- Ļaujiet man tikt skaidrībā, Džons sacīja. Man nav atļauts lietot džina spēku pret viņu, kamēr esam Kafura namā, pareizi? Nimrods piekrītoši pamāja. Bet es pret viņu varu izteikt vindicta, kad iziesim laukā.
Nimrods atkal piekrītoši pamāja. Aizeks ar cerībām skatījās uz Džonu.
Džons vēl aizvien bija ļoti dusmīgs uz Aizeku. Bet viņš nespēja piedabūt sevi novēlēt otram džinam atriebību mūža garumā. Tajā pašā laikā viņam nelikās, ka Aizeks pelnījis tikt cauri sveikā pēc tā, kas bija noticis. Tā bija grūta izšķiršanās, un tāda izlemšana Filipai parasti padevās labāk nekā viņam. Un, kamēr viņa džina puse prātoja tālāk, cilvēka puse jau reaģēja. Džons pamatīgi iegāza ar dūri Aizekam, un tas, kliegdams kā aizkauts, apsēdās uz grīdas, satvēris asiņaino degunu.
- Es tev piedodu, Aizek, Džons paziņoja. Bet lai nekas tāds vairs neatkārtotos. Citādi apsolu, ka tu dabūsi kaut ko daudz sliktāku nekā sitienu pa degunu.
Aizeks sāka raudāt. Es tā vairs nedarīšu, viņš šņukstēja. Apsolu.
- Aiziet, Džons aicināja Nimrodu. Iesim prom no šejienes, iekams neesmu pārdomājis. Vai neiegāžu viņam vēlreiz.
Pēc atgriešanās Berlīnē Rakšasasa kungs un Grounins grezni iekārtotajā luksusnumurā slavenajā Adlona viesnīcā pacietīgi klausījās, kā Nimrods un Džons stāstīja viņiem, ka Aješa aizvedusi Filipu uz savu slepeno pili Babilonā.
- Tas pārspēj visu, Grounins teica. Klausieties, tas pārspēj visu. Tā nolaupīt bērnu? Tas ir necilvēcīgi, lūk, kas tas ir. Necilvēcīgi.
- Tā kā ne Aješa, ne Filipa nemaz nav cilvēki, Nimrods paskaidroja savam vienrocim sulainim, tad situācijas cilvēcīgums vai necilvēcīgums nešķiet visai būtisks.
- Jūs zināt, ko es ar to domāju, Grounins atbildēja. Ser.
- Es atvainojos, Grounin. Tev, protams, ir pilnīga taisnība. Necilvēcīgi ir ļoti labs vārds, aprakstot notikušo.
- Nav nekā tāda, ko es nebūtu darījis tā bērna labā, Grounins neatlaidās un, izņēmis lielu kabatlakatu, notrausa asaru.
Pūlēdamies panākt, lai Džons justos labāk, Alans un Nīls laizīja viņam rokas.
- Starp citu, kur tā Babilona atrodas? zēns jautāja, murcīdams suņiem ausis.
- Irākā, Nimrods atbildēja.
- Ej nu! Grounins iesaucās. Tas pārspēj visu, tā gan.
Džons nopūtās. Irāka laikam bija viena no bīstamākajām valstīm pasaulē. Jau doma vien mēģināt izglābt kādu no valsts ar tik daudzām cilvēku radītām briesmām, nemaz nerunājot par tām, kuras sagādājuši vareni džini, šķita kas vairāk nekā pārdrošība. Bet, ja uz turieni Filipa bija aizvesta, tad turp viņam vajadzēs doties. Viņš neredzēja citu iespēju. Vismaz Irāka bija karsta tuksnešu zeme, viņš sev teica. Vismaz tur viņš spēs lietot savu džina spēku. Cik bīstama Irāka varētu būt kādam ar viņa īpašajiem spēkiem?
- Es domāju, ka tad mums vajadzētu doties uz I raku, viņš teica.
Rakšasasa kungs papurināja galvu. Reizēm, viņš teica, glaudīdams bārdu, kas vienmēr bija zīme, ka viņš par kaut ko saspringti domā, lai nonāktu tur, kur tu tiešām gribi doties, ir nepieciešams doties pretējā virzienā, tā tas ir. Babilona varētu būt dienvidaustrumos no šejienes, bet tikai muļķis dotos tajā virzienā, vispirms nepabijis tālu uz rietumiem. Pa ceļam iegriežoties Lielajā Nīnivē.
- Lūdzu, Rakšasasa kungs, Džons viņu pārtrauca,
- ko jūs ar to gribat teikt?
- Tikai to, ka mums nepieciešams atrast kreveļainu aitu, iekams varēsim atrast mūsu pazudušo jēru. Tagad Rakšasasa kungs jau glāstīja savu garo, balto bārdu ar abām rokām. Mums nāksies aprunāties ar Makrībiju, viņš teica Nimrodam.
- Vergilijs Makrībijs ir blēdis un šarlatāns, Nimrods iebilda.
- Taisnība gan, Rakšasasa kungs pasmaidot atzina.
- Bet reizēm pat blēdis un šarlatāns var tev parādīt, no kurienes atiet pēdējais autobuss uz mājām. Turklāt nav otra laicīgā starp dzīvajiem, kas zina par noslēpumainajām un slepenajām džinu darīšanām vairāk nekā Vergilijs Makrībijs.
- Vergilijs Makrībijs ir tas, kurš šobrīd visvairāk ir tuvs Zālamanam, Nimrods paskaidroja Džonam. Un tas viņu padara ļoti bīstamu. Jebkuram cilvēkam.
- Tas viņu padara arī par tādu, ar kuru vērts aprunāties. Virgilijs Makrībijs padarīja džinu pasaules pētīšanu par savu mūža darbu, patiesi. Esmu dzirdējis runājam, ka viņš esot izlasījis visas aizliegtās grāmatas Britu muzejā un Vatikāna bibliotēkā.
- Un tāpat dažu labu nozadzis.
- Tāpēc viņa Hermētikas un slepeno grāmatu kolekcija ir labākā pasaulē, Rakšasasa kungs apgalvoja. Pat labāka nekā manējā.
- Jā, domāju, ka tas atbilst patiesībai. Nimrods aizsmēķēja lielu cigāru un izpūta dūmu riņķi dolāra zīmes formā. Protams, viņš mums nepalīdzēs par baltu velti. Un saku jums atklāti, ka viņš ir pēdējā persona pasaulē, kurai es jebkad izpildītu trīs vēlēšanās. Viņš ir ļauns, ļoti ļauns cilvēks.
- Mēs varētu uzdāvināt grāmatu viņa slavenajai bibliotēkai, Rakšasasa kungs ierosināja.
- Manuprāt, es viņam varētu dāvināt Zālamana Querelae. Viņa Lielo vaimanu grāmatu. Tā ir ļoti reta grāmata.
Rakšasasa kungs papurināja galvu. Reta, jā. Reizēm interesanta. Bet nederīga. Vismaz tādam cilvēkam kā Vergilijs Makrībijs. Nē, ir tikai viena grāmata, kuru viņš gribētu iegūt, Nimrod. Manis paša Meta Magus eksemplārs. Tā ir sagadījies, ka tā ir pie manis, manā lampā.
- Bet tā taču ir nenovērtējama, Nimrods iebilda.
- Esmu sagatavojis kopiju, Rakšasasa kungs sacīja, ar pirkstu piesitot sev pa pieri. Te augšā. Un tagad, kad esmu pabeidzis Saīsinātos Bagdādes likumus, tā vairs nav vajadzīga. Turklāt tev nekad pa īstam nepieder tāda reta grāmata kā Meta Magus. Tu tikai kādu laiku to pieskati. Protams, es nesaku, ka Makrībijs nav blēdību pilns. Pat uzdāvinot viņam tādu grāmatu kā Meta Magus, mums tomēr vajadzēs būt modriem.
Gadījumā, ja viņš mēģinātu saistīt mūs, pakļaujot savai gribai.
- Mūs trīs kopā, Nimrods pameta skatienu uz Džona pusi, viņš neuzdrīkstētos. Labi. Ja esat pilnīgi pārliecināts, ka tieši to gribat darīt.
Rakšasasa kungs klusēdams pamāja.
- Tik un tā es ievērošu jūsu teikto par Makrībiju. Mums visiem jābūt modriem. Kā jūties, Džon? Spēka pilns vai apātisks?
Džons pavērās pa Adlona viesnīcas guļamistabas logu Berlīnes aukstajā naktī. Spriežot pēc paziņojuma viesnīcas vestibilā, temperatūra ārā bija zem nulles. Apātisks, viņš atbildēja. Šķiet, ka tuksnesis ir atstājis manus kaulus, kad mēs atgriezāmies Berlīnē.
- Tad es piešķiršu tev diskrimenu, tāpat katram gadījumam, Nimrods teica. Nē, pagaidi, labāk došu tev trīs ārkārtas vēlēšanās, ņemot vērā to, kas notika iepriekš. Bet esi uzmanīgs, Džon. Ar šīm lietām jāapietas ļoti piesardzīgi.
- Jā, ser.
Nimrods domīgi izpūta sava cigāra dūmus. Paskatīsimies. Man jāizdomā piemērots vārds, ko tu varētu lietot.
- Kā būtu…
- Nē, Džon, vārds jāizdomā tieši man, Nimrods viņu pārtrauca. Tieši tā diskrimens darbojas.