- Lūk, arī Prizmo! Dana piepeši iesaucās.
Viņš bija viens no pavāriem, kas pie platformas katlu un citu trauku ielenkumā sacentās zupu gatavošanā. Tā kā konkursam atvēlētais laiks strauji tuvojās beigām, argeklis cītīgi maisīja virumu un, ik pa laikam savu meistarojumu arī nogaršojot, meta tam klāt pēdējās garšvielas. Ar Prizmo garajiem nagiem tas izskatījās visai amizanti.
- Pēdējās piecas minūtes! komentētājs vēstīja.
Šī ziņa visiem ēdiena gatavotājiem lika sarosīties vēl vairāk. Danai pat šķita, ka Prizmo aiz lielā satraukuma teju apgāza savu zupas katlu, bet, par laimi, tas tomēr palika uz plīts virsmas, un atlikušās minūtes viņš turpināja dūšīgi ņemties ap to.
- Pārtraukt gatavošanu! komentētājs deva beigu signālu. Paldies, pavāri! Rezultātus paziņos pēc trešdaļjamas. Pēc tam sāksies nākamā konkursa kārta par labāko pīrāgu vai kēksu.
- Prizmo, mēs esam šeit! Dana uzsauca argeklim, kad tas ar drūmu ģīmi bija atgājis nost no sava katla.
- Kas viņam kaiš? Nokss aizdomīgi jautāja.
- Tev viss kārtībā? sāka bažīties ari Dana.
- Nē, nekas, viņš atteica. Tikai man šķiet, ka es tajā zupā sabēru pārāk daudz piparu.
- Tad nu liela bēda! Dana mierināja. Kā tev gāja ar citiem konkursiem?
- Ko? Jūs nedzirdējāt? Prizmo, nopētot Danu un Noksu, iesaucās reizē pārsteigti un aizvainoti. Es biju pirmais grilēšanā un trešais zivs gatavošanā!
- Apsveicu! Dana ar prieku teica un uzsita uz argekļa zemā pleca.
- Laikam tad, kad tas notika, mēs vai nu bijām pārāk aizrāvušies ar ēšanu, vai arī ar bēgšanu no vilkiem, Nokss ne visai priecīgā balsī piebilda.
Par laimi, Prizmo kofotu valodu neprata, un viņam šie vārdi gāja secen.
- Iesim uz parku! Tur ir mazāk ļaužu, Prizmo, atguvis dzīvesprieku, ieteica un atsperīgā solī devās turp. Izskatījās, ka viņa prieks patiešām bija liels un neviltots, vismaz pietiekami liels, lai nepamanītu nedz nelielos caurumus Noksa kažokā, nedz abu saskatīšanos, kad viņi ar skatienu viens otram jautāja, vai vajadzētu argeklim visu izstāstīt.
- Labāk neteiksim neko, Dana nočukstēja. Viņa pavārmākslai tas noteikti nepalīdzēs, un, ja viņš kādās no atlikušajām sacensībām neuzvarēs, tad ņems vēl un pakārsies.
- Ko tu teici? Prizmo, kas gāja pa priekšu, pagrieza atpakaļ galvu.
- Nē, nekas. Mēs tikai runājamies. Nekas svarīgs.
Acīmredzot pat savādā sačukstēšanās aiz muguras
nespēja novērst Prizmo domas no gatavošanas un savām iecerētajām receptēm. Viņi atrada labu vietiņu parkā, blakus jau zināmajai vēsturnieka Džeroma Ridlija statujai, kur Prizmo turpināja klāstīt katru savu šīsdienas izdarīto soli, katru pielikto garšvieliņu un sastāvdaļu.
"Mīlestība nāk caur vēderu," Dana atkal un atkal pārliecinājās.
- Un ko labu sadarījāt jūs? iztrūcinot Danu, kas bija domīgi vērojusi statuju sev blakus, pēkšņi ieminējās Prizmo.
- Ko? Dana pārjautāja, jo nebija īsti klausījusies Prizmo teiktajā.
- Ko labu sadarījāt jūs? viņš atkārtoja.
Nokss ar Danu saskatījās.
- Nu… Es aplūkoju Augšzemes pavāru izstādi. Satiku Milsu. Tad "Uzkodu maratonā" satiku Noksu. Ko viņš darīja pirms tam, es nezinu, bet pēc tam, viņa brīdi ieturēja pauzi, pēc tam mēs vienkārši pastaigājāmies. Pārsvarā pie augļu stendiem.
Vai nu Danai tikai tā šķita, vai arī Nokss patiesi sāka smieties. Tie gan vairāk izklausījās pēc rējieniem.
- Jauki, noteica Prizmo, bet es toties, kad sāku grilēt to lopa gaļu, netīšām salēju pārāk daudz etiķa, un atkal turpinājās jūsmīgu vārdu plūdi par to, kā tad viņam ir gājis. Ar trešdaļjamu jeb pusstundu, kas bija atvēlēta pārtraukumam, Prizmo bija par maz, lai izstāstītu visus savus pārdzīvojumus, tomēr katli sauca, un lielajam pavāram bija laiks doties, lai uzzinātu iepriekšējā konkursa rezultātus, bet pēc tam turpinātu cīņu par tituliem.
- Ak vai, ak vai, ak vai! Ja nu es būšu visu salaidis dēlī? Man patiesi šķiet, ka es tur sabēru par daudz piparu… drebošām kājām spraukdamies cauri ļaužu plūsmai, Prizmo uztraucās par saviem panākumiem zupu vārīšanā.
- Nomierinies! Kas būs, būs. Vaimanāšana noteikti nepalīdzēs, nedaudz aizkaitināti atteica Dana.
- Vai visi dalībnieki ir klāt? jautāja pasākumu komentētājs. Izskatās, ka dažu vēl trūkst. Lūdzu visiem Zupas gatavošanas konkursa dalībniekiem atgriezties pie platformas.
Pēc brīža Prizmo un pārējie divpadsmit konkursanti, visi vienlīdz uztraukušies, bija atgriezušies savās vietās un gatavi uzklausīt rezultātus.
- Paldies, uzcītīgie pavāri! komentētājs turpināja.
- Zupu klāsts patiesi bija dažāds un meistarīgi sagatavots, bet vienmēr kāds paliek par zaudētāju, kamēr cits uzvar. Rezultāti Lielā konkursa kārtai "Labākā zupa" ir šādi, viņš pacilāti sludināja un no aploksnes izvilka lapiņu.
- Pēdējā vieta — Novāks Herdriks.
Atskanēja pieticīgi aplausi, bet nosauktais drūblis piesarka un, saviebis drūmu ģīmi, nogāja no platformas, nemaz nesagaidījis citus rezultātus. Tikmēr komentētājs sauca pārējo vietu ieguvējus secībā no beigām. Kad bija nosaukta piektā vieta, Prizmo vārda starp nosauktajiem vēl joprojām nebija. Danai šķita, ka viņš, tur stāvēdams, atplaukst arvien vairāk un vairāk. Ceturtā vieta, trešā…
- Otrā vieta — Prizmo Erems!
Lai arī bija redzams, ka Prizmo ir nedaudz vīlies, ka netiek nosaukts pēdējais, tomēr viņš ar prieku gāja paspiest roku žūrijai un saņemt diplomu, kuru rotāja viņa vārds un arī cipars divi.
- Tas nozīmē, ka pirmā vieta paliek Nerentilam Čerosam. Apsveicu jūs!
Šis gods tika kādam drūblim, krietni īsākam nekā citi. Viņš apmierināti saņēma savu goda balvu — nevis rakstisku apliecinājumu, bet medaļu, līdzīgu tai, kādu Dana bija manījusi vīdam ārā no Prizmo jakas, kad viņi sēdēja parkā. Tad sekoja neliela svinīga ceremonija un izklāsts par uzvarētāju gatavotajām zupām, bet pēc tam tika paziņots, ka tūlīt sāksies pīrāgu cepšana. Prizmo, tāpat kā pārējie pavāri, no jauna ieņēma vietu pie saviem virtuves rīkiem un, atskanot konkursa sākuma signālam, tūliņ ķērās pie savas pīrāgu receptes. Lai gan pirmīt parkā viņš Danai šo recepti bija stāstījis, meitene to vairs nespēja atcerēties — viņas prāts tobrīd bija bijis pārlieku aizņemts ar ko citu. Viņa bija domājusi par šīs dienas notikumiem parkā, un šīs domas viņai neizgāja no prāta arī tagad.
Kamēr Prizmo cepa savu, ko nu viņš tur cepa, un nekas sevišķs nenotika, Dana ar Noksu nolēma vēlreiz aiziet uz vietu, kur bija parādījies vilks cilvēka izskatā. Abi atkal ienira ļaužu pūlī un ļāva tam sevi nest līdz minētajai šķērsielai. Tur nonākuši, abi pagāja malā, lai nevienam netraucētu, un kārtīgi to apskatīja, taču bija spiesti secināt, ka tā ne ar ko neatšķiras no citām šķērsielām — te bija gan ierastā ļaužu straume, gan svētku kņada un citi trokšņi.
- Es nesaprotu, Dana nobubināja. Tu nekad neesi par kaut ko tādu dzirdējis? Nevis par vilku, bet par to, ka visi pazuda?
- Nē. Ja būtu, tad atpazītu to jau tad, kad šis klusums iestājās. Man tā ir tikpat liela mīkla kā tev.