- Tie ir tepat, Lāra kungs sacīja, gluži pamatoti domādams, ka dvīņi runā par izrautajiem zobiem, un pasniedza Džonam trauciņu ar viņa gudrības zobiem. Paskaties, Džon.
Džons paskatījās, un viņam sametās mazliet nelabi. Viņam šķita, ka zobi izskatās pēc kā tāda, ko Āfrikas malumednieks nocirtis mazam, bet retam zilonim. Tai pašā laikā viņš saprata, ka izvairīsies ne tikai no investīciju baņķiera un zvērināta grāmatveža profesijas; viņš nekad nekļūs arī par zobārstu. Jā, Džons atbildēja Filipai. Es redzēju.
- Tā, Filipa teica. Vai tas bija tikai ketamīns? Vai arī sapnis? Un tā dvīņu būšana?
- Varbūt.
- Jebkurā gadījumā, manuprāt, tas nav nekas tāds, ko mums vajadzētu sacīt mammai un tētim. Vismaz kādu laiku ne.
4. nodala PĀRMAIŅAS
Tovakar, kad dvīņi atgriezās no slimnīcas, izskatīdamies tā, it kā būtu piebāzuši vaigus ar ēdienu kā divi rijīgi kāmji, viņi stāvēja uz kāpnēm un pēkšņi izdzirda māti un tēvu sarunājamies.
- Nu tā, tēvs teica. Liekas, ka ar viņiem abiem viss ir kārtībā, vai tev tā nešķiet? Es gribu teikt, ka līdz šim nekas dīvains nav noticis.
- Tu tā domā? Gonta kundze jautāja.
- Vismaz es neesmu manījis. Gonta kungs apklusa. Kas ir? Pastāsti man. Vai kas noticis?
- Nekas, mīļais. Katrā ziņā nekas īpašs. Bet, ja vien es nekļūdos, Džons jau mainās. Gonta kundze nopūtās. Vai neesi ievērojis? Kopš zēns atgriezās no slimnīcas, viņa pūtes ir pazudušas.
Filipa cieši ieskatījās Džonam sejā. Ei, pūtīšu puika, kā tev tas patīk? Viņai ir taisnība. Tās ir pagaisušas. Tev uz sejas nav nevienas pūtītes.
Džons uzlēkšoja pa kāpnēm uz mātes ģērbistabu, lai palūkotos lielajā spogulī iepretī viņas milzīgajam sienas skapim, kurā varēja ieiet. Gandrīz visu pagājušo gadu viņu mocīja pumpu sērga iekaisuši, sarkani, kaitinoši augoņi uz sejas, kas reizēm diezgan briesmīgā kārtā pārplīsa.
- Būtu labi, ja kāds iedomātos to pateikt agrāk, Džons savā nodabā murmināja. Nopētot savu seju, viņš stiepa ādu uz vienu un otru pusi, bet, lai kā viņš centās, Džons tagad nevarēja atrast nevienu vienīgu pūtīti vai pinni savos nevainojamos vaibstos. Parasti viņš centās atturēties no ielūkošanās spoguļos, lai nejustos nomākts par plankumiem, bet tagad viņš nesaskatīja nekādu iemeslu, kāpēc gan pārējā ģimene nebija pamanījusi šo. acīm redzamo brīnumu vai, viņa mātes gadījumā, pumpu trūkumu uz Džona sejas uztvērusi kā iemeslu bažām.
Durvīs parādījās Filipa un, šķiet, sajuta brāļa aizkaitinājumu par ģimenes nevērību. Es zvēru, viņa teica, kad mēs atgriezāmies no slimnīcas, tava seja vēl aizvien izskatījās kā Mēness karte.
- Tas ir neticami, Džons sacīja. Laikam tiem dakteriem tomēr bija taisnība. Plankumi pazuda paši no sevis.
- Jā, Filipa piebilda, lai gan viņu diez ko nepārliecināja brāļa atgūtā ticība medicīnas zinātnei. Protams. Ja tu tā vēlies domāt, laipni lūdzu.
- Ko tu ar to gribi teikt?
- Vai tev neliekas, ka te notiek kaut kas dīvains?
- Varbūt, Džons pieļāva. Uz viņu pārāk lielu iespaidu bija atstājusi paša seja, lai pievērstu sevišķu uzmanību tam, ko sacīja māsa. Es nezinu. Skaļi noklakšķinājis, viņš uzbudināti nopūtās un piebilda: Tici man, ja kas tāds nupat būtu noticis ar tevi, Fil, tu justos varen labi.
- Un kā tev šķiet par ko viņi tikko runāja?
- Es nezinu. Varbūt par pusaudžu vecumu. Esmu dzirdējis, ka daudzi vecāki pamatīgi satraucas, kad tas pienāk. Bērnu hormoni sāk ārdīties, un vecāki nolemj sūtīt viņus pie psihiatra. Fēliksa Greibela vecāki aizveda viņu pie matu speciālista, kad viņam sāka augt ūsas.
- Fēliksa Greibela vecāki ir vēl dīvaināki nekā viņš
j
pats, Filipa teica. Bet, ja gribi redzēt ko dīvainu, nāc man līdzi. Es tev parādīšu kaut ko tiešām savādu.
Filipa uzveda Džonu stāvu augstāk uz savu guļamistabu, vietu, kur viņš reti uzdrošinājās ienākt, tik šķebinoša viņam likās māsas aizraušanās ar mīkstām rotaļlietām, pūkainiem dzīvnieciņiem un attēliem, kuros redzami sievišķīga izskata zēnu ansambļi. Uz sienas aiz durvīm bija piesprausta Holivudas īsa auguma aktieru tabula (tur bija rakstīts: "Lūk, cik krietni slaidāki esat nekā jūsu iemīļotās kinozvaigznes"). Filipa norādīja uz pēdējo mērījumu, kas bija izdarīts vienu dienu, pirms viņai izrāva gudrības zobus.
- Aizvakar es biju tieši piecas pēdas gara, viņa teica, pasniegdama Džonam lineālu un zīmuli. Tagad paskaties. Viņa nometa kurpes un nostājās starp Tomu Krūžu un Robertu de Niro.
Džons novietoja lineālu plakaniski māsai uz galvas un tad atzīmēja viņas garumu ar zīmuli.
- Varu būt droša, ka esmu paaugusies, viņa apgalvoja.
- Kārtībā, Fil, Džons sacīja. Darīts.
Filipa atkāpās no tabulas, un viņi abi aiz pārsteiguma noelsās. Par to nevarēja būt nekādu šaubu: Filipa bija paaugusies ievērojami garāka. Džons pārbaudīja starpību.
- Par veselu collu? viņš neticēja. Tas nevar būt. Iepriekšējā reizē mērot tu droši vien esi kļūdījusies.
- Nē, Filipa uzstāja. To darīja Trampa kundze.
Trampa kundze bija sieviete, ko viņu vecāki bija nolīguši darbā par ķēkšu un saimniecības vadītāju.
- Tad acīmredzot ir kļūdījusies viņa. Neviens neizaug par veselu collu nepilnās četrdesmit astoņās stundās.
- Labi. Kad tu pats pēdējo reizi mērīji savu garumu?
- Pagājušajā nedēļā. Tētis mani nomērīja. Viņš teica: tiklīdz es sasniegšot piecas pēdas un sešas collas, varēšot dabūt jaunu slēpju pāri. Viņš nevarēja kļūdīties. Viņš vienmēr ir precīzs.
- Tad paskatīsimies.
Viņi iegāja Džona istabā, kur zēns nostājās ar muguru pret savu Džeimsa Bonda auguma tabulu ("Paskat, kā jūs varat mēroties ar aģentu 007") starp Sonu Koneriju un Pīrsu Brosnanu un gaidīja, kad Filipa viņu nomērīs.
- Par to nav šaubu, viņa teica. Tu arī esi paaudzies. Paskatīsimies par pusotru collu.
- Esmu paaudzies? Jā, tik tiešām. Tas ir lieliski.
- To jau es saku nemitīgi, Filipa teica. Te notiek kaut kas ļoti dīvains. Vispirms mums izaug gudrības zobi vairākus gadus agrāk, nekā paredzēts; tad operācijas laikā, kad mums šos zobus izrauj, mēs redzam vienu un to pašu sapni, kurā parādās mūsu tēvocis. Ne tikai tas vien pa nakti mēs jūtam, ka vienā rāvienā izaugam garāki.
- Neaizmirsti manas pūtītes.
- Jā, un vēl tavas pūtītes.
- Un plaisu manas guļamistabas sienā. Un ka tā izskatījās tieši kā plaisa Ēģiptes muzeja sienā.
Filipa brīdi klusēja un tad teica: Vai gribi zināt, kas vēl ir dīvaini? Vai arī tev nešķiet, ka gaisa kondicionēšana noregulēta pārāk stipri?
- Visu laiku, kopš atgriezāmies no slimnīcas. Džons paraustīja plecus. Trampa kundze. Viņa, iespējams, uzgriež spēcīgāku gaisa kondicionēšanu. Ar putekļsūcēju tīrot paklājus, viņa stipri sakarst.
- Iesim un pajautāsim viņai!
Dvīņi noaulekšoja piecus kāpņu posmus zemāk līdz pagraba virtuvei, kur Trampa kundze tukšoja trauku mazgājamo mašīnu. Tam bija grūti noticēt, bet kādreiz, sen, sen kādā tālīnā galaktikā Trampa kundze bija bijusi skaistuma karaliene; bērni bija redzējuši fotogrāfijas un laikrakstu izgriezumus, kas par to stāstīja. Tomēr laiks nebija saudzējis Trampa kundzi, un tagad viņa bija visai neglīta, skumja paskata sieviete, kurai augšžoklī trūka viens zobs un kurai Eiropā dzīvoja divas meitas, bet ar tām vina nekad netikās.