Pateicības
Pirmām kārtām esmu lielu apzinātu un ne mirkli nešaubos arī neapzinātu pateicību parādā Radjardam Kiplingam un viņa izcilajam divsējumu darbam "Džungļu grāmata". Ar lielu interesi un aizrautību to lasīju bērnībā un kopš tā laika esmu vairākkārt pārlasījis. Ja šo stāstu zināt tikai no Disneja multiplikācijas filmām, es silti iesaku izlasīt grāmatu.
Šīs grāmatas iedvesmas avots ir mans dēls Maikls. Viņam bija tikai divi gadi, kad viņš ar trīsriteni braukāja pa kapsētu, ierosinot man lielisku ideju grāmatai. Bija vajadzīgs tikai mazliet vairāk par divdesmit gadiem, lai to uzrakstītu.
Kad sāku rakstīt šo grāmatu (ar 4. nodaļu), tikai meitas Medijas uzstājīgie jautājumi par to, kas notika turpmāk, piespieda mani turpināt strādāt. Hollija nedarīja neko īpašu, tikai vērsa visu vēl labāku.
Gārdners Dozoiss un Džeks Danns bija pirmie, kas publicēja stāstu "Raganas kapakmens". Profesore Džordžija Grilli man palīdzēja izdomāt pārējās grāmatas tēmas.
Kendra Stouta bija blakus, kad pirmoreiz redzēju gūlu vārtus, un bija tik laipna, ka piekrita kopā ar mani izstaigāt vairākas kapsētas. Kendra bija pirmā, kurai nolasīju pirmās grāmatas nodaļas, un viņas iemīlēšanās Sailasā bija brīnišķīga.
Māksliniece un rakstniece Odrija Nifenegere ir arī lieliska kapsētu gide, un viņa man parādīja skaisto, efejām apvīto Haigeitas Rietumu kapsētu. Daudz kas no viņas stāstītā ievīts septītajā un astotajā nodaļā. Bijusī Tīmekļa Elfa Olga Njūnsa un Briesmīgā Krustmeita Heilija Kempbela palīdzēja visu realizēt un bija kopā ar mani.
Mani draugi izlasīja šo grāmatu, līdzko tā bija uzrakstīta, un deva prātīgus padomus. Paldies jums Den Džonson, Gerij K. Vulf, Džon Krovlij, Mobij, Farah Mendelson un Džo Sander! Viņi visi pamanīja dažādus pielabojamus sīkumus. Man pietrūka Džona M. Forda (1957-2006) mana iecienītākā kritiķa.
Izabella Forda, Elīze Hovarda, Sāra Odedina un Klarisa Hatona bija manas grāmatas redaktores abpus Atlantijas okeānam. Viņu dēļ es izskatītos labi. Maikls Konrojs pārliecinoši vadīja audiogrāmatas ierakstīšanu. Makīna kungs radīja lieliskas ilustrācijas. Merilī Heifeca ir labākā aģente pasaulē, un Dorija Saimondsa Lielbritānijā visu izdarīja lieliski. Džons Levins deva labus padomus un parūpējās par filmēšanas tiesībām. Apburošā Lorēna Garlenda, Burvīgā Keta Miosa un Satriecošā Kellija Bikmena cīnījās ar manu rokrakstu, galvenokārt veiksmīgi.
Es rakstīju šo grāmatu daudzviet arī Džonatana un Džeinas Floridas mājā, Kornvolas kotedžā, Ņūorleānas viesnīcā. Pie Torijas Īrijā gan es neuzrakstīju ne rindiņas, bet tā vietā saķēru gripu. Tomēr arī viņa man palīdzēja un iedvesmoja mani.
Noslēgumā esmu pārliecināts tikai par to, ka esmu aizmirsis pateikt paldies nevis vienam svarīgam cilvēkam, bet gan to dučiem. Tik un tā paldies jums visiem!
Nīls Geimens
Es teicu viņas vairs nav, bet es esmu dzīvs, esmu dzīvs, es ierados kapsētā, lai nodziedātu tev šūpuldziesmu.
Torija Eimosa. "Kapsēta"
[1] sleer (angļu vai.) Čosera darbos vārds lietots ar nozīmi "slepkava". Tulk. piez.)
[2] aikors mūžīgs šķidrums, kas tek sengrieķu dievu dzīslās, pārnestā nozīmē asinis. Tulk. piez.)