- Tie ir tikai vārdi, Mandrāks novilka. Man vajadzīgi pierādījumi!
Dēmons paraustīja plecus un pasmaidīja. Revolūcijas sākums nekad nav pierādāms. Vienkāršie ļaudis nemaz nezina, ka tāda lieta kā revolūcija pastāv, bet viņi jūt tās smaržu pat miegā, izgaršo to ar katru dzēriena lāsi.
- Pietiek dzejot! Atgriezies pie darba. Burvjs uzsita knipi, dēmons izlidoja no apļa un pagaisa. Mandrāks pašūpoja galvu.
- Nekādas jēgas. Redzēsim, kas būs sakāms Fritangam.
Vēl viena pavēle, un iegaismojās otrs aplis. Vīraka dūmu mākonī parādījās otrs dēmons īss, resns vīriņš ar apaļu, sarkanu seju un žēlabainu skatienu. Tas stāvēja, acis mākslīgajā gaismā samiedzis. Beidzot! viņš izsaucās. Man ir satriecoši jaunumi! Tie nevar gaidīt ne mirkli!
Mandrāks pazina Fritangu jau ļoti sen. Cik saprotu, tu patrulēji ostā, meklējot spiegus, viņš lēni teica. Vai tavām ziņām ir kāds sakars ar šo uzdevumu?
Pauze. Netieši…
Burvis nopūtās. Stāsti.
- Es rīkojos saskaņā ar jūsu pavēlēm, Fritangs iesāka,
- kad ak, cik šīs atmiņas ir apkaunojošas! mani atmaskoja! Lūk, mans ziņojums. Es biju izprašņājis kāda vīnu veikala darbiniekus. Kad iznācu ārā, mani ielenca ielas bērnu bars, daži no tiem nesniedzās man pat līdz celim. Es izskatījos kā pieklājīgs sulainis, nekliedzu un nevicinājos ar rokām. Tomēr mani pamanīja un trāpīja ar piecpadsmit olām, un lielākā daļa no tām tika mestas ar lielu spēku.
- Kāds bija tavs izskats? Varbūt tas bija provocējošs…
- Tieši tāds, kā jūs pašlaik redzat. Sirmi mati, mierīga seja, taisna mugura visu tikumu iemiesojums.
- Acīmredzot mazie nekauņas gribēja uzbrukt tieši vīram ar šādām pazīmēm. Tev nepaveicās, un tas arī viss.
Fritanga acis iepletās un deguns piesarka vēl tumšāks. Viņi zināja, kas es patiesībā esmu!
- Ka tu esi dēmons? Mandrāks uzmanīgi nopētīja putekli uz piedurknes. Un kā tad tu to saprati?
-Aizdomas radīja viņu skandināšana: "Pazūdi, pazūdi, riebīgais dēmon! Mēs ienīstam tevi un tavu nokareno, dzelteno seksti!" .
- Patiešām? Tas jau ir interesanti. Burvis vēlreiz nopētīja Fritangu. Kas par dzeltenu seksti? Es tādu neredzu.
Dēmons norādīja sev virs galvas. Tāpēc, ka jūs nespējat saskatīt sesto un septīto plānu. Tajos mana sekste ir diža un skaista kā saulespuķe. Turklāt piebildīšu, ka tā nav nokarena, lai gan ilgais kalpošanas laiks licis tai nedaudz nošļukt.
- Sestajā un septītajā plānā… Vai esi pārliecināts, ka neļāvi maskai uz brīdi noslīdēt? Jā, jā, Mandrāks pacēla roku, dzirdot, ka dēmons jau sāk mežonīgi protestēt, esmu pārliecināts, ka tev ir taisnība, un esmu pateicīgs par informāciju. Pēc traumējošās apmētāšanas ar olām tu droši vien vēlēsies atpūsties, tāpēc tagad vari doties prom. Tu esi atbrīvots.
Ar prieka kliedzienu Fritangs uzvirpuļoja pentakla centrā un pazuda cauri grīdai. Mandrāks un Paipere saskatījās.
- Vēl viens gadījums, Paipere novilka. Atkal bērni.
- Hmm, burvis atgāzās krēslā un sakrustoja rokas aiz galvas. Jūs varētu pārskatīt dokumentus un uzzināt, cik šādu gadījumu pavisam bijis. Man jāatsauc dēmoni no Kentas.
Viņš apsēdās taisni, nolika elkoņus uz galda un klusi noskaitīja Izsaukšanas vārdus. Paiperes jaunkundze piecēlās un piegāja pie skapja apļa stūrī. Viņa atvēra augšējo atvilktni un izņēma biezu mapi. Apsēdusies savā krēslā, viņa atvēra mapi un sāka ātri šķirstīt dokumentus. Buramvārdiem izskanot, istabā uzvēdīja jasmīnu un mežrozīšu smarža. Labās puses pentaklā parādījās milzis ar blondiem, sacirtotiem matiem un vienu aci pierē. Paiperes jaunkundze turpināja darbu.
Milzis zemu un graciozi palocījās. Saimniek, es sveicu jūs ar ienaidnieku asinīm, ar viņu kliedzieniem un raudām! Uzvara ir mūsu!
Mandrāks pacēla uzaci. Tātad jūs viņus patriecāt.
Ciklops pamāja. Viņi bēga kā peles no lauvām. Dažbrīd tas izskatījās tieši tā.
- Tas jau bija gaidāms. Bet vai jūs kādu sagūstījāt?
- Mēs daudzus nogalinājām jums vajadzēja dzirdēt viņu spiedzienus! Un viņu kāju dipoņu, kad tie nelieši bēga!
- Skaidrs. Tātad jūs nevienu nenotvērāt, lai gan tieši tāds bija jūsu uzdevums. Mandrāks pabungoja ar pirkstiem pa galdu. Pēc pāris dienām viņi uzbruks atkal. Kas sūta" šos dēmonus? Vai viņi nāk no Prāgas, Parīzes vai Amerikas? Bez gūstekņiem to nav iespējams pateikt. Mēs neesam pavirzījušies ne soli uz priekšu.
Ciklops salutēja. Savu darbu esmu paveicis un priecājos, ka esat ar to apmierināts. Tas apklusa. Jūs šķietat iegrimis domās, ak, saimniek.
Burvis pamāja. Es te prātoju, Askobāl, vai sodīt tevi ar Karsto sarkano punkciju vai Ciešo tvērienu. Kuru tu izvēlētos?
- Jūs taču nebūsiet tik cietsirdīgs! ciklops iegaudojās, sagrīļodamies un tīdams ap pirkstu blondo matu šķipsnu. Vainojiet Bartimaju, nevis mani! Viņš atkal nespēja pienācīgi piedalīties cīņā, bet tika nogāzts ar pirmo triecienu. Es nespēju laikus uzsākt vajāšanu, jo viņš nemitīgi pieprasīja, lai palīdzu atbrīvoties no tā oļa, kas šo vareno džinu spieda pie zemes. Viņš ir kļuvis vājš kā kurkulis un apbrīnojami ērcīgs tieši viņš būtu pelnījis punkciju.
- Un kur tagad ir Bartimajs?
Ciklops uzmeta lūpu. Nezinu. Varbūt pa ceļam aiz noguruma izlaidis garu. Pakaļdzīšanās operācijā viņš nepiedalījās.
Burvis smagi nopūtās. Askobāl, pazūdi. Viņš pamāja ar roku. Milža pateicības saucieni pagaisa viņš pazuda liesmās. Mandrāks pagriezās pret savu asistenti. Vai kaut ko atradāt, Paipere?
Viņa pamāja. Pēdējos sešos mēnešos pamanītie dēmoni. Četrdesmit divi nē, tagad jau četrdesmit trīs gadījumi. Nav nekādu kopīgu pazīmju ir pamanīti ifrīti, džini, velnēni un pat miti. Runājot par cilvēkiem, kas tos ievērojuši, viņa vēlreiz ieskatījās dokumentos, pārsvarā tie ir bērni. Četrdesmit gadījumos cilvēki, kas pamanījuši dēmonus, ir jaunāki par astoņpadsmit gadiem. Un puse no tiem vēl nav divpadsmit gadus veci. Paipere pacēla skatienu. Viņi ir piedzimuši ar spējām redzēt.
- Un kas zina, ar kādām vēl spējām. Mandrāks pagrieza krēslu un palūkojās uz kailajiem, pelēkajiem koku zariem aiz loga. Migla joprojām vijās dārzā, neļaujot saskatīt zemi. Labi. Pašlaik beigsim. Ir jau gandrīz deviņi, un man ir šis tas darāms. Paldies par palīdzību, Paipere. Tiksimies vēlāk ministrijā. Neļaujiet, lai durvju sargs jūs apceļ, kad ejat ārā.
Dažas minūtes pēc asistentes aiziešanas burvis palika nekustīgi sēžam krēslā, bezmērķīgi bungodams ar pirkstiem. Beidzot viņš noliecās un atvēra augšējo rakstāmgalda atvilktni, izņēma no tās nelielu drēbē ievīstītu priekšmetu. Kad viņš to iztina, varēja redzēt, ka tas ir bronzas disks, kļuvis spīdīgs no biežās lietošanas.
Burvis ieskatījās Novērošanas diskā, pavēlēdams tam iedarboties. Kaut kas diska dziļumos sakustējās.
- Atrodi Bartimaju, Mandrāks pavēlēja.
3 Bartimajs
G aismai austot, pilsēta paradījas pirmie cilvēki. Bailīgi, vilcinoties un taustoties uz priekšu kā aklie, viņi sāka pētīt, kādi postījumi nodarīti mājām, veikaliem un dārziem. Kopā ar viņiem ieradās pāris Nakts policijas darbinieku, demonstratīvi vicinot Uzliesmojošās nūjas un citus ieročus, lai gan nekādas briesmas te nevienam vairs nedraudēja.
Negribējās kustēties, tāpēc savērpu slēpni ap nogāzto skursteņa gabalu, palikdams neredzams cilvēku acīm. Drūmi turpināju viņus vērot.