- Varbūt, Nimrods domīgi teica un ielika ziedu atpakaļ Damaskusa kunga pogcaurumā.
- Paldies, ser. Damaskusa kungs saņēma savu žaketes atloku, pavilka ziedu sev tuvāk un pasmaržoja to, it kā tas varētu palīdzēt atjaunot viņa spēkus.
- Vai domājat, ka viņa atgriezīsies drīz? Nimrods viņam jautāja.
- Nevaru pateikt, Damaskusa kungs atbildēja. Esmu tikai glūnētājs. Viņa nestāsta man savu darba kārtību, ser. Viņš pasmaidīja, un tas bija iedomīgs, mazs smaidiņš. Tomēr gadu gaitā Aješu esmu iepazinis diezgan labi. Lai svētīts viņas vārds. Būtu visai neparasti, ja šai laikā viņa nepavadītu vismaz trīs četras nedēļas savā pilī Babilonā. Laikā līdz trīsdesmit pirmajam janvārim ieskaitot.
Nimrods sarauca pieri. Līdz trīsdesmit pirmajam janvārim?
- Senie Ištaras svētki, ser.
- Protams, Nimrods teica. Tā bija nakts, kad… Nimrods paskatījās uz Džonu un, šķiet, nolēma noklusēt to, ko bija gribējis sacīt. Paldies, Damaskusa kungs, viņš pateicās. Jūs esat daudz palīdzējis.
Džons palocīja galvu, no savas puses pateikdamies Damaskusa kungam, kas bija gandrīz atguvies, un sekoja tēvocim pa villas Fledermaus celiņu, kur Nimrods jau iekustināja vēl vienu virpuļviesuli. Vai mēs nevn rētu braukt ar taksometru? viņš jautāja. Man šķiet , es vienu redzēju uz galvenā ceļa.
- Mēs nebrauksim atpakaļ uz viesnīcu, Nimrod.s paskaidroja. Baidos, ka mēs dosimies daudz tālāk. Aiziet, pasteidzies! Mums nav daudz laika.
- Vai mēs dosimies uz Budapeštu? Lai parunātu ar Aješu?
- Nē, nē. Pašlaik viņas tur nebūs.
- Tad uz kurieni mēs dodamies? Džons jautāja, kad virpuļviesulis sāka celt viņus gaisā.
- Uz Kairu. Parunāt ar Aizeku Balajagu.
10. nodala vergilija makrĪbija trĪs VĒLĒŠANĀS
- Kā jūs zināt, ka Aizeks būs Kairā? Džons jautāja Nimrodam, kad virpuļviesulis nesa viņus uz dienvidiem projām no Berlīnes.
- Droši es nezinu. Baidos, ka šobrīd tas nav nekas vairāk kā minējums. Bet, ja es būtu Aizeks un zinātu, ka daudz spēcīgāks džins meklē mani, tad dotos tieši uz turieni.
- Kāpēc ne uz Babilonu? Džons jautāja. Vai nav iespējams, ka viņš būtu devies uz turieni kopā ar Aješu?
- Tāpēc, ka citi džini, it īpaši vīriešu kārtas džini, gluži vienkārši netiek ielaisti Zilās džines pilī Babilonā, Nimrods atbildēja. Ja Aješa tiešām ir devusies uz turieni, tad Aizeks nebūtu varējis ceļot viņai līdzi. Tāpēc, manuprāt, viņš panikā devies uz Kairu, uz Kafura namu.
- Es lasīju par Kafura namu, Džons teica. Saīsinātajos Bagdādes likumos. Tā ir vienīgā oficiāli atzītā džinu patvēruma vieta pasaulē.
- Pareizi. Ja reiz tu esi tur iekšā, neviens džins vai burvis nevar tevi aizskart. 319. sekcijas 48. apakšsekcijas 900.a paragrāfs.
- Džinu patvēruma vieta, Džons atkārtoja. 1/ klausās diezgan vilinoši.
- Jā, ja tu esi nelietis vai blēdis. Tie ir vienīgie džini, kas dodas uz tādu vietu kā Kafura nams. Vairākums i r izraidītie no pašu ciltīm. Vai bēgļi no spēcīgākiem dži niem, kurus tie ir aizvainojuši. Ieskaitot tos, kas atsakās pakļauties Zilās džines spriedumam.
Noguris Džons apsēdās virpuļviesulī. Viņš vēl nebija pilnībā atjēdzies no saistības, ko Aizeks tika lietojis. Viņš vēl aizvien varēja atcerēties tirpas, ko bija sajutis plaukstās no skorpiona indes. To iedomājoties vien, Džons kļuva miegains. Viņš aizvēra acis, un, kad atkal tās atvēra, viņi jau atradās virs zaļā trīsstūra Nīlas deltas Ēģiptē. Vai es biju aizmidzis? viņš nožāvājās.
- Tikai īsu brīdi, Nimrods pasmaidīja. Kā jūties?
- Paldies, daudz labāk, nekā ilgu laiku esmu juties.
Tā bija taisnība. Vismaz fiziski Džons jutās krietni
labāk. Viņa spēki atgriezās, tiklīdz viņš sejā sajuta Ēģiptes tuksneša karsto vēju. Tomēr šo vispārējo fizisko labsajūtu nomāca uztraukums par Filipu. Un to diezin vai mazināja Nimroda izvairīgie mājieni par Ištaras svētku nozīmi un Aješas ceļojumu uz Babilonu. Ciktāl Džons varēja atcerēties, Babilonu, senās Mezopotāmijas galvaspilsētu, bija sagrāvuši persieši vairāk nekā pirms divtūkstoš gadiem. Viņam bija nelaba nojauta, ka sekošana Aješai nebūs viegla.
Kafura nams bija noplukuši, ar efejām apaugusi dzīvojamā māja, kas atradās Kairas rietumu daļā uz salas Nīlā. Tās izskats cilvēkiem lika paātrināt soli, ejot garām ļaunu vēstošajai ieejai, un retais būtu uzdrīkstējies tuvoties draudīgajam durvju sargam, kurš ar turbānu galvā un arābu tradicionālo garo tērpu mugurā sēdēja ārpusē. Gandrīz bezzobains un neskuvies, viņš stipri oda pēc kaķiem un uzreiz ietarkšķējās, pazīdams Nimrodu, kam cieši sekoja Džons.
- Nimroda kungs, viņš ierunājās ar koknejieša akcentu. Kāds prieks, ser. Kas jūs atvedis šurp? Vīrietis pavēra muti šaušalīgā smaidā, jo atlikušie zobi bija nodiluši līdz dzeltenīgiem strupuļiem. It kā es nezinātu.
- Sveiks, Ronij, Nimrods teica. Džon, iepazīsties ar Roniju Plenktonu, džinu patvēruma vietas uzraugu. Ronij, šis ir mans māsasdēls Džons Gonts.
- Priecājos ar jums iepazīties, ser, Džons apsveicinājās.
- Un es ar tevi, dēls, es ar tevi.
- Jūs esat anglis, vai ne? Džons pajautāja.
- Tā tas ir. No Londonas. Pareizāk sakot, no rietumu Hempstedas. Šeit esmu bijis pēdējos trīsdesmit gadus. Kādas mazas neapdomības dēļ man gadījās pēkšņi pazust svešzemju klimatā.
- Vai viņš ir te, Ronij? Nimrods jautāja.
- Aizeks Balajaga? Ieradās vakar, ser. Visai bēdīgā izskatā. Viņš teica, ka jūs varētu meklēt viņu. Lika pateikt, ka viņš ir te, ja tā gadītos. Ceturtais stāvs, 28. numurs. Vai jums ir kaut kas pret žurkām, ko? Ne džinu paveida un arī ne laicīgo žurkām, bet tādām ar astēm. Tas nāk augšā no upes, lai mums, lielākajām žurkām, būtu sabiedrība. Ronijs iesmējās. Ceru, ka zināt kārtību, ser. Bet varbūt jūs varētu to paskaidrot savam māsasdēlam.
Nimrods pieliecās, lai novilktu kurpes, un deva zīmi Džonam darīt to pašu. Tad viņš izņēma piezīmju blociņu, uzrakstīja savu fokusa vārdu uz papīra lapiņas, ieHl.unm to vienas kurpes purngalā un abas kurpes pasniedzu Ronijam. Džons, kaut gan negribīgi, darīja to pašu
- Bet vai tas ir droši? viņš tēvocim jautāja.
- Ronijs varbūt ir daudz kas, Nimrods atbildēja.
- Bet viņš nav zaglis.
- Paldies par to, ser, Ronijs sacīja. Mani augsti vērtē džins ar jūsu audzināšanu. Džonam viņš piebilda: Esmu bijis patvēruma vietas sargs vairāk nekā trīsdesmit gadu, un neviens nekad savu kurpju pāri nav pazaudējis. Vai savu fokusa vārdu. Tāpēc neraizējies, dēls.
- Fokusa vārds kurpē ir godīguma apliecinājums, Nimrods paskaidroja. Ja tu būtu tik muļķīgs un pārkāptu patvēruma vietas likumus, Ronijam nāktos tavu kurpi sadedzināt.
- Tā tas ir, Ronijs apliecināja. Tā kā šī ir tava kurpe, turklāt personiskā, un tas ir tavs fokusa vārds, tad tavas pēdas aizdegtos ar mūžīgo liesmu. Un tas nav ieteicams. Nedz tev, nedz man, kaut gan abi esam veidoti no uguns.
Džons sekoja Nimrodam smirdošajā ieejas vestibilā, kura sienas klāja grafīti, vienīgi katrs no tiem bija maģiska formula vai saistība; daži bija rakstīti vai uzkrāsoti angliski, bet vairākums bija latīņu valodā vai ēģiptiešu hieroglifos un modelēti tā, Nimrods pastāstīja Džonam, lai nepieļautu jebkuru prāta izpausmi pār matēriju šai namā. Svarīgi, lai tu to saprastu, Nimrods turpināja, abiem soļojot augšup pa pakāpieniem. Katru no tiem klāja cita maģiska formula. Lai ko Aizeks mums teiktu, lai cik dusmīgi mēs uz viņu būtu, šeit nedrīkst lietot džina spēku. Turklāt ar visām šīm maģiskajām formulām visapkārt tas, iespējams, saietu grīstē.