Tālāk, pēc brokastu ēdieniem, dienas plānā sekoja dažādas zupas un pusdienu ēdieni, kas turpinājās ar otrām pusdienām un sātīgām maltītēm. Pēcpusdiena bija atvēlēta dažādiem dzērieniem — tējai, kafijai un tā joprojām, bet vakariņu laikā bija paredzēti konkursi un sacensības. Tiesa, daļa no tiem norisināsies visu laiku, bet vakarā būs visu sacensību kulminācija un arī rezultātu paziņošana. Pēc tam tiks pasniegti arī grādīgie dzērieni, taču tiem afišā bija atvēlēta tikai viena rindiņa, kurai turklāt sekoja piebilde, ka tie galvenokārt ir vesti no Augšzemes.
"Alkohols viņiem nav modē?" Dana brīnījās.
- …bet šobrīd dažus vārdus pirms ceremonijas sākuma vēlas teikt Drūbļu ciema mērs. Lūdzu, Klejohši kungs! aicināja svētku komentētājs. Uz brīdi iestājās klusums, kuru pārtrauca tikai pa kādam krekšķim vai šķaudienam. Tad runāt sāka kāda cita zema balss, kas klāstīja, cik tas ir liels prieks — atkal pieredzēt šos svētkus šeit. Viņam un citiem patiesi esot lielas cerības par šāgada pasākuma izdošanos. Pēc tam mērs veica ekskursu pagātnē un atgādināja, ka šie svētki sākti svinēt jau pirms trīssimt tūkstoš gadiem, kad kāds ceļinieks uz tobrīd vēl mazo ciemu atvedis lakatu, ar kura palīdzību bijis iespējams uzburt dažādus ēdienus.
To dzirdot, Dana izbrīnā sastinga. "Tas taču ir "Galdiņ, klājies!"" viņa klusībā iesaucās. "Tātad arī šī pasaka vairāk vai mazāk ir patiesa?"
- …kā jau jūs zināt, mērs turpināja, šo jauko galdautu tā arī nav izdevies atrast. Varbūt kāds ēdienmīlis paslēpis savā pagrabā. Šur tur atskanēja klusi smiekliņi. Bet tā aizsākās tradīcija reizi gadā parādīt, uz ko pavāri ir spējīgi, lai pārspētu šo "Galdiņ, klājies!" galdautu.
Meitene ievēroja, ka lielai daļai ļaužu, atšķirībā no viņas, šis stāsts interesi neradīja. Acīmredzot to viņiem stāstīja katros Ēdienu svētkos, un viņi jau zināja to no galvas.
Tikmēr runas no tribīnes turpinājās, notika arī kāda intervija ar pagājušā gada lielākā titula "Gada labākais pavārs" ieguvēju, bet nu jau arī Dana par to bija zaudējusi interesi. Viņa soļoja parka virzienā uz dienvidu ieeju tajā, bet ne Prizmo, ne Noksa tur nemanīja. "Laikam aizsteigušies savās darīšanās," meitene nosprieda. "Nu neko, jāpalūko arī pašai, kas te top."
- Un man ir tas gods paziņot šos svētkus par atklātiem! svinīgi paziņoja mērs. Pilsētu piepildīja gaviles un aplausi, un, atzinīgi mājot ar galvu, tiem pievienojās arī Dana. Meitene vēl nebija paspējusi visu savām acīm izpētīt, bet viņa nešaubījās, ka šo dienu turpmākajā dzīvē būs grūti aizmirst. Tiesa, viņa vēl nezināja, ka svētki nebūs vienīgais iemesls, ar ko tā iespiedīsies atmiņā.
- Tad lai sākas gatavošana! Šobrīd jūs varat novērot, kā pie Zelta ielas rietumu gala sākas maizes cepšana. Ja smarža nevarēs jūs novest ekstāzē, tad to noteikti izdarīs jūsu garšas kārpiņas. Protams, pēc tam, kad maize būs izcepta un žūrija paspējusi to novērtēt…
- Uz Saišu ielas ir vērojama jaunākā tehnika ēdiena gatavošanai. Jaunākie plīts modeļi pa taisno no Augšzemes, tāpat tvaika nosūcēji un krāsnis, jaunu katlu, pannu un citu piederumu dizaini, lai savu virtuvi varētu izveidot ne tikai praktisku, bet arī pēc jaunākās modes! Nepaejiet garām galda piederumiem un traukiem. Piedāvājumā arī daudz virtuves iekārtojuma variantu un citu jaunu, oriģinālu ideju…
- Tāpat uz Saišu un Parka ielas krustojuma varēsit personiski satikt viespavārus no Augšzemes, kas ved līdzi savas tradicionālās receptes. Tie, mani mīļie, šeit būs visu dienu, tā ka nekautrējieties konsultēties un izzināt daudz kā jauna, personiski satiekoties ar šiem meistariem…
Bet Atrakciju parkā sākas ikgadējā sacensība "Uzkodas pret uzkodām". Noteikumus jau noteikti zināt. Vairākas komandas savā starpā sacenšas gan kvalitātē, gan kvantitātē. Tas viss pusotras jamas laikā… Un aiziet! Viņiem ir dots starta signāls! Ātrākas rokas par šīm jūs citur neredzēsit… komentētājs aizrautīgi klāstīja par notikumiem pilsētā.
Pārvietoties lielās burzmas dēļ nebija viegli, taču Dana tomēr pamanījās nokļūt pie pāris galdiem, kur viņa nobaudīja dažas smalkmaizītes, kliņģerus un vienu maizes šķēli ar biezu sviesta kārtu. Netālu bija arī cepumi, bet tūliņ viņa nodomāja, ka "no šiem nekādas labās brokastis vis neiznāks", un pamazām virzījās uz Saišu ielu, kur bija apmetušies pavāri no Augšzemes. "Varbūt tur ir arī kādi, ko es pazīstu?" viņa prātoja.
Danai lēnām virzoties uz priekšu, smalkmaizīšu stendus nomainīja plaukti gan ar moderniem virtuves kombainiem, gan arī ierīces vecmodīgākai ēdienu gatavošanai. Meitene kādu brīdi paskatījās, kā divi aparāti sacenšas, kurš ātrāk sakuls sviestu, tad gāja tālāk un redzēja vēl daudz jo daudz tehnikas.
Izspraukusies cauri tehnikas mīļotājiem, Dana drīz pamanīja virs drūbļiem paceļamies augstākas galvas. Cilvēku te bija diezgan daudz, un to vidū — arī vairāki pazīstami Augšzemes pavāri. Tiesa, Dana nebija tik ļoti aizrāvusies ar ēdienu gatavošanu, lai tos arī atcerētos un pazītu.
Meitene sadrūma. Vērojot pavārus, viņa atcerējās savu māti. Viņa par šo visu noteikti būtu sajūsmā, varbūt pati jau būtu ķērusies pie pavārnīcām un katliem, mēģinot sacensībās pārspēt vietējos. "Tomēr kādus no šiem svētkiem viņa noteikti ir piedzīvojusi, kad ar tēti šeit ceļoja," meitenei iešāvās prātā. "Viņi te bija veselus trīs gadus, bet to vairs neatceras." Dana joprojām nespēja aptvert, kāpēc vecāki atteicās no tādām atmiņām.
Meitenei gan bija stāstīts, ka tas noticis drošības dēļ un tā joprojām, bet pati kaut kam tādam diezin vai būtu spējīga piekrist.
- Sveika, Dana! Ko labu atradi? Danu uzrunāja Milsa, kas bija viņai uzgrūdusies — šādā burzmā būtu grūti to neizdarīt.
- Ak, sveika! Skatos, vai kāds no Augšzemes pavāriem man nebūs pazīstams. Varbūt viņu vidū ir kāds no Latvijas.
Abas meitenes labprāt patērzēja gan par pavāriem, gan par virtuves mēbelēm un kādu brīdi pastaigāja apkārt. Tad viņām ienāca prātā palūkoties, kā veicas uzkodu gatavotājiem, un meitenes devās ceļā.
- Taču man šķiet, ka ceļš līdz turienei mums prasīs vairāk nekā trīs stundas, tas ir, divas jamas, Dana piebilda, cenšoties tikt garām lielai karavānai ar augļiem, kas tika vesti, lai papildinātu kūciņas. Viņa sajutās nedaudz lepna, ka atcerējusies, kādas te bija laika vienības.
- Mēs varētu virzīties pa sānieliņām, Milsa piedāvāja. Nāc! Es tev parādīšu īsāku ceļu.
Argekļu meitene nogriezās no Zelta ielas kādā mazākā ieliņā, kurai nebija nosaukuma un kura tik un tā bija gana pilna ļaužu. Toties šiem vismaz varēja paiet garām nespiežoties.
- Parasti jau pa šīm ieliņām ir jāiet ilgāk, vairāk pagriezienu un līkumu, bet šī diena ir viens no retajiem izņēmumiem. Līdzīgi ir Jaunā gada svētkos, kā arī Gaismas svētkos, Uguns svētkos un Tiltu svētkos.
- Kam tie par godu? Jaunais gads — to es saprotu, bet pārējie? Dana jautāja un lūkojās uz savu pavadoni, kas gāja pa priekšu.
- Tiltu svētki tiek svinēti par godu Žļarkālu upītes izveidošanai, Milsa, pa brīdim atskatīdamās, skaidroja. Kā zini, caur to var nokļūt uz citām Zemēm un Augšzemi. Tas ir kā simbolisks tilts starp pasaulēm, it īpaši jau dievu laikos. Pār upi ir trīs tiltiņi, kas savukārt simbolizē uguni, gaisu un zemi. Pati upe ir ceturtais simbols. Agrāk šos svētkus svinēja pie pašiem tiltiem, bet, kopš ir sākušās Pūķu un Zvēru kaujas, tad to vairs nedara, jo atrasties Menas līdzenuma vidū daudziem nebūtu droši, argekle piebilda. Uguns svētki savukārt ir par godu Uguns dievam. Tie tiek svinēti divas oktas pēc Jaunā gada, kas ir trīs oktas pirms Tiltu svētkiem. Turpretī Gaismas svētki ir par godu, Mi Īsa neviļus ieturēja pauzi,