Asistente sarauca pieri. Ko tad tas nozīmē?
Es pacēlu vienu uzaci. Viņš zina. Pievērsos Mandrākam. Tu taču zini, vai ne?
Burvis uzmeta man ašu skatienu. Jā, laikam gan.*[1] Protams, viņš zināja. Viņa īstais vārds karājās nabagam virs galvas kā Dāmokla zobens.
Ar uzspēlētu nevērību viņš nolika malā pildspalvu. Paiperes jaunkundz, lūdzu, pasakiet šim apnicīgajam dēmonam: ja viņam iešausies prātā doma par nodevību, viņš attapsies Bostonas laukos, kur katru dienu kaujās iet bojā dučiem džinu.
- Pasakiet viņam, ka džinam tas tagad ir pilnīgi vienalga. Esmu tik novārdzis, ka varu iet bojā pat iepērkoties. Ko gan es varu zaudēt?
- Norādiet, ka viņš, visticamāk, pārspīlē savu vājumu. Tas nemaz neizklausās pēc Bartimaja, kas savulaik apskāvies ar Zālamanu.
- Un ar Faustu un Zarbustibālu.
- Faustu, Zarbustibālu un vēl sazin ko. Es netaisos kavēt laiku ar uzskaitījumiem. Bet pasakiet šim džinam: ja viņš veiksmīgi izpildīs pēdējo uzdevumu, es viņu atbrīvošu, lai viņš varētu atveseļoties Citā pasaulē.
Es nicīgi nošņācos. Pasakiet tam skribentam, ka šāds piedāvājums ir pieņemams tikai tad, ja uzdevums ir vienkāršs, ātrs un pilnīgi izslēdz jebkādas briesmas.
- Pasakiet džinam… ak, dieva dēļ, paskaidrojiet, kas tā par misiju un kas no viņa tiek prasīts. Papīriem nošvīkstot un ādas krēslam čīkstot, burvis atgriezās pie darba. Paiperes jaunkundzes galva beidzot apstājās, jo bija visu laiku grozījusies no viena pie otra, liekot jaunajai sievietei izskatīties pēc noraizējušās pūces. Viņa pamasēja skaustu.
- Ķeries tik klāt un pastāsti, es iedrošinoši sacīju.
Viņa likās nedaudz aizvainota, bet man nebija noskaņojuma būt laipnam. Mandrāks atkal bija izturējies pret mani ar nicinājumu. Viņš vēlreiz bija ignorējis manas prasības un draudus. Es jau tūkstošo reizi zvērēju atriebties. Varbūt man vajadzētu riskēt ar aizsūtīšanu uz Ameriku un izrņēģināt roku atklātā kaujā. Esmu jau iepriekš tādās piedalījies un ticis cauri sveikā. Bet es nekad iepriekš nebiju bijis tik vārgs kā tagad… Nē, man vispirms jāatgūst spēki, un tas nozīmēja, ka man jāpiekrīt paveikt pēdējo uzdevumu. Es gaidīju. Otrā istabas malā Mandrāka pildspalva slīdēja pār papīru, sacerot jaunus melus.
Paiperes jaunkundze bija acīmredzami atvieglota, ka strīds beidzies. Tātad, viņa ar smaidu sacīja, manuprāt, tev tas grūtības nesagādās. Jāizseko kāds zemākā līmeņa burvis vārdā Klaivs Dženkinss un rūpīgi jāiegaumē katrs viņa solis. Tu nedrīksti pieļaut, ka viņš tevi ierauga vai sadzird. Šis cilvēks ir iejaukts sazvērestībā pret valdību, tās ietvaros jau izdarīta vismaz viena slepkavība. Mēs zinām, ka viņš strādā pie zinātnieka, vārdā Hopkinss.
Tas mani nedaudz ieinteresēja. Bija pagājuši gadi, kopš mēs pēdējo reizi runājām par Hopkinsu. Tomēr Kitijas seja palika vienaldzīga un pat noraidoša.
- Vai šis Dženkinss ir stiprs?
Paiperes jaunkundze sarauca pieri. Nedomāju gan.
Mans saimnieks pacēla galvu un nicīgi nošņaukājās. Dženkinss? Diez vai.
- Viņš strādā Iekšlietu ministrijā, Paiperes jaunkundze turpināja. Otrā līmeņa burvis. Viņam pieder velnēns vārdā Traklets. Mēs zinām, ka viņš ir mēģinājis iesaistīt sazvērestībā vēl vienu zema līmeņa burvi, bet nezinām, kāpēc un kā vārdā. Bet šis Dženkinss pilnīgi noteikti ir pazīstams ar Klemu Hopkinsu.
- Un tieši tā ir mūsu prioritāte piekļūt Hopkinsam, Mandrāks atkal iejaucās. Nerīkojies bez mūsu ziņas un nekādā gadījumā neuzbrūc: mēs zinām, ka tu esi novārdzis, Bartimaj. Vienkārši noskaidro, kur šis Hopkinss ir atrodams. Un, ja iespējams, uzzini, kas viņam padomā. Ja visu paveiksi kārtīgi… o, sasodīts! Zvanīja telefons. Burvis pacēla klausuli. Jā? Ā, sveiks, Mierdari. Viņš pārbolīja acis. Jā, jā, es labprāt iegrieztos, bet šobrīd nekādi nevaru. Man tūlīt jādodas uz sapulci ja tā padomā, es jau laikam kavēju… Ko tu gribēji teikt? Hmm, jā, jā, ļoti savādi. Varbūt vēlāk… Labi, pamēģināšu. Uz tikšanos. Viņš nolika klausuli. Man jāiet, Paiperes jaunkundz. Stāstu par Bostonas aplenkumu pabeigšu vēlāk un nosūtīšu jums ar velnēnu. Vajadzētu nodrukāt līdz vakaram. Tagad viņš jau bija piecēlies kājās un meta papīrus portfelī. Vai tev vajadzīga vēl kāda informācija, Bartimaj? Tikai nesāc aizbildināties vai činkstēt, man nudien nav laika. t .
Kitija grieza zobus. Kā ar aizmuguri? Ja es atrodu Hopkinsu, viņam pie rokas noteikti būs kas vairāk par velnēnu.
-Viņš ir tikai zinātnieks, Bartimaj. Bet, pat ja viņam ir nopietna aizsardzība, tev taču nav jāiesaistās konfliktā. Es jebkurā laikā varu nosūtīt tev palīgā Kormokodrānu un pārējos, un arī Ferēras jaunkundzei ir pietiekami daudz policistu un džinu. Ziņo man, tikko dabū kādu informāciju. Tu drīksti atgriezties, tiklīdz esi uzzinājis jebko noderīgu.
-Kur?
- Pēcpusdien Vestminsteras zālē, vakarā Ričmondā pie Devro. Naktī manā mājā. Burvis aizvēra portfeli. Viņš bija gatavs doties projām.
- Kur šo Dženkinsu meklēt?
- Iekšlietu ministrijā, Vaitholā sešpadsmit. Biroji ir ēkas aizmugurē. Viņš ir sīks, sarkanmatains kverplis. Vai gribi sacīt vēl ko?
- Diez vai tu gribētu to dzirdēt.
- Noteikti negribētu. Un vēl kas, Bartimaj, burvis sacīja. Esmu devis vārdu tevi atbrīvot, bet tu mani varētu noskaņot vēl labvēlīgāk, ja izbeigtu parādīties šajā izskatā. Viņš paskatījās man acīs pirmo reizi pa ilgiem laikiem. Padomā par to. Mandrāks pavicināja roku. Saites, kas mani turēja aplī, attinās un atbrīvoja mani, uzmetot augstu plašajā pasaulē.
7 kitija
artimajs: citā vārdā Šakrs al Džins, viņu piemin Prokopijs un Mikelots. Seno laiku džins ar izcilu atjautību un spēku. Pirmo reizi reģistrēts Urukā, vēlāk Jeruzalemē. Cīnījies kaujā pret asīriešiem pie Al-Arišas. Pazīstamākie saimnieki Gilgamešs, Zālamans, Zarbustibāls. Hēraklijs, Hauzers.
Bartimaja pārējie vārdi: N'gorso, Neho, Rekits.
Iedalījums: 6, bīstams. Joprojām pieejams.
Kitija nolaida grāmatu klēpī un palūkojās ārā pa autobusa logu. Pa pilsētu vijās burvju valdības pierādījumi. Starp vienkāršajiem gājējiem soļoja Nakts policijas vilki, uz katra stūra mirdzēja novērošanas lodes un gaisā ik pa laikam aizlidoja mazi, ātri punktiņi. Cilvēki steidzās savās ikdienas gaitās, acis nodūruši. Kitija nopūtās. Pat tagad, kad lielākā daļa armijas bija Amerikā, valdības spēks joprojām bija pārāk liels, pārāk acīmredzams, lai tam pretotos. Vienkāršie iedzīvotāji vieni paši neko nespētu. Viņiem bija vajadzīga palīdzība.
4 Meitene atkal ieskatījās Trismegista rokasgrāmatā, samiedza acis un vēlreiz rūpīgi pārlasīja smalko rakstu. Neho un Rekita vārdi viņai bija sveši, bet pārējie šķita jau reiz dzirdēti. Tālāk saimnieku vārdi. Lai gan nebija īsti zināms, kā izskatījās Gilgamešs un Zālamans, tomēr bija skaidrs, ka viņi bija pieaugušie. Hēraklijs bija imperators un karavadonis. Un viņa bija atradusi
ziņas par Zarbustibālu kādā no Arābijas burvju sarakstiem šis austrumnieks bija slavens abpus Sarkanajai jūrai ar savu līko degunu un daudzajām kārpām. Hauzers bija jauns, bet ziemeļnieks ar gaišu ādu un vasarraibumains to viņa bija redzējusi kādā no Butona kunga grāmatām. Neviens no viņiem nevarēja būt tas tumšādainais, tumšmatainais zēns, kura izskatā Bartimajs tik labprāt parādījās.