- Mums jāpārrunā jaunākais uzbrukums Kentā, bet tas var pagaidīt līdz Padomes sapulcei.
Ferēras jaunkundze atvēra somu un izņēma no tās mazu, gaiši zilu kristāla lodi un paliktni. Viņa to nolika galda centrā. Tagad mana kārta.
Burvis apsēdās taisnāk. Viens no jūsu spiegiem?
-Jā. Un tagad pievērs uzmanību, Džon, tas ir svarīgi. Tu zini, ka Devro kungs man lūdza pieskatīt mūsu burvjus, ja nu kāds atkal vēlētos iet Siržulauzēja vai Divāla pēdās.
Mandrāks pamāja. Vairāk nekā no amerikāņu dumpiniekiem, ienaidniekiem Eiropā, naidīgi noskaņotajiem vienkāršajiem ļaudīm, kas izgāja demonstrācijās, premjerministrs baidījās no saviem ministriem, vīriešiem un sievietēm, kas sēdēja pie viņa galda un dzēra viņa vīnu. Šīs bailes bija pamatotas kolēģi bija visai ambiciozi. Tomēr tas aizņēma pārāk daudz viņa uzmanības. Ko tu esi atradusi? Džons vaicāja.
- Kaut ko. Viņa pārlaida roku pār lodi, noliecoties uz priekšu tā, ka tumšie mati krita sejā. Mandrāks norija siekalas un arī pieliecās tuvāk, izbaudot viņas smaržu, viņas tuvumu. Lai gan jaunā sieviete bija bīstama un viltīga, viņas klātbūtne burvi valdzināja.
Džeina pateica pāris vārdu zilie kristāli bumbā uzvirpuļoja un nolaidās apakšā, atstājot virsmu skaidri caurskatāmu. Tur parādījās kāds tēls, seja. Tā uzzibēja, pakustējās, bet neparādījās tuvāk.
Ferēras jaunkundze pacēla skatienu. Tas ir Jole, viņa sacīja. Viņš novēro kādu burvi, kas izraisījis manī aizdomas. Palmers ir otrā līmeņa burvis no Iekšlietu ministrijas, viņam vairākas reizes atteikts paaugstinājums, un tas šo vīru pamatīgi satriecis. Vakar Palmers ziņoja, ka esot slims, un neieradās darbā, bet devās uz kādu krodziņu netālu no Vaitčepelas. Palmeram mugurā bija strādnieka apģērbs. Jole viņam sekoja un tagad ir gatavs sniegt ziņojumu. Domāju, ka tas tevi varētu interesēt.
Mandrāks pamāja. Turpini.
Džeina Ferēra uzsita knipi un uzrunāja kristāla lodi. Parādi man krodziņu un atskaņo skaņu.
Noslēpumainā seja atkāpās un pazuda. Lodē parādījās attēls jumta spāres, noplukušas sienas, raupjš koka galds zem elektriskās spuldzītes. Pret sīkrūtotajiem logiem sitās cigarešu dūmi. Skatpunkts bija ļoti zems likās, ka novērotājs guļ uz grīdas. Pāri staigāja nevīžīgi ģērbušās sievietes un vīrieši noplukušos uzvalkos. Kā no liela tāluma atskanēja smiekli, klepošana un glāžu šķindoņa.
Pie galda sēdēja drukns pusmūža vīrietis ar sarkanu seju un sirmām šķipsnām matos. Viņam mugurā bija novalkāts mētelis un galvā cepure. Vīra acis šaudījās uz priekšu un atpakaļ, nopētot visus krodziņa apmeklētājus.
Mandrāks pieliecās tuvāk un dziļi ievilka elpu. Šodien Ferēras smaržas bija ļoti spēcīgas. Iespējams, granātāboli. Tas ir Palmers, vai ne? viņš vaicāja. Tikai pavisam dīvainā leņķī. Pārāk zemu.
Viņa pamāja. Jole bija pārvērties par peli. Viņš gribēja būt neuzkrītošs, bet šī kļūda viņam dārgi maksās, vai ne, Jole? Burve iesita pa lodes virsmu.
No lodes atskanēja klusa, pīkstoša balstiņa. Jā, pavēlniec.
- Jā, tas ir Palmers. Parasti gluži neievērojams puisis. Tagad skaties tas ir svarīgi. Viņam rokā ir alus glāze.
- Pavisam dīvaini, Mandrāks nomurmināja. Krogs un viss pārējais… Noteikti granātāboli. Un nedaudz citrona…
- Viņš kādu meklē.
Mandrāks uzmanīgi nopētīja attēlu lodē. Kā jau daudzi burvji, atrodoties vienkāršo ļaužu vidū, arī Palmera kungs izskatījās nemierīgs. Viņa acis šaudījās pa istabu, uz kakla un pieres bija redzamas sviedru lāses. Burvis divreiz pacēla glāzi, izlikdamies, ka dzer, bet nolika to atpakaļ neskartu.
- Nervozē, Mandrāks konstatēja.
- Jā. Nabaga Palmers.
Džeinas balss bija maiga, bet tajā jautās naža asums. Mandrāks atkal dziļi ieelpoja. Jā, citronu svaigums lieliski izcēla smaržu saldo apakšnoti.
Ferēras jaunkundze noklepojās. Vai kaut kas noticis ar tavu krēslu, Mandrāk? Vēl mazliet, un tu sēdēsi man klēpī.
Jaunais burvis strauji pacēla galvu, gandrīz atsizdams savu pieri pret viņējo. Atvaino, Ferēra, viņš nočukstēja. Tad noklepojās un ierunājās zemākā balsī: Nespēju atrauties no lodes. Nez ko šis Palmers iecerējis? Ļoti aizdomīgs tips. Viņš nevērīgi atpogāja krekla apkaklīti.
Ferēras jaunkundze viņu brīdi uzmanīgi vēroja, tad atkal pievērsās lodei. To mēs redzēsim.
Lodes skatpunktā ienāca kāds jaunpienācējs, nesot rokā alus glāzi. Viņam galvā nebija cepures, rudie mati atķemmēti atpakaļ, zem garā lietusmēteļa varēja saskatīt netīrus zābakus un platas bikses. Viņš nešaubīdamies devās pie Palmera kunga, kas bija pabīdījies malā, lai dotu vīrietim vietu uz sola sev blakus.
Jaunpienācējs apsēdās. Viņš nolika glāzi uz galda un pastūma augstāk brilles uz deguna.
Mandrāks lūkojās attēlā kā piekalts. Pagaidi! Es viņu pazīstu!
- Jole, Ferēras jaunkundze pavēlēja. Parādi vēlreiz šo ainu.
Abi vīrieši atkal sasveicinājās un pēc burves pavēles sastinga.
- Tu viņu pazīsti? Džeina jautāja. Tas ir labi.
-Jā. Tas ir Klaivs Dženkinss. Strādāja Iekšlietu ministrijā kopā ar mani. Liekas, ka vēl joprojām strādā turpat. Sekretārs bez jebkādām karjeras iespējām. Nu, interesanti…
- Pagaidi, Džeina uzsita knipi. Mandrāks ievēroja, ka meitenes nagu laka bija maigi rozā tāpat kā pirkstu āda. Attēls lodē atkal sakustējās, abi vīrieši pamāja un aizgriezās. Klaivs Dženkinss iedzēra malku alus. Viņa lūpas kustējās pēc brīža atskanēja arī viņa balss, klusa un grūti sadzirdama.
- Tātad tā, Palmer. Viss attīstās ļoti strauji, un ir laiks pieņemt lēmumu. Mums jāzina, vai jūs piedalāties vai ne.
Palmers iedzēra alu. Viņa seja bija nosvīdusi, acis šaudīgas. Vīrietis drīzāk murmināja nekā runāja. Man vajag vairāk informācijas.
Dženkinss iesmējās un sakārtoja brilles. Nomierinieties, Palmer, es jums nekodīšu. Jūs saņemsiet informāciju, bet pirms tam jums jāapliecina savi labie nodomi.
Otrs vīrietis dīvaini sašķobīja lūpas. Kad es jums esmu devis iemeslu šaubīties par mani?
- Neesat. Bet neesat devis arī iemeslu jums uzticēties. Mums vajadzīgs pierādījums.
- Kāds pārbaudījums?
- Apmēram. Hopkinsa kungs vēlas redzēt kādu jūsu ieguldījumu. Mēs nezinām, vai jūs neesat spiegs. Varbūt jūs strādājat pie Devro vai tās maitas Ferēras. Viņš iedzēra vēl vienu malku alus. Mums jābūt piesardzīgiem.
Džons Mandrāks ārpus lodes, pilnīgi citā laikā un vietā palūkojās uz Džeinu Ferēru. Viņa pasmaidīja, atklājot asos zobiņus.
- Hopkinss… jaunais burvis iesāka. Tu domā, ka tas pats…
- Zinātnieks, kas parādīja Divālam, kā vadīt golemu, Ferēra pabeidza. Trūkstošais ķēdes posms. Jā, es domāju, ka tas ir viņš. Bet klausieties…
Palmera kungs aizstāvējās ar putām uz lūpām. Klaivs Dženkinss klusēja. Beidzot Palmers aprāvās, saplakdams kā caurs balons. Ko jūs gribat, lai es daru? viņš vaicāja. Es brīdinu, Dženkins, ja jūs gatavojaties mani iegāzt…
Palmers pacēla glāzi. Dženkinsa elkonis tobrīd paslīdēja un pieskārās otra vīrieša rokai. Alus glāze sašūpojās, un dzēriens izlija uz galda. Palmers sašutumā norūcās. Jūs, muļķi…
Dženkinss atvainojās. Ja jūs darīsiet to, kas tiek prasīts, saņemsiet atalgojumu kopā ar mani un pārējiem, viņš sacīja. Jums viņš jāsatiek šeit.
- Kad?
- Tad. Tas arī viss. Es aizeju.
Vairs nesakot ne vārda, slaidais, sarkanmatainais vīrietis piecēlās no galda un pazuda skatienam. Pāris minūtes Palmera kungs sēdēja pie galda ar neizteiksmīgu seju. Tad arī viņš devās prom.