Выбрать главу

-    Nē, es viņu uz to nepamudināju. Es viņam devu pavēli. Tur ir starpība. Viņam nebija izvēles, ja viņš sev vēlēja labu. t .

-    Bet kāpēc? Kāpēc jūs man to nodarījāt?

-   Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, es gribēju redzēt, kā Mimi de Gulla reaģēs uz tavu pazemojumu. Redzēt, vai viņai tiešām piemīt kādas no intelektuālām īpašī­bām, lai būtu nākamā Zilā džine. Jāatzīst, ka mani vi­ņas izturēšanās nepārliecināja. Bet galvenokārt es gri­bēju pārbaudīt tava rakstura spēku. Un redzēt, vai, par spīti notikušajam, tu uzņemsies misiju, ko tev piedāvāja Nimrods. Vai tu mēģināsi atgūt Zālamana Burvju grā­matu, pakalpojot džinu ciltij kopumā. Citiem vārdiem sakot, vai pārējos tu uzskatīsi svarīgākus par sevi. Viņa paraustīja plecus. Un tu to, protams, izdarīji, mans bērns. Galu galā tu esi šeit, vai ne?

-    Beidziet saukt mani par bērnu! Filipa aizrādīja. Es neesmu bērns. Lūdzu, neesiet augstprātīga pret mani, vecā ragana.

Aješa saskatījās ar Glamdžobas jaunkundzi un pa­māja. Labi, viņa secināja. Tas ir sācies.

-    Kas ir sācies?

Aješa apsēdās krēslā un salika rokas.

-   Ēdenes dārzs atradās netālu ne šejienes. Vairākums cilvēku, kas lasa stāstu par Ādamu un Ievu, atceras, ka dārzā auga divi koki: labā un ļaunā atzīšanas koks un dzīvības koks. Tomēr dažās šā stāsta versijās pieminēts trešā veida koks. Tas bija Logosa koks, ko daži sauc par Saprāta vai pat Loģikas koku. Es dodu priekšroku loģikai, kas eksistē ārpus labā un ļaunā atzīšanas. Lo­ģikai jārūpējas tikai pašai par sevi. Visam citam nav nozīmes..

-    Kāds tam sakars ar mani?

-    Visu šeit ietekmē tas koks. Gaiss, ko tu elpo, ir pilns ar koka ziedu smaržu, kas šai gadalaikā ir ļoti stipra. Mēs arī lietojam ziedu eļļu ēdienā, ko gatavo mūsu virtuvēs. Glamdžobas jaunkundzes sula ir gata­vota no Loģikas koka āboliem, kas aug dārzā. Pat mūsu ūdeni ietekmē šā koka saknes.

Filipa neticīgi papurināja galvu. Es jums neticu, -

vina teica.

-    Pajautā to sev, mana mīļā. Vai tā jaukā, pieklājīgā meitene, kuru satiku Ņujorkā, sauktu mani par stulbu, vecu raganu? Es šaubos.

-    Tad es vairs nedzeršu ābolu sulu, Filipa pazi­ņoja.

-    Iespējams. Bet pat džiniem jāelpo, Filipa. Nekādā ziņā neieteiktu to pārtraukt. Ja vien negribi padarīt sevi slimu.

-    Padarīt sevi slimu izklausās daudz labāk nekā pa­darīt sevi līdzīgu jums, Filipa izaicinoši atteica un sāka iet uz durvju pusi.

-    Tu vari iet, kur vien vēlies pilī un dārzos, Aješa sacīja. Ja ko gribi, tikai pacel telefona klausuli. Kāds no mūsu neredzamajiem kalpotājiem atnesīs visu, kas tev vajadzīgs. Ja atradīsi durvis aizslēgtas, tad tas nav tādēļ, lai nelaistu tevi laukā, bet gan tādēļ, lai pasar­gātu tevi no kā tāda, kas tev varētu nepatikt, jo tu vēl esi jauna un viegli nobiedējama. Atceries to pirmām kārtām. Tu esi Iravotumā, nevis Amerikā, nē, pat ne īsti Irākā. Par spīti tam, ko tev rāda acis, šis nams ir ļoti vecs, tikpat vecs kā piramīdas, un tu šeit atradīsi daudz ko dīvainu. īpaši dārzā. Tāpēc esi piesardzīga, mans bērns. Vienmēr.

12. nodaļa celŠ UZ BAGDĀDI

Pēc atgriešanās Berlīnē Džons pārguris aizgāja gulēt Nimroda luksusnumurā Adlonas viesnīcā, bet Nimrods un Rakšasasa kungs palika nomodā visu nakti, pētot Vergilija Makrībija tulkotos Augstā priestera Eno raks­tus. Nākamajā rītā zēns pamodās atspirdzis un kaut ko uzkoda no milzīgajiem brokastu ratiņiem, ko Nimrods bija pasūtījis. Pēc tam Džons, Grounins, Alans un Nīls apsēdās kopā ar abiem vecākajiem džiniem un klausījās, kas viņiem sakāms. Bet drīz vien bija skaidrs, ka ne Nimrods, ne Rakšasasa kungs īsti negribēja runāt par jautājuma būtību.

-    Pēc tam kad mēs izpētījām Eno rakstus… Nim­rods lēni iesāka.

-   Viņš ir tīstokļu autors, Rakšasasa kungs piebilda. Bellili priesteris. Viņš bija Ištaras priekštecis.

-   Fakts ir tāds, Džon, ka mēs esam nonākuši pie vai­rākiem secinājumiem. Ne visi no tiem ir patīkami.

-   Turpiniet, Džons viņus mudināja. Kādas ir mūsu izredzes izglābt Filipu?

Rakšasasa kungs pašūpoja galvu. Briedis, kas ienāk cepuru veikalā, vēlas piesaistīt sev uzmanību, tā nu tas ir.

Džons aiz niknuma novaidējās. Viņam ļoti patika Rakšasasa kungs, bet gadījās tādas reizes un šī bija viena no tām kad viņam likās, kaut vecais džins labāk būtu cietis klusu.

-   Zēns trāpa naglai uz galvas, Rakšasasa kungs tur­pināja. Protams, mūsu izredzes nav labas. Bet tavas izredzes, Džon, var būt labākas.

-    Viņš mēģina pateikt, ka es nedošos jums līdzi, Nimrods paskaidroja. Ja es tuvotos Iravotumai un Babilonas Gaisa pilij simt jūdžu rādiusā, Aješa to at­klātu un izvērstu kādu pretdarbību.

-    Kāda veida pretdarbību? Grounins jautāja.

-    Es droši nezinu, Nimrods atbildēja. Eno par to skaidri neizsakās. Turklāt tev, Džon, ir divas ļoti izteiktas priekšrocības. Viena ir tā, ka tevi kā Filipas dvīņubrāli ir gandrīz neiespējami atklāt. Aješa, sajūtot tavu tuvumu, Džon, attiecinātu to uz Filipu. Nimrods uz brīdi apklusa.

-    Un otra priekšrocība?

-    Ir abpusgriezīgs zobens, tā nu tas ir, Rakšasasa kungs atbildēja. Tā kā tu neesi tik spēcīgs kā Nim­rods, tas padara tevi grūtāk atklājamu, bet neiespējami tas nav.

-   Viņš grib teikt, ka tu paliksi apslēpts Aješas sajū­tām tikai tik ilgi, kamēr pats atturēsies no džina spēka lietošanas.

Džons vārgi pasmaidīja. Ļaujiet man tikt skaidrībā, viņš teica. Jūs domājat, ka es ceļošu viens pats vienā no pasaules bīstamākajām valstīm bez jebkāda džina spēka sevis aizsardzībai?

Nimrods piekrītoši pamāja. Tā tas apmēram ir, jā.

-    Pat bez kāda diskrimena?

-    Pat bez kāda diskrimena, Nimrods apliecināja. Tev nav nekāda pienākuma to darīt, Džon. Tu esi nostādīts ļoti grūtā situācijā, tāpēc nelolo veltas cerības šai ziņā. Varbūt tev pat vajadzētu pārdomāt. Neviens, vismazāk jau es, nedomās par tevi sliktu, ja tu uz tu­rieni nedosies.

-    Es došos, Džons klusi paziņoja.

-   Ja tā, tad Rakšasasa kungs tevi pavadīs kā padom­devējs, jo viņš var būt neatklājams, kamēr paliek savā lampā. Un, protams, Alans un Nīls arī dosies tev lī­dzi.

Abi suņi vienlaikus ierējās. Un Grounina kungs skaļi nokremšļojās.

-   Visu cieņu pret jums, ser, Grounina kungs ieru­nājās, bet vai jūs kaut ko neaizmirsāt?

Nimrods sarauca pieri. Nē, man tā vis neliekas, Grounin.

-   Jūs aizmirstāt mani, ser. Es zēnu pavadīšu. Lai arī man ir tikai viena roka, varu par sevi parūpēties. Klau­sieties, es varu parūpēties par sevi. Un, kā jau teicu, nav nekā tāda, ko es nedarītu šo divu jauno cilvēku labā.

-   Paldies, Grounina kungs, Džons pateicās, būdams ļoti aizkustināts par tādu pieķeršanās apliecinājumu no

Nimroda sulaina.

-    Jā, Nimrods piekrita. Tas ir ļoti cēli no tavas puses, Grounin.

Grounins papurināja galvu. Cēli? Nē, ser, tikai cilvē­ciski. Jā, manuprāt, tā es to sauktu. Cilvēciski. Reizēm jūs, džini, aizmirstat, uz ko mēs, cilvēki, esam spējīgi.

Alans skaļi ierējās, it kā atcerēdamies, uz ko viņš pats bijis spējīgs, kad bija cilvēks.

-    Bet kur atrodas Iravotuma? Džons jautāja. Un kā mēs tur varam nokļūt?

-   Nu, šai ziņā mums nav jāraizējas, Nimrods sacīja. Augstais priesteris Eno ir sniedzis detalizētas instruk­cijas, kā tur nokļūt, kā tikt iekšā, kā arī izklāstījis dažas no briesmām, ko, visticamāk, varētu sastapt pazemes ceļojumā pa slepeno Iravotumas valstību. Viņš pat ir sastādījis karti, kas parāda veiksmīgākā ceļa izvēli.