Džons uzmanīgi klausījās. Viņam nebija ne mazākās nojausmas, cik svarīga drīzumā kļūs šī informācija par Babilonas Zilo džini.
Līdz ar pasaulē nozīmīgākās pilsētas Babilonas norietu Zilās džines iemiesojums sāka dzīvot Šveicē, kas ir vēsāka un, vēsturiski runājot, politiski neitrāla valsts. Tam bija simboliska nozīme, jo liecināja, ja Zilā džine nebija ieinteresēta lietot spēku savā labā, bet vienīgi kā padomdevēja vai tiesnese un likumdevēja. Gandrīz visi Bagdādes likumi ir līdzšinējo septiņdesmit piecu Zilās džines iemiesošanās spriedumu rezultāts. Bet pēc slaveno Ištaras vārtu rekonstrukcijas Pergamona muzejā Berlīnē septiņdesmit piektā Zilās džines iemiesošanās nolēma, ka viņas tiesai vajadzētu pārcelties no
Zenēvas uz Berlīni. Un, izņemot laiku no 1940. gadu līdz
V
1944. gadam, kad Zilā džine atgriezās Zenēvā, viņa visu laiku dzīvojusi Berlīnē, kur uzturas vēl šobaltdien.
Pēc fiktīvā Rakšasasa kunga paskaidrojumiem Džonam joprojām palika daudzi neatbildēti jautājumi. Bet, kad viņš par Zilo džini apvaicājās mātei, Gonta kundze vispār atteicās šo tematu apspriest. Zinot, ko Filipa viņam jau bija izstāstījusi par mātes un Zilās džines tikšanos, ko meitene bija novērojusi Pjēra viesnīcā, Džonam tas, maigi sakot, šķita dīvaini. Un viņam nācās gaidīt līdz Džinverso turnīra pirmajai dienai Ņujorkas slavenajā Elgonkvina viesnīcā, lai no īstā Rakšasasa kunga iegūtu papildu informāciju par Zilo džini.
- Vai Zilā džine vienmēr ir sieviete? viņš taujāja.
- Vienmēr, Rakšasasa kungs atbildēja. Tiek apgalvots, ka sieviešu kārtas džines vienmēr ir gudrākas par vīriešu kārtas džiniem.
- Kā jauno džini ieceļ?
- Vecā Zilā džine, vadoties pēc kādām zīmēm, kuras zina vienīgi Aješa, lai svētība nāk pār viņu.
- Un kas būs nākamā? Vai mēs jau zinām?
- Dzirdamas diezgan ticamas baumas, ka tā varētu būt Mimi de Gulla. Rakšasasa kungs iesmējās. Varbūt tas pat tiks paziņots šai turnīrā. Bet īstenībā neviens to nezina, izņemot Aješu. Desmit gadus viņa meklējusi pēcteci. Grūti izvēlēties starp divām aklām kazām, tā nu tas ir. Esmu dzirdējis, ka tās, kas varētu gribēt šo posteni, nemaz nav tam piemērotas, toties tās, kas ir piemērotas, to nevēlas.
- Bet kāpēc gan kāda negribētu būt nākamā Zilā džine? Džons jautāja.
Rakšasasa kungs izskatījās samulsis, domīgi braucīdams savu garo, balto bārdu. Grūts jautājums, viņš teica. Varbūt vienīgi tās, kurām ir laba sirds, var iedomāties, cik šausmīgi izšķirties par cietu sirdi. Uz brīdi viņš apklusa un tad piebilda: Mimi, protams, tā nebūtu nekāda problēma.
Džons paraustīja plecus, nebūdams pārliecināts, ka Rakšasasa kungu sapratis, taču tas nebija nekas neparasts. Ceru, ka viņa laikus atradīs kādu piemērotu pēcteci.
- Ja viņai būtu diezgan laika, uzdrošinos piebilst, ka tad viņa drošāk gulētu savā gultā. Skaidrs, ka nav vajadzības baidīties no vēja, ja tavas siena gubas ir kārtīgi nostiprinātas. Bet ja nav… Rakšasasa kungs papurināja galvu. Un, protams, jo vecāka viņa kļūst, jo mazāk viņai ir laika un jo cietāka top viņas sirds. Tas savukārt padara viņas spriedumus vēl bargākus un kļūst riskanti visiem labajiem un ļaunajiem. Nabaga Ibliss to izjuta uz savas ādas.
- Skaidrs, Džons sacīja.
- Nē, tev nav vis skaidrs, Rakšasasa kungs iebilda. Tāpat kā cilvēki mēs, džini, zinām, ka reiz nomirsim. Tas mūs atšķir no dzīvniekiem. Tas un spēja runāt. Un apģērbs. Un varbūt vēl pāris citu atšķirību. Bet mēs zinām, ka nomirsim. Tikai nezinām, kad. Un tas mums visiem ir mierinājums un svētība. Bet Zilā džine precīzi zina, kad viņas mūžam pienāks gals. Tas ir viens no apstākļiem, kas padara viņu tik cietsirdīgu. Vismaz tāds vispārējs uzskats pastāv. Ļoti daudz no tā, kas notiek viņas slepenajā pilī Babilonā, mums visiem ir noslēpums. Pat man.
- Cik šausmīgi, Džons teica. Es domāju, preci/i zināt, kad mirsi.
- Protams, un, kad nogāzīsies debesis, mēs visi varēsim ķert cīruļus ar kailām rokām.
- Ļoti pareizi, Džons piebilda, kaut gan viņam bija miglaina nojausma, ko tas īstenībā nozīmē.
Iepriekšējais nodoms sarīkot Džinversoktoanulāra turnīru Čikāgā tika noraidīts, jo atzina, ka vējainās pilsētas zemā ziemas temperatūra ir pārlieku netīkama džinu labsajūtai.
Aukstums ierobežo džinu spēka lietošanu, un, rīkojot turnīru tur, kur ir auksts, tiek traucēta maldināšana. Un tāpēc turnīrs, kā parasti, notika slavenajā Ozola istabā Elgonkvina viesnīcā. Trīsdienu sacensības bija pieejamas visām sešām ciltīm gan labām, gan ļaunām. Piedraudot ar diskvalifikāciju, džinu spēka lietošana bija stingri aizliegta. Bet viesnīca bija pazīstama kā Ņujorkas gudrāko rakstnieku un asprātīgāko aktieru pusdienošanas vieta, tāpēc, ievērojot šīs vietas tradīcijas, džiniem atļāva viņus pat rosināja citam citu labā stilā izzobot.
Tādēļ, kad Peliss Pēdulaizītājs viens no ifritu cilts visbēdīgāk slavenajiem piederīgajiem sastapa Nimrodu Ozola istabas durvīs, viņš nekavējoties pavīpsnāja un izteica nicīgu piezīmi. Ā, tas esi tu, Nimrod, viņš sacīja. Cilvēka labākais draugs. Vau, vau, vau. Un acumirklī šie divi vecākās paaudzes džini iesaistījās vārdu cīņā, kurā Džons klausījās ar izbrīnu.
- Kā vienmēr, Pēlis, Nimrods atbildēja, tu izskaties pēc drebuļa, kas gaida, lai noskrietu žurkai lejup pa muguru.
Peliss bija tievs un garš, ģērbies melnās drēbēs, pa dzīvi viņš slīdēja tik klusi kā dažas pintes motoreļļas. Viņa seja bija nāves bālumā un acis izskatījās kā ūdens ļoti dziļas akas dibenā. Reizēm viņa garā mēle mēdza izlīst no mutes kā milzu zutis, lai iztaustītu gaisu. Džons zināja, ka Peliss ir džinu vampīra paveids un ka viņa mēle meklē cilvēku asinis. Tas, ka Džons to zināja, nemazināja Pelisa šausmīgās mēles valdzinājumu. Apjautis, ka jaunais džins ar saspringtu ziņkāri skatās uz viņu, Peliss ar tukšām acīm palūkojās uz zēnu un jautāja: Uz ko tu tā lūri, tu, pretīgais, mazais kucēn?
Saglabājis tēraudcietu sejas izteiksmi, Džons tādā pašā garā atbildēja: Manuprāt, labāk ir būt pretīgam, mazam kucēnam nekā vecam un trakam sunim. Turklāt vēl tādam, kas nav iemācīts prasīties.
Nimrods iesmējās. Bravo, Džon, viņš uzslavēja. Bravo!
- Ak, Džons, ja? Peliss pavīpsnāja. Tu noteikti pēc tāda od.
- Esmu pārsteigts, ka tu vispār vari ko saost, ja tev līdz pusei degunā ir tā čūska, Džons sacīja. Viņu tas sāka uzjautrināt. Kā jebkuram divpadsmit gadus vecam skolniekam savstarpēja apcelšana galvenokārt pārējo skolas jauniešu vidū viņam labi padevās. Ar tādu mēli tevi vajadzētu turēt pastā par marku laizītāju.
- Trāpīts, Nimrods nomurmināja.
- Uzmanīgi izvēlies savu nākamo asprātību, puišeli, Peliss nošņāca. Tā var būt tava pēdējā.
Nimrods papurināja galvu. Kā vienmēr, Pēlis, tu izskaties kā mitrs plankums uz netīras sienas. Baidos, ka tava pēdējā piezīme ietver draudus, kas ir pretrunā ar konvenciju šai turnīrā tikai apvainojumi, nekādu draudu. Baidos, tev vajadzēs atsaukt pēdējo piezīmi un atvainoties zēnam vai arī nāksies pamest Elgonkviua viesnīcu.
Peliss kādu brīdi klusēja.
- Protams, es varētu lūgt Zilo džini, lai viņa pieņem lēmumu, Nimrods turpināja.
Peliss skaļi nolaizīja lūpas un šķībi pasmaidīja. Nav tādas vajadzības, viņš sacīja ar pieklājīgu žestu. Es atvainojos, jauno džin. Apbrīnojami, kā tev izdodas asprātības, nākot no cilts, kurai tās vispār ir svešas.