Выбрать главу

-    Džons teica, ka tas esot dzīvības un nāves jautā­jums, Nimrods turpināja.

-    Īstenībā, ser, daudz svarīgāk.

7. nodaļa karaliskais ungĀrijas EKSPRESIS

-    Jūs man ticat, ja? asarainā balsī jautāja Filipa. Viņa bija mājās, dzīvojamā istabā, apsēdusies tik tuvu kamīnam, cik vien iespējams, lai neapsviltu. Kopā ar viņu bija Džons, viņas māte, tēvocis Nimrods un Rakšasasa kungs, kurš Nimroda kabatā palika lampā, kas bija viņa mājas.

-    Protams, mēs tev ticam, Džons atbildēja un at­kārtoja, ko Nimrods bija teicis, ka viņa nekad nebūtu sacījusi "divus pensus", bet gan "divus centus".

-    Tad kāpēc jūs tobrīd neko neteicāt? Filipa jau­tāja.

-   Tāpēc, ka no tā nebūtu bijis nekāda labuma, Nim­rods paskaidroja. Lai kuri tie bija, kas tevi iegāza, Filipa, tie pielika lielas pūles, lai izdarītu to kārtīgi. Vispirms viņi lika izgatavot džinverso kastīti, kas bija turnīra kristāla kastītes precīza kopija. īstās kastītes gatavo no fluorīta tā termoluminiscento īpašību dēļ. Fluorīts spīd, kad tiek atklāts džina spēka karstums. Toties šī kastīte bija gatavota no lēta, nekristāliska mi­nerāla, kuram nepiemīt gluži nekādu fluorescentu vai termoluminiscentu īpašību, bet tik un tā tas atgādina fluorītu.

Turklāt, lai kuri tie bija, kas pārņēma savā varā tavu ķermeni, tie zināja, ka viņiem tas jādara tikai līdz brī­dim, kad Zilā džine būs paziņojusi savu spriedumu, pēc kura neviens nebūtu uzdrīkstējies apšaubīt viņas auto­ritāti.

-   Tomēr, Džons iebilda, ja Aješa tiešām būtu lie­tojusi Ištaras spēku, lai liktu taisnībai nākt gaismā, tad džins, kas bija pārņēmis Filipu, arī būtu pakļauts šim spēkam.

-    Tieši tā, Nimrods piekrita. Un tāpēc redzams, cik gudrs bija tas, kurš to izdarīja. Saproti, Džon, džins Filipas iekšienē, lai kurš tas bija, neteica neko vairāk kā patiesību, kad viņš vai viņa atzinās, ka samainījis kastītes un lietojis džina spēku, lai sagrozītu astaragali. Izņemot, protams, to, ka, pēc visu domām, atzinās Fi­lipa. Tā bija ļoti prasmīga krāpšana.

-    Tā notiek, ja jūs sapinaties ar džiniem, Gonta kundze sacīja. Daži no tiem ir velni. Nejauki, pretīgi radījumi. Tāpēc es jau sen nolēmu nekādi neielaisties ar džiniem un to stulbajām blēdībām. Varbūt tagad sa­protat, kāpēc tik ļoti esmu gribējusi atturēt jūs no sa­skarsmes ar džinu pasauli. Gribēju pasargāt jūs abus tieši no šādām nepatikšanām.

-    Bet ja nu visi darītu to, ko tu, Leila? Nimrods maigi pajautāja. Kur pasaule būtu nonākusi? Vai nu tev tas patīk, vai ne, mēs, džini, esam veiksmes uztu­rētāji šai Visumā un atbildīgi, lai nosargātu Homeostāzi.

Par Homeostāzi džini sauc līdzsvaru, kas pastāv starp labu un sliktu veiksmi; gan labas, gan sliktas veiksmes daudzumu pasaulē mēra ar tuhemetru. Lielākais un pre­cīzākais atrodas Berlīnē, Babilonas Zilās džines tiesā.

-   Mūsu ziņā ir nodrošināt, lai sliktā veiksme, ko rada ļaunie džini, neņem virsroku pār labo veiksmi, ko rada tādas ciltis kā mūsējā.

Nolēmusi, ka viņa galu galā varbūt nepareizi novēr­tējusi Aješu, Filipa atkal sāka raudāt, un māte dusmīgi nopūtās.

-   Tas bija tik pazemojoši, māt, Filipa sacīja. Tur­klāt visu priekšā.

-   Es zinu, mīļā. Bet Nimrodam ir taisnība. Nav nekā tāda, ko mēs varētu darīt. Reiz Aješa izlēmusi, viņa nav tā, kas no sava lēmuma atkāptos. Šīs dāmas prātu nevar viegli grozīt.

-   Gluži tā es neteicu, Nimrods iebilda. Tikai Ozola istaba nav īstā vieta un laiks, lai pārliecinātu viņu mai­nīt domas. Varētu būt kāds veids, lai piedabūtu Aješu atcelt Filipas diskvalifikāciju un atjaunot Filipas repu­tāciju pārējo džinu acīs. Tik tiešām, ja Aješa to nedarīs, var tikt apdraudēta viņas pašas reputācija.

-    Par ko tu runā, Nimrod? Gonta kundze jautāja.

-    Kāds ir nozadzis Zālamana Burvju grāmatu.

-   Bet tas nav iespējams! Izklausījās, ka Gonta kun­dze ir šausmās.

-   Priecājos, ka tu saproti šīs lietas nopietnību, Leila, Nimrods sacīja. Vai vari iedomāties, kas notiktu, ja grāmata nonāktu ifrītu, gūlu vai šaitānu rokās?

-    Protams, varu, viņa atbildēja. Mans lēmums atturēties no džinu izdarībām, Nimrod, nepadara mani par idioti. Ja burvju grāmata nonāktu nepareizās rokās, tā būtu liela nelaime. Neviens džins, ne slikts, ne labs, tad nebūtu drošs.

-    Pat tie džini, kas vēlas palikt, ārpus džinu darīša­nām, ne, Nimrods piebilda.

-    Mājienu sapratu, Gonta kundze atsaucās.

-   Atceros, ka jūs Džonam un man stāstījāt par Zāla­mana Lielo žēlabu grāmatu, Filipa sacīja. Vai tā ir tā pati grāmata?

-    Diemžēl nē, Nimrods atbildēja. Šī grāmata ir daudz svarīgāka. Tā satur dažādus buramvārdus, kas lietotājam dod neierobežotu varu pār visiem džiniem. Ja tiktu izmantoti šie buramvārdi, jebkurš no mums uz visiem laikiem nonāktu kāda cita kalpībā. Tas nozīmētu nebeidzamu verdzību. Nemaz nerunājot par pilnīgu Homeostāzes sabrukumu. Pasaulē, kā mēs zinām, sāktos haoss un anarhija.

-    Bet kā gan tas notika? Gonta kundze jautāja. Aješai taču jāglabā Zālamana Burvju grāmata pilnīgā drošībā. īpašā neuzlaužamā seifā, ko konstruējis kāds slavens vācu zinātnieks. Atceros, ka viņa mums par to stāstīja. Un kāpēc viņa to nevienam nav teikusi? Kā viņa var atļauties šķiest laiku, lai tiesātu kaut kādu stulbu džinverso turnīru, ja noticis kas ārkārtējs?

-    Jo viņa vēl nezina, ka tā ir pazudusi. Nimrods atbildēja. Vismaz tā man lika noticēt.

-    Kas?

-   Aizeks Balajaga.

-   Nekad neesmu par viņu dzirdējusi, Gonta kundze atzinās.

-   Viņš ir džinu sargs Topkapi pilī Stambulā, Džons mātei paskaidroja. Un tagad es saprotu. Šis ir tas dzīvības un nāves jautājums, par kuru viņš runāja.

-    Īstenībā tas ir vēl svarīgāks, Nimrods piebilda.

-    Bet kā viņš zina, ka Zālamana Burvju grāmata ir nozagta? Džons jautāja. Viņš strādā Stambulā, nevis Berlīnē.

-    Tāpēc, ka Aizeks Balajaga bija tas džins, kurš to nozaga, Nimrods teica. Aješa bija izņēmusi grāmatu no Haisenberga elektrona seifa, lai dotu viņam buramvārdus, kurus tradicionāli lieto, lai pasargātu Topkapi dunci no jebkura džina, kurš varētu paņemt briljantu maksti. Pēc Aizeka teiktā, Aješa esot izņēmusi grāmatu no seifa un gluži vienkārši aizmirsusi atlikt to atpa­kaļ.

»

-    Tas puika ir idiots, Gonta kundze sacīja. Kas viņam bija uznācis, ka viņš to nozaga?

-    Kārdinājums bija pārāk liels, Nimrods skaidroja. Protams, tagad viņš to nožēlo. Viņš paņēma grāmatu, impulsa vadīts, un tagad nevar to atlikt atpakaļ, jo ne­spēj seifu atvērt. To nevar neviens, izņemot Aješu. Un viņš baidās, ka tad, ja izstāstīs, ko izdarījis, viņa pret to būs tikpat barga kā pret Iblisu. Tāpēc Aizeks grib, lai es Aješai aizbilstu kādu labu vārdu par viņu.

-    Viņa ir pārāk veca, lai to darītu, Gonta kundze teica. Tas ir pilnīgi smieklīgi, ka nepastāv nosacījums, lai Zilā džine aizietu pensijā. Jo drīzāk viņa izvirzīs savu pēcteci, jo labāk. Pat tad, ja tā būs Mimi de Gulla. Vai Aješa vēl nav izšķīrusies?

Nimrods papurināja galvu. Laimīgā kārtā nē.

-    Bet kā tas var palīdzēt Filipai? Džons jautāja.

-    Jā, neesmu pārliecināta, vai tiešām to saprotu, Gonta kundze atzinās.

-    Pirmām kārtām, Nimrods sacīja, Aješu mulsi­nātu, ja Zālamana Burvju grāmatas zādzība kļūtu plaši zināma. Nejau tāpēc, ka man jebkad pat sapņos rādītos pateikt vēl kādam, izņemot jūs trīs, un, protams, Aješai pašai. Tomēr vēl svarīgāk ir tas, ka Aizeks īsti neuzticas, lai Zālamana Burvju grāmatu nodotu personīgi man.