- Tas ir mans dēls Finlejs, kas nemaz neinteresējas par tumšo mākslu apgūšanu, lai pats kļūtu par burvi. Datori. Vienīgi par tiem viņš interesējas, vai tā nav, Finlej?
- Jā, tēvs.
- Vai ir kāds iemesls, kāpēc tu esi pagodinājis mūs ar savu klātbūtni, Finlej?
- Vecmāmiņa vēlas zināt, vai mūsu viesi paliks uz vakariņām.
- Nē, diez vai, Makrībijs atbildēja. Es paredzu, ka viņi gribēs doties ceļā, tiklīdz būs iztukšojuši manas smadzenes. Viņus gaida garš un nogurdinošs ceļojums Cik jūdžu ir līdz Babilonai? Mazliet vairāk par soptiņ simt, vai ne, Nimrod?
- Tik tiešām, Nimrods atsaucās.
Makrībijs ar rokas mājienu izraidīja zēnu no bibliotēkas kā kalpotāju. Ģimenes, Nimrod, viņš ierunājās.
- Kā tās pārbauda mūs abus. Viņš man sagādājis lielu vilšanos.
- Viņš izskatījās pēc jauka jauna cilvēka, Rakšasasa kungs ieminējās.
- Jūs it visos saskatāt labo, Rakšasasa kungs, Makrībijs sacīja. Nešaubos, pat manī.
- Man būtu vajadzīgas labas brilles, Rakšasasa kungs teica.
Makrībijs pasmaidīja. Tiešām. Tik un tā jums nebūs apetīte kaut kam tik laicīgam kā vakariņas, kad tik daudz saliek uz šķīvja. Jūs negribēsiet tērēt laiku ēdot, kad, piemēram, labprātāk pavadītu to, lasot Bellili tīstokļus.
- Tu nerunā nopietni, Nimrods iebilda.
- Es atvainojos, Nimrod. Ja jūs patiešām gribat palikt uz vakariņām, tā nav nekāda problēma.
- Es gribēju teikt, tu nerunā nopietni par Bellili tīstokļiem.
- Tā vis nesaki. Un, protams, tieši šo grāmatu jūs meklējat.
- Bellili tīstokļi tika iznīcināti, Rakšasasa kungs uzstāja, kad Jūlijs Cēzars nodedzināja Aleksandrijas lielo bibliotēku.
- Arī es visu laiku tā domāju, Makrībijs atzinās.
- Bet tā nebija taisnība. Man likās, ka tā jau ir vēsture. Bet daudz no tās izrādās tukšas tenkas. Īstenībā viens grozs ar retiem tīstokļiem tika izglābts Bellili tīstokļi. Es tos atradu kādā aizmirstā plauktā vecajā Vatikāna bibliotēkā. Man nācās velnišķīgi papūlēties, lai tos nozagtu. Makrībijs ielūkojās Nimroda un Rakšasasa kunga neticīgajās sejās un pasmaidīja. Varu jums to apliecināt, džentlmeņi, es runāju pilnīgi nopietni. Esmu arī pārtulkojis tīstokļus angļu valodā. Ļoti labprāt pārdošu jums vienu eksemplāru.
- Tu nerunā nopietni, Nimrods atkārtoja.
- Protams, runāju nopietni, Makrībijs iebilda. Vienu eksemplāru es pārdevu Mimi de Gullai un nesaprotu, kāpēc nevarētu to pārdot jums.
- Ak tu pārdevi? Nimrods pārjautāja. Nez, kādam nolūkam viņai to vajadzēja?
- Vai kāds man, lūdzu, nepastāstītu, kas ir šie Bellili tīstokļi? Džons apjautājās.
- Bellili, Baltā dieviete, Rakšasasa kungs paskaidroja, bija Ištaras priekštece. Tā, kura tika pielūgta pirms pašas Ištaras. Tīstokļi veido grāmatu, ko sarakstījis Bellili Augstais priesteris Eno, un, domājams, ietver sīku aprakstu par Babilonas slepeno pazemi, kuru Ištara mantoja no Bellili, par Iravotumu.
- Ne vienkārši aprakstu, Makrībijs uzstāja. Vienīgo aprakstu.
- Par Iravotumu? Džons jautāja.
- Par Iravotumu, Makrībijs apstiprināja. Tā ir vieta, uz kurieni Aješa ir aizvedusi tavu māsu, Džon.
Nimrods un Rakšasasa kungs vēl joprojām izskatījās pārsteigti, un tas Makrībiju reizē iepriecināja un kaitināja.
- Klausieties, viņš teica. Džiniem ar jūsu zināšanām un izglītību desmit minūšu ilga izpēte atklās, ka tīstokļi nav viltoti. Makrībijs uz brīdi apklusu. Iii i panāktu dramatiskāku iespaidu. Tur ir arī karte.
- Karte? Nimrods pārjautāja. Iravotumas karte? Neticami.
- Brīnišķīgi. Makrībijs satraukti berzēja rokas.
- Brīnišķīgi. Man patīk veikt darījumus ar cilvēkiem, kas prot novērtēt kāda objekta īsto retumu. Un reizē tā ļoti lielo vērtību. Jā, ir arī karte. Nekad nedodies uz ārzemēm bez kartes, Džon, to es vienmēr mēdzu sacīt. Ja nu vienīgi tu gribi apmaldīties. Un to es, protams, jums visiem novēlēšu, ja mana cena netiks pieņemta. Jo es gluži atklāti jums pasaku, džentlmeņi, esmu nodomājis gūt pamatīgu peļņu no jūsu zināšanu trūkuma.
- Tad ļauj man likt kārtis galdā, Nimrods sacīja.
- Rakšasasa kungs vēlas iemainīt savu Meta Magus eksemplāru pret tavu oriģināla eksemplāru un tulkojumu. Pakļaujot to pamatīgai apskatei.
- Tas ir ļoti devīgi no jūsu puses, Rakšasasa kungs, Makrībijs teica. Bet es ceru, ka tev, Nimrod, rezervē ir vēl pāris trumpju, jo baidos, ka tas gluži neatbilst manai cenai. Saprotiet, man ir Meta Magus fotokopijas faksimils. Viss tajā grāmatā man tagad ir zināms. Un varu jums teikt, ka, manuprāt, tā ir novērtēta par augstu. Ja nu jūs man piedāvātu Zālamana Burvju grāmatas eksemplāru, tad tas būtu cits stāsts. Bet šķiet, ka jūs to nedarīsiet, vai ne? Viņš plēsonīgi pasmaidīja.
- Mēs visi zinām, kam ir tās īpašās grāmatas vienīgais eksemplārs.
- Nosauc savu cenu, Makrībij, Nimrods nopūtās.
- Neesi tik bikls, Nimrod. Turēsimies pie tradīcijas, labi? Trīs vēlēšanās. Par tām jūs dabūjat oriģinālos tīstokļus, manu tulkojumu angļu valodā un, protams, Augstā priestera Eno nenovērtējamo karti.
- Piešķirt tev trīs vēlēšanās, Makrībij, būtu tāpat kā iedot bērnam triecienšauteni. Pilnīgi izslēgts.
- Paklausies. Kas ir trīs vēlēšanās tādam džinam kā tu?
- Kāpēc tu nelūdzi Mimi de Gullai? Nimrods jautāja. Tu teici, ka viņa esot dabūjusi Bellili tīstokļu eksemplāru no tevis. Nevaru iedomāties, ka viņa būtu tik sīkumaina, lai neizpildītu tavas trīs vēlēšanās.
- Redziet, iekams viņa uzzināja, ka man ir Bellili tīstokļi, es lielā mērā biju viņas parādnieks, Makrībijs paskaidroja. Mulsinoši liels parādnieks. Tā gadījās, ka de Gullu ģimene visai nežēlīgi spieda mani pildīt dažus ļoti pārsteidzīgus solījumus, kurus viņiem biju izteicis pirms pāris gadiem. Un par kuriem jau biju saņēmis trīs vēlēšanās. Tāpēc tā bija ļoti liela veiksme, ka es atradu Bellili tīstokļus. Citādi es nezinu, ko viņa ar mani būtu izdarījusi, Nimrod, tiešām nezinu. Jūs zināt, cik atriebīgi spēj būt de Gulli. Bet, kad viņa uzzināja, ka esmu atradis tīstokļus, Mimi attieksme pret mani pilnīgi mainījās. Un es priecājos paziņot, ka reizē ar iespēju sagādāt viņai tīstokļu eksemplāru mans parāds Mimi tagad ir dzēsts.
- Interesanti, kāpēc viņai tos vajadzēja, Nimrods minēja. Vai tev ir kāda nojausma?
- Es tiešām nevaru pateikt, Makrībijs atbildēja. Labāk pajautā viņai pašai. Bet paklausies, Nimrod, tāda ir mana cena. Trīs vēlēšanās. Kā nu tev labpatīk.
Nimrods joprojām skeptiski vēroja angļu burvi. Tu esi ļauns, ļoti ļauns cilvēks, Vergilij Makrībij. Nav iespējams pateikt, kādus postījumus tu varēlu paveikt, ja tik varens džins kā es piešķirtu tev trīs vēlēšu mmm
- Ļauns? Kas tur ļauns gribēt jaunu jumtu šai pilij7 So mājokli uzturēt izmaksā dārgi, Nimrod. Skaidrs, Li jauns jumts nebūtu pārāk daudz prasīts; es vienkārši nevaru ciest, ka mēnešiem ilgi te ņemtos amatnieki. Un tad mazliet naudas. Kas gan ir nauda tādam kā tu? Un varbūt to jauno rolsroisa modeli, par kuru esmu lasījis. Liekas, ka tas ir viss saraksts. Ļauns? Es vis tā nedomāju.