Выбрать главу

-   Samara reiz bija kalifu galvaspilsēta, Dārijs stās­tīja, kad viņi iebrauca pilsētā. Bet to pameta vairāk nekā pirms tūkstoš gadiem. Tagad šeit ir tikai karavīri un arheologi.

Beidzot viņi ieradās vietā, kuru bija meklējuši, pie Samaras spirālveida torņa. Dārijs ar pieredzējuša gida pašapziņu apgalvoja viņiem, ka tas uzcelts oriģinālā Bā­beles torņa vietā, turklāt ārēji ļoti līdzīgs. Pamati ir tie paši, viņš neatlaidās. Vismaz tā vienmēr teica mans tēvs.

Te arī bija vieta, kur, pēc Bellili Augstā priestera Eno rakstītā, viņiem vajadzēja meklēt slepeno ieeju pazemes valstībā Iravotumā. Tomēr, tiklīdz draugi ieraudzīja torni, viņi ievēroja, ka to ietvēra ASV armijas militārā bāze. Tā ka tur iekļūt būs grūtāk nekā jebkur citur. Bāze bija norobežota ar vairākām dzeloņstiepļu žogu rindām un pāris simt tūkstošiem smilšu maisu.

-    Tas visu apgriež kājām gaisā, Grounins smagi nopūtās. Ko lai mēs tagad darām?

-   Manuprāt, sameklēsim ceļu cauri dzeloņstieplēm, Džons paraustīja plecus.

-    Tas nav skautu bariņš, kas tur apmeties, Grou­nins iebilda. Un vini nav noskanoti uzņemt ciemiņus.

īpaši ne tādus, kuri ģērbušies kā mēs.

Dārijs apturēja mašīnu drošā attālumā, no kurienes viņi ilgi un pamatīgi aplūkoja nometni, mēģinot izdomāt kādu plānu.

-   Arābu drēbes nav kavēklis, Džons sacīja, nomez­dams no pleciem savu bištu un pāri galvai novilkdams tobu. Tagad viņš bija ģērbies savās rietumu stila drēbēs.

-    Turklāt man ir Amerikas pase. Varbūt mums vien­kārši vajadzētu iet turp un padoties viņu žēlastībai.

-    Man nav Amerikas pases, Dārijs aizrādīja.

-    Nē, nav, Džons piekrita. Bet man likās, ka tu gribēsi palikt pie mašīnas. Lai būtu drošs, ka neviens to nenozog.

-   Taisnība, Dārijs apliecināja. Es palikšu pie ma­šīnas.

-    Man arī nav Amerikas pases, Grounins atgādi­nāja.

-    Toties jums ir britu pase. Amerikāņi un briti ir sabiedrotie.

-    Tā mums vienmēr cenšas iestāstīt, Grounins tei­ca, kaut gan viņa balss tonis skaidri liecināja, ka viņš diezin ko neuzticējās šai savienībai. Bet kā mēs viņiem paskaidrosim, ko vienrocis angļu sulainis un divpa­dsmitgadīgs jeņķis dara vienā no bīstamākajām valstīm pasaulē?

-    Mēs teiksim, ka jūs esat mans aizbildnis, Džons ierosināja. Tas nozīmē, ka jums būs jāuzņemas lielākā daļa runāšanas, Grounina kungs. Mēs viņiem sacīsim, ka mana vecmāmiņa dzīvo Bagdādē un viņa ir ļoti slima. Tāpēc mana ierašanās šeit ir attaisnojama. Sacīsim, ka šoferim vajadzēja aizvest mūs līdz Bagdādei, bet viņš nobijās un pameta mūs.

-   Izklausās visai ticami, Grounins pamāja ar galvu.

-    Bet ja nu izdodas nometnē tikt iekšā. Ko tad?

Džons brīdi padomāja. Tas varētu izdoties, viņš

teica. Kad Dārijs pirmoreiz dzirdēja mani sarunāja­mies ar Rakšasasa kungu lampas iekšpusē, viņš jautāja, vai es neesot vēderrunātājs. Mēs teiksim, ka jūs esat profesionāls vēderrunātājs. Jūs darbosieties ar lampu, i/liekoties, ka tajā ir džins. Tas, protams, būs Rakšasasa kungs. Turklāt Rakšasasa kungs var izmantot biblio­tēku savā lampā, lai sameklētu atbildi uz jebkuru jau­tājumu pasaulē. Tā jūs tikpat labi kā ar vēderrunāšanu vienlaikus varat uzstāties kā Visziņa kungs.

-    Bet ko tas līdzēs? Grounins jautāja.

-   Jūs varat karavīriem sarīkot izrādi, Džons atbil­dēja. Kamēr viņu uzmanība būs novērsta, es izlūkošu nometni ar Eno karti. Paskatīšos, vai nevaru atrast sle­peno ieeju.

-   Tas izklausās pietiekami dulli, lai izdotos, Grou­nins atzina.

-   Protams, tas izdosies, Džons apgalvoja. Ar Rak­šasasa kungu palīgos jūs izskatīsieties pēc labākā vē­derrunātāja pasaulē.

-    Lieliska doma, uzslavēja Rakšasasa kungs, kas lampas iekšpusē bija uzmanīgi klausījies.

Viņi atsveicinājās no Dārija, kurš novēlēja viņiem labu veiksmi un apsolīja gaidīt viņus Kebabilonas res­torānā pilsētas pievārtē. Ēstuvi vadīja viņa mātes mā­sīca otrajā pakāpē. Tas ir pie ceļa uz Bagdādi, viņš skaidroja. Jūs nevarat to nepamanīt. Visas mēbeles ir violetas, un pie sienas karājas liels Mihaela Sūmahera portrets. Manas mātes māsīcai Lamūra kundzei Mihaels patīk vēl vairāk nekā man.

Samaras tornis atradās lielas, līdzenas neauglīgas te­ritorijas vidū. Aiz dzeloņstieplēm un smilšu maisiem, vairākiem dučiem tanku un dažiem bruņutransportie­ri em varēja redzēt aptuveni divdesmit Savienoto Valstu armijas slieteņus, kas bija izvietoti tieši ap torni. Starp stieplēm bija vārti ar diviem kontrolpunktiem, abi pro­žektoru apgaismoti un ložmetēju apsargāti.

Džons, Grounins un abi suņi piegāja pie vārtiem, kur Grounins, kas izrādījās tīri labs aktieris, izstāstīja viņu neticamo stāstu diviem pēc izskata jauniem sargkareiv­jiem. Abi sargkareivji klausījās pieklājīgā, bet piesar­dzīgā klusumā, līdz Rakšasasa kungs, izlikdamies par Grounina paša balsi, kas nāca no lampas, ko Grounins turēja rokā, aicināja abus kareivjus pārbaudīt viņa at­minu. » .

-   Labi, viens no sargkareivjiem piekrita. Es esmu ho Nūmeksikas, viņš teica. Vai varat man nosaukt pavalsts galvaspilsētu?

-   Pārāk viegli, Grounins mazliet vilka laiku, lai Rakšasasa kungs pagūtu atrast informāciju savos Britu enciklopēdijas sējumos. Jums būtu vajadzējis pajautāt man ko grūtāku. Viņš pacēla augšup lampu. Bet lai džins no lampas pasaka jums atbildi.

-   Nūmeksikas galvaspilsēta ir Santafē, Rakšasasa kungs sacīja. Tā ir visilgāk apdzīvotā galvaspilsēta Sa­vienotajās Valstīs. Ar septiņiem tūkstošiem iedzīvotāju tā atrodas arī septiņus tūkstošus pēdu virs jūras lī­meņa.

»

-   Sasodīts, pat es tik daudz nezināju, kareivis at­zinās.

-   Ja vien mēs varētu šonakt te palikt, Grounins lūdza. Mums tiešām nav citur kur iet. Pat tad, ja ne­ielaižat mani, jūs varētu uzņemt zēnu. Galu galā viņš ir Amerikas pilsonis.

-    Es pasaukšu leitnanti, pirmais kareivis sacīja. Redzēsim, ko viņa teiks.

Lielākajā no armijas slieteņiem leitnante Kellija Sančesa noklausījās Grounina kunga stāstu. Viņa bija tieva un bāla īsiem, rudiem matiem un tumšiem riņķiem zem zaļajām acīm. Viņa diezgan nosodoši noraudzījās uz Grouninu. Vai jums neliekas, ka tas bija visai pār­droši? viņa bargi noprasīja. Vest bērnu uz tādu vietu kā šī?

-    Es saprotu, kāpēc jūs tā domājat, Grounins pie­krita. Bet zēns tekoši runā arābiski. Ņemot vērā faktu, ka viņa māte, mana pusmāsa, ir pa pusei arābiete, pa pusei amerikāniete.

-   Labi, leitnante nopūtās. Jūs varat palikt vienu nakti. Bet tikai vienu nakti. No rīta es likšu, lai kāds norīkojums transportu uz Bagdādi, ja jūs tiešām gribat uz turieni doties.

-    Paldies, Grounins pateicās. Viņš paskatījās uz Džonu un pasmaidīja. Vai tā nav laba ziņa, Džon?

-   Jā, Džons piekrita. Liels paldies, leitnante.

-   Kā jau minēju, esmu profesionāls vēderrunātājs, Grounins atgādināja. Es ļoti priecājos parādīt savu priekšnesumu jūsu vīriem kā pateicības zīmi. Esmu uz­stājies kabarē visā Eiropā un Amerikā. Izmēģiniet to, leitnante. Pajautājiet lampas džinam, ko tik vien vēla­ties.

-   Un trīs vēlēšanās, kā būtu ar tām? leitnante no­smīnēja.

-    Es varu izdarīt neiespējamo, Rakšasasa kungs teica. Maģijas darbi prasa ilgāku laiku. Bet es būtu priecīgs, ja jūs pārbaudītu manu zināšanu robežas.

-   Labi, leitnante Sančesa piekrita. Pirms iestājos armijā, es koledžā studēju matemātiku. Vai jūs varat man pateikt, kas ir Dekarta diagonāle?