- Bet kāpēc tu to dari? Filipa jautāja. Ko tas viss nozīmē? Vai tu darbojies Asmodeja labā?
Aizeks iesmējās un caurdūra Filipas lelli ar otru adatu. Tāda Asmodeja nemaz nav, viņš atbildēja. Nu labi, ir. Bet ne šai gadījumā. Tas nebija īstais Asmodejs, ko jūs tur redzējāt, bet gan kaut kas manis izdomāts, lai pārvarētu jebkādas aizdomas, kas jums varētu rasties pret mani. Uzmanības novēršana. Nē, īstais Asmodejs būtu panācis šo vilcienu un sašķaidījis to lupatlēveros,
V
lai dabūtu rokā grāmatu. Sī grāmata, protams, nav īsta. Un ne brīdi nav bijusi. īstā Zālamana Burvju grāmata ir pārāk vērtīga, lai to vestu vilcienā. Tas dēmons, ko tu redzēji, nebija nekas vairāk kā mans modelis, veidots pēc ilustrācijas Rakšasasa kunga jaunajā grāmatā.
Uz bridi pacēlis augstu gaisā katru no lellēm, Aizeks nolieca galvu, ar zābaku divreiz piesita pie kupejas grīdas un izrunāja: Es divreiz esmu pieklaudzinājis pie iekšējās zemes lielajām durvīm, lai saistītu šos divus džinus. HADROKVARKLUON!
Tad viņš atkrita sēdeklī un no jauna aizsmēķēja cigāru. Nu re, viņš lepni teica. Tas ir viss. Jūs esat saistīti. Es tagad varu darīt, ko vien gribu.
- Un ko tas nozīmē? Filipa jautāja.
- Man liekas, ka jau teicu, Aizeks atgādināja. Es jūs ievietošu divos atsevišķos konteineros un tad tiem uzlikšu aizbāžņus. Viņš no sava mēteļa izņēma divus konteinerus un ķircinot tos pavicināja.
- Tu tik viegli netiksi cauri, Džons piedraudēja.
- Lūdzu, Filipa teica, nedari to.
Aizeks nopūtās un piespieda seju pie vagona loga. Es jums gribētu palīdzēt, tiešām gribētu. Viņš pielika pirkstu pie stikla un vilka līdzi lietus lāsei, kas tecēja lejup pa rūti. Vienīgi manas rokas ir sasaistītas. Bet neesiet tik drūmi. Tas nemaz nav briesmīgi.
- Es gribētu tevi iztriekt cauri tam logam, Džons sacīja.
- Bet tu to nedarīsi, vecīt. Aizeks iesmējās. Tu to nevari. Viņš piecēlās kājās. Man žēl. Tiešām žēl. Bet mēģiniet atcerēties, ko tas tips teica: "Daži no mums ir labi, un daži no mums nav, bet es tikai paklausīju pavēlēm."
Viņš atkal izrunāja savu fokusa vārdu, teatrāli pavicināja rokas, un viens no dvīņiem pazuda dūmu mākonī, un tam uzreiz sekoja otrs.
9. nodaļa glŪnĒtĀjs
Vēl pirms pēdējais pasažieris bija izkāpis no Karaliskā Ungārijas ekspreša Berlīnes Zooloģiskā dārza stacijā, Alans un Nīls jau sāka nemierīgi smilkstēt, saprazdami, ka kaut kas ir sagājis grīstē.
- Ko lai mēs tagad darām? Grounins jautāja. Klausieties, ko lai mēs tagad darām?
- Mēs pārmeklēsim vilcienu, protams, Nimrods atbildēja. Tu ņem Alanu un sāc no tālākā gala, bet es ar Nīlu sākšu no tuvākā. Satiksimies vidū.
Grounins sāka iet pa peronu. Nu tad aiziet, ja esi nācējs, viņš uzsauca Alanam, kas aizlēkšoja viņam pakaļ.
Nimrods iekāpa vilcienā. Viņš vairs necerēja atrast dvīņus ekspresī un meklēja kādu pavedienu, lai saprastu, kas ar viņiem noticis. Vismaz viņš cerēja, ka divu rotveileru asā oža kaut ko atradīs. Un tiešām, tai mirklī, kad Nīls iegāja kupejā, kur dvīņi bija sēdējuši, viņš skaļi ierējās. Nimrods aizsūtīja viņu pēc Grounina un Alana un tad paberzēja veco misiņa lampu, izsaucot Rakšasasa kungu.
- Baidos, ka viņu vilcienā nav, Nimrods teica, kad Rakšasasa kungs bija sasniedzis transubstanciāciju.
- Jā, es dzirdēju, ko tu teici Grouninam, Rakšasasa kungs sacīja, pats īsu brīdi ostīdams gaisu kā suns. Vai tu to saod? viņš jautāja.
- Nē, Nimrods atzinās. Neko īpašu. Nu, es saku, neko īpašu, bet es tiešām saožu labu cigāru. Viņš pats paostīja gaisu. Manuprāt, Romeo un Džuljeta. Varbūt Cērčils. Tāds pats cigārs, ko es redzēju Aizeku Balajagu smēķējam Elgonkvina viesnīcā Ņujorkā. Nimrods vilcinājās. Vai tas ir tas, ko jūs saodāt, Rakšasasa kungs?
- Nē, Rakšasasa kungs atbildēja un atkal paostīja gaisu. Tas ir dīvaini, bet, iznākot no lampas, man vismaz kādu laiku ir asāka oža. Tieši šobrīd es jūtu spēcīgu alvejas koka ziedes smaržu. It kā…
Dzelzceļa vagona kupejas durvīs parādījās Grounins un abi suņi. Alanam zobos bija kauls, ko viņš nometa Nimrodam pie kājām. Sākumā Nimrods tam nepievērsa uzmanību, līdz saprata tā iespējamo nozīmi un kaulu pacēla.
- Aitas lāpstiņa, viņš secināja. Tā un jūsu ievērotā smarža liek domāt tikai par vienu.
- Par Zālamana saistību, Rakšasasa kungs piekrītoši pamāja ar galvu.
- Ko tas nozīmē? Grounina kungs jautāja.
- Tas nozīmē, ka, lai kurš būtu uzspiedis savu gribu manai māsasmeitai un māsasdēlam, viņš lietojis ļoti vecus un spēcīgus buramos vārdus no tās pašas grāmatas, kuru Džonam un Filipai vajadzēja saņemt no Aizeka Balajagas.
Nīls sāka ošņāt kupejas grīdu, tad sēdekļus un beidzot bagāžas plauktus, kur viņš atkal ierējās.
Kaut ko atradi, ja? Nimrods apjautājās. Viņš uzkāpa uz sēdekļa un paskatījās pāri bagāžas plaukta malai. Pašā dziļumā gandrīz neredzama pret nobrāzto plaukta malu vīdēja Cērčila cigāra iesaiņojuma tūbiņa.
- Aizeks, bez šaubām, bijis šeit, Nimrods sacīja un, pacēlis cigāru tūbiņu, atskrūvēja tās vāciņu.
Tūlīt pat no tūbiņas sāka velties dūmi, jo sākās džina transubstanciācija. Pēc trīsdesmit sekundēm kupejā stāvēja Džons un izstāstīja viņiem visu, kas bija noticis. Pamazām Nimrods un Rakšasasa kungs sāka aptvert, kāpēc diskrimens, ko Nimrods bija piešķīris Filipai, nebija iedarbojies.
- Tas izskaidro visu, Rakšasasa kungs paziņoja.
- Baidos, ka vēlēšanās, ko Vodjanoja kungs piešķīra tev, un tā, ko Nimrods piešķīra Filipai, vienu otru atcēla. Pilnajos visas Bagdādes džinu likumos, 1940. gads, 10. sējuma 62. nodaļas 49. apakšnodaļā ir teikts, ka ārkārtas situācija var pastāvēt vienā laika punktā un divas ārkārtas situācijas prasa, lai būtu divi mirkļi laikā, tāpēc šā iemesla dēļ divi diskrimeni nevar darboties vienlaikus, jo abi tiek vērtēti kā nenozīmīgi un nederīgi un līdz ar to spēkā neesoši.
- Šobrīd aizmirsti staļļa durvis, Grounina kungs ieteica. Ja tu gadījumā neesi pamanījis, zirgs ir aizbēdzis.
- Viņam taisnība, Džons piekrita, izņemdams cigāra tūbiņu no Nimroda rokas.
- Aizekam bija divas tādas tūbiņas. Jābūt otrai ar Filipu iekšā. Viņš brīdi paturēja tūbiņu Alanam pie purna, ļaujot viņam sajust smaržu. Ej un atrodi to, viņš teica sunim. Ej un atrodi otru tūbiņu.
- Iespējams, ka ir vērts pamēģināt, Nimrods atzina.
- Bet man drīzāk ir bažas, ka viņš meklēs veltīgi. Ja Aizeks būtu nodomājis paņemt līdzi jūs abus, tad diezin vai viņš būtu pielicis tik smalkas pūles, lai transelementizētu jūs atsevišķi.
- Kāpēc lai viņš paņemtu līdzi Filipu, nevis mani?
- Es nezinu. Bet lai mani iesloga pudelē, ja neesmu gatavs to noskaidrot.
Vini gaidīja atgriežamies Alanu, un suns pēc kāda laika parādījās. Žokļos viņam nebija nekas cigāra tūbiņai līdzīgs, un viņš izskatījās ļoti skumjš, jo mīlēja Filipu tikpat ļoti kā Džonu.
- Labi, Nimrods sacīja. Lūk, ko mēs darīsim. Grounin! Tu un Rakšasasa kungs aizvediet Alanu un Nīlu atpakaļ uz viesnīcu un palieciet tur, ja nolaupītājs mēģinās sazināties ar mums par kādu izpirkuma prasību.
- Kur jūs iesiet? Grounins jautāja.
- Uz Pergamona muzeju, Nimrods atbildēja. Man jāuzdod Aješai daži jautājumi.