Bet, iekams Džons paguva atbildēt, Peliss bija palocījies un aizgājis.
- Lai mani iesloga pudelē, bet tas bija teicami paveikts, Nimrods atzina. Tu guvi virsroku. Apsveicu!
Džinversoktoanulārā septiņi astaragali jeb metamie kauliņi tiek ripināti un piedāvāti nākamajam spēlētājam slēgtā kristāla kastītē, reizē izsakot solījumu, kuram jāpārspēj iepriekšējais. Solījumu apstrīd ar vārdu mendakss, tad paceļ kastītes vāku un aplūko astaragali; šai brīdī vai nu spēlētājs, kurš izsaka solījumu, vai spēlētājs, kurš apstrīd solījumu, zaudē vienu "vēlēšanos" no trim; tas atkarīgs no tā, vai solītais ir mazāks vai lielāks par to, ko atrod kastītē.
Filipa pirmās kārtas mačā spēlēja pret trim spēlētājiem, starp kuriem bija Mareks Kutrubs, indīgs tips, kura elpa oda pēc jēlas gaļas, un Radjards Tīrs, kas bija Iblisa jaunākais dēls no ifrītu cilts.
Filipa veiksmīgi apstrīdēja Kutrubu, tas viņam maksāja vienu vēlēšanos no trim, un tagad bija meitenes kārta mest pirmajai. To izdarījusi, viņa atklāja, ka uzmetusi "lādi" četrus vienādus plus trīs citus vienādus. Viņa aizvēra kastīti un, pasniedzot to nākamajam spēlētājam Radjardam Tīram, izteica savu solījumu. "Lāde" bija teicams pirmais metiens, un skaidrs, ka Tīrs viņas solītajam neticēja. Bet Tīrs uzskatīja Filipu par daļēji atbildīgu sava tēva liktenī un tāpēc atteicās sarunāties ar meiteni. Šā iemesla dēļ viņam nācās informēt Banjipa kungu, spēles tiesnesi, ka viņš solīto apstrīd. Un, būdams īsts ifrīts, viņš skaļi lamājās, kad atvēra kastīti un atklāja, ka Filipas solītais atbilda patiesībai. Ar to pietika, lai viņš par nepiedienīgiem izteicieniem izpelnītos oficiālu brīdinājumu.
- Brr! novaibstījās ceturtais spēlētājs Zedijs Eloko, kas bija šīs spēles otrs labais džanu cilts džins no Jamaikas. Man mugurkauls metas čokurā, kad tu tā lamājies.
Radjards Tīrs negribīgi pagrūda kristāla kastīti Jamaikas džanam. Un ko tu, lūdzu, zini par mugurkaulu? viņš pajautāja. Ja tavā ciltī kādam būtu mugurkauls, tie būtu derīgi kā laicīgo kalpi.
Tā bija piezīme, kas Tīram maksāja vēl vienu vēlēšanos, jo apvainojumi spēlētājiem nebija atļauti tikai skatītājiem. Un Filipa braši pabeidza pirmo kārtu, nezaudējot nevienu vēlēšanos un tādējādi pārsteigdama daudzus, kuri uzskatīja, ka Mareks Kutrubs varētu būt galvenais pretinieks Lilitai de Gūlai.
- Nāc man līdzi, Nimrods pēc spēles teica. Viņa vēlas ar tevi tikties.
- Kas ir viņai
- Aješa, protams. Tā-kurai-jāklausa. Dzelzs lēdija, lūk, kas.
6. nodala badrulbadŪra likums
Aješa sēdēja Ozola istabas stūrī aiz liela, apaļa galda. Blakus viņai kvernēja noplukuša paskata sieviete. Pamanījusi tuvojamies Filipu kopā ar tēvoci, Aješa aizraidīja sievieti prom un auksti pasmaidīja. Apsēdies, bērns, viņa teica Filipai. Nebaidies. Es tev nekodīšu.
Filipa bija mazliet nobijusies no Aješas, bet viņa tik un tā apsēdās un cieši sakrampēja rokas, it kā meklēdama atbalstu sevī.
Aješa asi paskatījās uz Nimrodu. Vai tev nav nekas darāms, Nimrod?
- Jā, protams, Nimrods piekrita. Varu iet parunāt ar Edvidžesu, klejojošo džini. Ir patīkami redzēt viņu atkal atgriežamies džinu sabiedrībā.
Aješa nicīgi iesmējās. Tādas džinu sabiedrības nemaz nav, viņa teica. Paskaties apkārt, Filipa. Tas ir labo džinu un slikto džinu dzīvs gobelēns, un veiksmes daudzums pasaulē ir atkarīgs vienīgi no tā, cik lielā mērā katrs no mums ir gatavs uzņemties atbildību.
Nimrods pieklājīgi pasmaidīja, it kā īsti nepiekristu Aješai, un tad devās meklēt Edvidžesu.
- Kāpēc viņu sauc par klejojošo džini? Filipa pajautāja Aješai.
- Edvidžesu? Tāpēc, ka viņa ceļo apkārt pa pasauli ar bezcerīgu misiju palīdzēt cilvēkiem atteikties no azartspēlēm, ko ifrīti izgudrojuši cilvēces postošākai sliktai veiksmei.
- Kāpēc bezcerīgu?
- Cilvēki nemaz nevēlas, lai tiem palīdz. Loģiski, laba veiksme šķiet laba vienīgi tad, ja pastāv sliktas veiksmes alternatīva. Tas ir azartspēļu sāls. Bet es tevi neaicināju apspriest azartspēļu filozofiju. Ļauj man uz tevi paskatīties, bērns.
Kādu laiku Filipa neteica ne vārda, kamēr Zilā džine rūpīgi nopētīja viņu tik uzmanīgi, it kā pirktu jaunu mašīnu.
- Tu tiešām esi savas mātes meita.
- Vai jūs labi pazīstat manu māti?
Aješa iesmējās. Diezgan labi, lai apraudātu viņas izvēli uzgriezt muguru savam liktenim un būt tai, kas viņa nav vai nekad nevarētu būt.
- Un kas tas ir?
- Parasts cilvēks. Aješa papurināja galvu. Tas, ka labākajiem no mums jāizliekas par vienkāršiem cilvēkiem, ir liels zaudējums. Vai tu tā nedomā?
Filipa neatbildēja. Vai tāpēc jūs un viņa strīdējāties Pjēra viesnīcā? Un, iekams Aješa paguva noliegt, ka to bija darījusi, Filipa piebilda: Es jūs redzēju.
- Ak tā. Labāk pajautā to savai mātei.
- Es jau to darīju.
- Un ko vina teica?
- Neko īpašu.
- Droši vien tā ir viņas darīšana. Aješa skaļi nošņaukājās, noslaucīja degunu kabatlakatā un tad mainīja sarunas tematu. Un kā tev patīk tavs pirmais džin verso turnīrs?
- Ļoti, Filipa atbildēja. Vienīgi ir tā: jo labāk man padodas, jo vairāk, šķiet, no manis sagaida. Vismaz man ir tāda sajūta. Tiešām dīvaini. Neviens gan neko nav teicis. Bet, vai zināt, mani nepamet šī sajūta.
Aješa piekrītoši pamāja. Jā, man ir zināma šī sajūta, Filipa. Sākumā es to neuzskatīju par vēlamu. Protams, tagad ir citādi. Manuprāt, man ir spēks izdarīt jebko, kas, pēc manām domām, ir jādara. Pat tad, ja tas reizēm ir ļoti grūti un nav gluži tas, ko es vēlētos darīt. Kāda lielāka labuma dēļ. Vai saproti?
- Man tā šķiet, Filipa atbildēja, lai gan nesaprata gandrīz neko.
- Es gribu teikt, ka tas nav nekas personisks. Mēģini to atcerēties.
Filipa pamāja ar galvu, kaut gan meitenei bija radusies pārliecība, ka viņai nav ne jausmas, par ko Aješa runā. Pēc viņas domām, Aješa izskatījās aptuveni astoņdesmit gadus veca; ņemot vērā, ka džini noveco lēnāk, viņa varbūt bija vismaz 250 gadu veca. Tāpēc Filipa nosprieda, ka šādā vecumā Aješai varētu būt grūtības sakarīgi sakopot domas. Tā ir kļūda, kuru attiecībā uz veciem cilvēkiem parasti pieļauj jaunieši, un ne tikai džini. Filipai diez vai ienāca prātā, ka Aješas vārdos bija dziļa jēga, bet par to Filipa pārliecinājās daudz vēlāk.
- Vai tev ir vēl kādi jautājumi, bērns? Aješa apvaicājās.
- Jā. Kāpēc Zilā džine vienmēr ir sieviete?
- Tāpēc, ka uz zemes pastāv vispārējs likums, kas attiecas gan uz džiniem, gan cilvēkiem. Kad kaut kas jāsaka, tad meklē vīrieti. Bet, ja kaut kas tiešām jāizdara, tad meklē sievieti. Vai tā ir atbilde uz tavu jautājumu?
- Jā. Filipa pasmaidīja.
- Mums, sievietēm, jāturas kopā, Filipa.
- Jā, Aješa.
- Man ļoti patika mūsu saruna. Tagad ej un spēlē savu nākamo spēli. Un atceries, ko es teicu.
- Jā, Aješa.
Džons vēroja savas māsas un Zilās džines sarunu reizē ar apbrīnu un bailēm. Bija grūti ticēt, ka šī mazā, vecā sieviete ar rokassomu būtu bez žēlastības spējusi pavēlēt, lai Iblisu izsūta trimdā uz Veneru. Šķita, ka aiz muguras atskanējusī balss atbalso Džona domas.
- Viņa sāk zaudēt, kāda balss sacīja.
Džons pagriezās un paskatījās uz druknu zēnu, iespējams, sešpadsmit vai septiņpadsmit gadus vecu. Zēns nebija neglīts, bet viņa vaibsti liecināja par stingru raksturu. Viņš runāja klusā, dimdošā balsī ar tik tikko jaušamu akcentu, un viņa elpa stipri oda pēc tabakas.