gribi zināt, Džons sacīja. Kāpēc vispār vajadzētu zīmēt vecu vāzi?
- Viņš ir mākslinieks. Un mākslinieki to mēdz darīt.
Dažas minūtes vēlāk viņi stāvēja BM ārpusē laikrakstu kioska priekšā, meklēdami taksometru. Tieši tobrīd viņi ieraudzīja virsrakstu avīzē Daily Telegraph: 70 ĒĢIPTIEŠI IELAUŽAS BRITU MUZEJĀ un attēlā vairākus džinu priesterus kāpjam policijas furgonā. Filipa nopirka avīzi un nolasīja rakstu skaļi:
- Septiņdesmit vīrieši, ģērbušies kā senie ēģiptiešu priesteri, tika arestēti otrdienas naktī, kad policija bija izsaukta uz Britu muzeju pēc ziņojumiem par ielaušanos Senās Ēģiptes galerijas mūmiju istabā. Visi šie cilvēki bija skūtām galvām, ģērbušies kā Senās Ēģiptes priesteri, un ļoti slikti prata runāt angliski. Iespējams, ka viņi bija sapulcējušies, lai protestētu pret mumificētu līķu izstādīšanu, no kuriem daži ir vairākus gadu tūkstošus veci un tika izcelti no to sākotnējās atdusas vietas iepriekšējā gadsimta sākumā. Britu muzeja pārstāvis apstiprināja, ka vairākas mazākas senlietas ir bojātas vai pazudušas. Advokāts, kas pārstāv šos vīriešus, kuri visi, šķiet, nākuši no Tuvajiem Austrumiem (neviena personība gan nav noskaidrota), pastāstīja laikrakstam
Telegraph, ka apcietinātie meklēšot patvērumu Apvienotajā Karalistē. Trešdien premjerministrs apakšnamā paziņoja, ka visi arestētie tikšot nosūtīti atpakaļ uz mājām, ja atklātos, ka tie valstī ieceļojuši nelegāli. Pēdējo gadu laikā ir bijuši vairāki aicinājumi no kampaņas dalībniekiem, ka Britu muzeja mūmijām pienāktos atbilstoša apbedīšana. Deirdre Frikina-Hamfrija-Mankastera kundze no sabiedriskās domas ietekmēšanas grupas "Mammas par mūmijām" teica: "Šis starpgadījums izgaismo skandālu, kas Britu muzejā ilgst jau desmitiem gadu. Ikvienam ir tiesības uz atbilstošu apbedīšanu neatkarīgi no tā, cik sen cilvēks bijis miris."
- Es tam piekrītu, Filipa atzina. Pienācis laiks iemācīties mazliet vairāk cienīt citas kultūras.
Džons skaļi novaidējās. Nepiemini man laiku, viņš teica, izraudams laikrakstu Filipai no rokām. Viņš norādīja uz priekšējo lappusi. Šī ir ceturtdienas avīze, kas apraksta otrdienas nakts notikumus. Mēs esam bijuši tajā vāzē aptuveni trīsdesmit sešas stundas!
- Ak vai, Filipa nopūtās. Grounina kungs būs aplam uztraucies.
Viņi apturēja taksometru un aizbrauca uz Kensingtona dārziem, kur atrada Grouninu un Rakšasasa kungu noraizējušos gaidām viņus.
- Sasodīts, jūs likāt mums panervozēt, Grounins teica. Vakar es pat nevarēju tikt tuvumā tai Ēģiptes galerijai, tur it visur mudžēja policisti. Un šorīt pirmām kārtām aizgāju uz turieni, bet neko neatradu. Pat ne kolas pudeli. Grounins sarauca pieri. Kur ir Nimrods?
- Tas ir garš stāsts, Džons atbildēja un izstāstīja viņiem, kas bija noticis: ka Nimrods tagad iesprostots aizvākotā krūkā kopā ar džinu, kas pārņēmis Ehnatona spoku, un ka viņi cer, varbūt Rakšasasa kungs zinās, ko darīt tālāk. Vecais džins uzmanīgi uzklausīja vēsti, nopētīja krūku, kur atradās gan Nimrods, gan Ehnatona spoks, un tad skumji pašūpoja galvu.
- Lai darītu ko darīdami, Rakšasasa kungs sacīja, mēs nevaram noņemt vāku no šīs krūkas, citādi atkal izlaidīsim ārā Ehnatonu. Samierinājies ar likteni, viņš nopūtās. Nabaga Nimrods.
- Bet Nimrods tur iekšā varēs diezgan ērti iekārtoties, vai ne? Džons apvaicājās.
- Viņš neuzdrīkstēsies īpaši lietot savu spēku, Rakšasasa kungs paskaidroja. Bailēs, ka tas varētu spēcināt Ehnatonu.
- Tad ko lai mēs iesākam? Filipa jautāja.
- Tas ir ļoti sarežģīti, viņš atzina. Bez šaubām, ir grūti iemanīties apēst olu, nesaplēšot čaumalu. Man prātā nāk divpadsmit varoņdarbi, ko Eiristejs liek paveikt Hēraklam. Vai, šai sakarībā, Sfinksas mīkla. Jā, tas tiešām ir āķīgs uzdevums.
- To mēs jau zinām, Džons pacietīgi teica. Kā mēs to atrisināsim?
- Es nezinu, Rakšasasa kungs atzinās. Tik tiešām nekad agrāk neesmu sastapies ar šādu problēmu. Visos savos džina gados.
- Ir jābūt kādai iespējai, Džons uzstāja. Hērakls veica divpadsmit varoņdarbus, kas viņam tika uzdoti; un Edips atrisināja Sfinksas mīklu. Droši vien mēs šo uzdevumu varam atrisināt, ja liekam prātus kopā.
Rakšasasa kungs laipni palocīja galvu. Jūsu jaunie prāti ir daudz žiglāki par manējo, viņš teica. Veca pīpe dod saldāku dūmu, bet jauna deg ātrāk. Iespējams, ka jūs kaut ko varat izdomāt. Bet atzīstos, ka vismaz šobrīd es nevaru.
- Es uzvārīšu kafiju, paziņoja Grounins, kam nepatika lauzīt galvu, ja televīzijā rādīja kriketu.
Filipa pieklaudzināja sev pie deniņiem ar saliektu rādītājpirkstu, it kā censtos izspiest kādu derīgu domu no mazāk lietotajām smadzeņu rievām. -
Šķita, ka tas izdodas.
- Kad mēs bijām pudelē, viņa beidzot teica, jo domai bija vajadzīgs laiks, lai sasniegtu viņas muti, Nimrods kaut ko teica par Iblisu. Ko tamlīdzīgu, ka džini esot kā kirzakas. Ka vinu karstās asinis aukstumā norimstot.
- Es atceros, Džons apstiprināja.
- Ka viņš Kairā ielicis pudelīti ar Iblisu saldētavā, lai viņu nomierinātu. Tad nu man ienāca prātā: ja mēs aizvestu krūku uz kādu sevišķi aukstu vietu un ļautu Nimrodam un Ehnatonam atdzist. Tad, kad viņi abi būtu pavisam sastinguši, tā sakot, kad aukstums viņus būs pamatīgi nomierinājis, mēs varētu atvērt krūku, paši iekļūt tajā un palīdzēt Nimrodam tikt laukā; un tad atkal krūku aizvērt, iekams Ehnatons pagūtu izbēgt.
- Bet, Rakšasasa kungs iebilda, kad būsiet krūkā, jūs pašus pārņems aukstums; un, ja jums būs auksti, džina spēki lielā mērā samazināsies.
- Mēs varētu uzvilkt astronautu tērpus, Džons, kam Filipas plāns patika, ierosināja Kosmosā temperatūra ir absolūtā nulle, bet astronauta tērpā var justies jauki un silti. Tā mēs iekļūtu krūkā un nebūtu aukstumam pakļauti.
- Lieliska doma, Filipa piebalsoja. Bet kur ir pietiekami auksts?
- Kā būtu ar Ziemeļpolu? Džons iejautājās. Gadījumā, ja Ehnatonam izdotos izmukt, būtu mazāk iespēju, ka tur kāds tiek ievainots. Un ka viņš ko varētu sapostīt.
- Es vienmēr esmu gribējusi redzēt Ziemeļpolu, Filipa sacīja.
- Es arī, Džons piebalsoja. Cerams, ka Nimrods varēs izturēt tik ilgi, kamēr mēs tur nokļūsim.
25. nodaļa aukstĀkĀ VIETA UZ ZEMES
Pirmajā ceļojuma posmā uz Ziemeļpolu dvīņi kopā ar Grouninu un lampu, kur atradās Rakšasasa kungs, aizlidoja līdz Maskavai. Tiklīdz viņi bija nolaidušies, krievu muitnieks ar akmenscietu seju pavēlēja dvīņiem atvērt mugursomas un, nopētījis krūku ar Nimrodu un Ehnatonu, lika atvērt arī to.
- Ar to pašu ir cauri, Grounins noteica un novērsās, it kā nespētu vairs noskatīties.
Filipa nomurmināja savu fokusa vārdu, cik ātri vien tā garums atļāva; viņa neuzdrīkstējās lietot džina spēku pret krūku, bet, pēc viņas domām, nebija nekas slikts izmantot to pret muitnieku.
- Lūdzu, atveriet, muitnieks atkārtoja.
Filipa pakāpās soli atpakaļ un ar neviltotu riebumu norādīja uz muitnieka cepuri. Aizkaitināts saraucis pieri, muitnieks norāva cepuri un atklāja, ka, tāpat kā daudzviet Seremetjevas lidostā, arī tā mudžēja no brangiem prusakiem. Viņš aiz pretīguma iekliedzās un nometa cepuri uz grīdas. Izmantojot muitnieka acīm redzamo apjukumu, Filipa vēlreiz izrunāja fokusa vārdu, šoreiz uzburdama precīzu Nimroda un Ehnatona spoka krūkas kopiju, tai pašā laikā ieliekot īsto krūku atpakaļ savā mugursomā. Un, tiklīdz muitnieks bija atjēdzies, viņa nocēla krūkai vāku ar paviāna galvu, atklājot otru, mazāku, identisku krūku; noņemot tai vāku ar paviāna galvu, atklājās vēl viena, tad vēl un vēl viena, līdz muitnieka galdu klāja vairāk nekā ducis krūku un vāku, gluži kā krievu matrjoškas. Paguris no iztaujāšanas un sajutis vēl vienu prusaku lienam pa skaustu, muitnieks ar nepacietīgu rokas mājienu, palaida viņus garām.