- Lai mani iesloga pudelē, bet par to jau ir runa, Filipa. Tāda viņa ir. Zilajai džinei ir cietākā sirds pasaulē. Kā citādi viņa varētu stāvēt pāri labajam un ļaunajam? Tas nozīmē, ka, tāpat kā cilvēku taisnā tiesa, džinu tiesa reizēm var likties diezgan barga. Nimrods paņēma no galda Saīsināto Bagdādes likumu eksemplāru un pāršķirstīja lapas. Te tu atradīsi diezgan daudz par viņu, ja tas tevi vispār interesē.
Filipu tas patiešām interesēja, lai gan viņa nespēja sev izskaidrot, kāpēc. Tas viss vēl jo vairāk šķita dīvaini, kad jau nākamajā dienā pēc viesībām viņa Zilo džini satika personiski.
Filipa gāja pa Piekto avēniju pēc džinverso spēles ar savu tēvu un viņa draugu Bulu Haksteru, kad pie Pjēra viesnīcas viņa pamanīja abus ģimenes suņus Alanu un Nīlu pacietīgi gaidām pie ieejas. Gonta kundze bieži dzēra tēju kopā ar savām draudzenēm Pjēra viesnīcā, un Filipa devās iekšā, cerot, ka viņai varbūt atļaus pamieloties ar tortes gabaliņu. Tomēr šai īpašajā reizē māte nebija kopā ar savām draudzenēm, bet ar kādu ļoti vecu sievieti, un, spriežot pēc viņas izskata, Filipa tūlīt iedomājās, ka vecā sieviete varētu būt Zilā džine.
V
Sai sievietei mugurā bija debeszils divdaļīgs kostīms, tumši zila blūze ar lielu sasietu lenti, galvā zila cepure, kas sedza bezē kūkai līdzīgus zili ietonētus un stipri salakotus matus. Pirkstos viņai bija vairāki safīra gredzeni, pieskaņoti auskariem, kas gaismā mirguļoja, kad viņa dusmīgi palocīja galvu. Izskatījās, ka viņa ar Gonta kundzi strīdas. Un Filipa nevis piegāja pie mātes, lai apsveicinātos, bet gan noslēpās aiz marmora kolonnas, lai slepus noklausītos.
Nē, nē, nē, nē, nē, vecā sieviete teica ar skaidru britu akcentu. Balss, kas bija ļoti stingra un pilnīgi bez emocijām, lika Filipai nodrebēt. Viņa nosprieda, ka ar skarbajām, samiegtajām acīm un mazo, krunku apņemto mutīti vecā sieviete vairāk līdzinājās kādai šaušalīgai vecai atraitnei vai ķīniešu imperatorei, nevis cienījamai lēdijai no Anglijas. Filipa būtu klausījusies vēl, vienīgi Aješa pieklusināja balsi gandrīz līdz čukstam, tā ka nevarēja sadzirdēt, ko viņa runā, un pēc brīža meitene nolēma izlavīties no viesnīcas nesasveicinājusies. Zilā džine, ja tā tiešām bija viņa, izskatījās pārlieku barga, lai viņu tik vienkārši uzrunātu.
Tovakar pēc vakariņām Filipa iztaujāja māti par šo starpgadījumu.
- Šopēcpusdien es aizgāju uzspēlēt džinverso Bula Hakstera dzīvoklī, viņa teica.
- Ak tā, mīļā? Tas ir jauki.
- Pēc spēles gāju pa Piekto avēniju, kad pie Pjēra viesnīcas pamanīju Alanu un Nīlu, un es iegāju iekšā, domādama, ka tu varbūt dzer pēcpusdienas tēju kopā ar kādu no savām draudzenēm. Tomēr redzēju, ka tu sarunājies ar kādu vecu sievieti zilās drānās. Vai tā bija Babilonas Zilā džine?
- Jā, mīļā. Viņa ir ieradusies uz džinverso turnīru Elgonkvina viesnīcā. Tev vajadzēja pienākt klāt un sasveicināties. Es zinu, ka viņa labprāt ar tevi iepazītos.
- Es to būtu darījusi, Filipa atzinās. Bet viņai bija tāds baiss izskats. Turklāt šķita, ka jūs strīdaties.
Gonta kundze papurināja galvu. Nē, mīļā. Domāju, ka tu kļūdies. Mēs nestrīdējāmies. Gluži vienkārši Aješa ir ļoti veca un pārliecināta, ka viņai vienmēr ir taisnība. Sava stāvokļa dēļ džinu pasaulē viņa ir pieradusi norādīt citiem džiniem, ko darīt. Tādēļ ar viņu reizēm ir grūti saprasties. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tas ir ļoti vientulīgs darbs būt par Zilo džini. Kad cilvēki viņai nepiekrīt, viņa var kļūt mazliet neiecietīga, tas arī viss.
- Un vai jums bija kādas nesaskaņas?
- Mums bija maza uzskatu nesakritība. Bet ne strīdn. Nē, tas nebija strīds.
- Bet vai tev nav jādara, ko viņa liek? Ja viņa ir Zilā džine un tamlīdzīgi.
- Tā varētu būt, ja lūgtu viņas spriedumu džinu tiesā. Bet ne ārpus tās, laicīgajā pasaulē.
- Vai tiesa ir Babilonā?
- Tā reiz tur bija. Pirms daudziem gadsimtiem. Bet nu vairs ne. Mūsdienās viņa pieņem džinus savā tiesā Berlīnē, un tas ir daudz ērtāk visiem. Tikai reizi gadā viņai ir pienākums apciemot Babilonu. Kā mēdz runāt,
lai vina atkal varētu nocietināt sirdi uz visu nākamo
»
gadu.
- Kā tas iespējams? Esmu dzirdējusi, ka cilvēkiem pārkaļķojas artērijas, bet nepārakmeņojas sirds.
Gonta kundze nopūtās. Atceries, ka mēs, džini, neesam cilvēki. Mēs varam izskatīties viņiem līdzīgi. Vai drīzāk viņi var izskatīties līdzīgi mums, nemaz nerunājot par eņģeļiem. Bet pastāv krasas atšķirības atomu līmenī. Un subatomu līmenī.
- Vai viņa ir ļoti cietsirdīga?
- Jā, briesmīgi! Gonta kundze pasmaidīja, bet Filipai likās, ka tas bija ļoti skumjš smaids, un, kad Gonta kundze izgāja no istabas, viņai šķita, ka māte notrausa asaru. Tas maz ko līdzēja, lai mainītu Filipas uzskatu, ka starp māti un Zilo džini bija noticis kas tāds, par ko viņa nedrīkstēja zināt. Kaut kas nopietns. Un viņa nolēma tūlīt pat to apspriest ar Džonu.
5. nodaļa DŽINVERSO UN APBURTAIS LOKS
Veiksmīgi pārvarējis tieksmi pārvērst Gordonu Kārpcūku zēnu, kas viņu skolā terorizēja, par kārpainu meža cūku, Džons centās izdomāt citu paņēmienu, kā ar viņu tikt galā, ko māte varētu atbalstīt, ja par to uzzinātu. Dzīvnieku transformācijas un elementālie bija pilnīgi nepieņemami, un beidzot Džons izlēma, ka labākais, ko viņš varētu izdarīt, ir audzēt savu fizisko spēku, lai būtu iespēja lielāko zēnu pieveikt godīgā cīniņā. Vienīgā nelaime bija tā, ka pēc trenēšanās tēva vingrošanas istabā ilgāk par piecām minūtēm pat ar vieglākajiem svariem viņš jutās pilnībā izsmēlis savus spēkus. Tāpēc viņš iepriecināts atklāja, ka var cilāt dzelžus daudz ilgāk, ja trenējas saunas karstumā, kur viņa jaunais džina ķermenis, šķiet, jutās enerģijas pārpilns. Un nepagāja pārāk ilgs laiks, kad viņam sāka veidoties manāmi muskuļi tādi muskuļi, viņš bija pārliecināts, kas ļaus viņam tikt galā ar Kārpcūku, lietojot viņa paša rupjos paņēmienus. Kad Filipa atklāja, kā viņš pavada laiku saunā, un uzklausīja Džona plānu, viņa tomēr bija skeptiska.
Vai tas nav tas zēns, kura tēvocis strādā CNN? Dūšīga izskata puisis ar pūtītēm?
Džons piekrītoši pamāja un uzlēja vēl mazliet ūdens uz karstajiem akmeņiem, lai saunā paaugstinātu tempe ratūru. Filipa aptina dvieli ap galvu, nolēmusi, ka nav vērts noņemties ar matu mazgāšanu un žāvēšanu katru reizi, kad viņa te ienāca, lai atkal justos kā īsta džine.
- Noteikti ir kāds vieglāks un smalkāks veids, kā tikt ar viņu galā.
- Kāds tad?
- Piemēram, varbūt psiholoģisks. Vai esi pats sev pajautājis, kāpēc viņš tevi terorizē?
- Jo viņš ir ķertais ar pūtītēm uz sejas, lūk, kāpēc.
- Es gribēju teikt, kas ir tas, kas viņam tevī nepatīk?
Džons paraustīja plecus. Nedomāju, ka viņam vajadzīgs kāds iemesls. Viņš ir huligāns. Tā ir viņa būtība.
- Kad viņš sāka tev piekasīties?
- Semestra sākumā.
Filipa brīdi padomāja. Vai varētu būt, ka viņš tevi vajā tāpēc, ka neesi ķertais ar pūtītēm uz sejas? Filipa pamāja ar galvu, jo viņai patika šī versija. Zini, tā ir. Esmu pārliecināta.
- Neesmu drošs, vai tevi saprotu, Džons atzinās.
- Vai atceries, ka tev bija daudz pūtīšu? Tiklīdz tev izrāva gudrības zobus un atklājās tavs džina spēks, pūtītes vienkārši pazuda.
- Kā lai to aizmirst? Viena no laimīgākajām dienām manā mūžā, kad varēju paskatīties spogulī un vairs neprātot, vai labāk nemesties zem vilciena.