Izņemot šo sievieti, visi pārējie likās skatāmies uz viņu dedzīgi, pat pateicīgi, un vēlējās dzirdēt, kas viņai sakāms. Var jau būt, ka tikai aizkavētais šoks lika viņiem klusēt vai arī viņi šajā meitenē ar grumbu izvagoto seju un pelēkajiem matiem nojauta ko tādu, kas lika paklausīt. Burvji noklausījās vēstījumu par visu, kas pa šo laiku bija noticis.
- Un kas ir ar pārējiem? kāds vecāks vīrs lūdzoši vaicāja. Teātrī taču bija vairāki simti burvju… Nevar būt, ka viņi visi…
- Nezinu, Kitija atteica. Varbūt ir vēl citas istabas ar gūstekņiem, kurus dēmoni aizmirsuši vai nolēmuši neizmantot. Jums būs pašiem par to jāpārliecinās. Bet liela daļa valdības ir pagalam.
- Arī Ruperts Devro? kāda sieviete nočukstēja.
- Un Džesika Vaitvela, un…
Kitija paraustīja plecus. Diemžēl es nevarēšu to pateikt. Es nezinu. Domāju, ka lielākā daļa ministru ir nogalināti vai viņu ķermeņos iemitināti dēmoni.
- Bet ar šo ministri nekas nav noticis, tumšmate atkal ierunājās. Kamēr pārējie tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem, es esmu vienīgā un galvenā noteicēja. Mums tagad jādodas uz pentakliem un jāizsauc savi vergi. Es tūlīt pat sazināšos ar vilkiem. Izbēgušie dēmoni tiks sagūstīti un iznīcināti.
- Tikai divas piebildes, Kitija sacīja. Nē, trīs. Pirmkārt, šis vīrietis jānogādā slimnīcā. Vai kādam no jums ir automašīna?
- Man ir, pumpainais jauneklis noliecās pie varenā vīra. Mums jābūt vismaz trim vīriem… Džonsona un Vola kungi, vai varat man palīdzēt aiznest viņu uz limuzīnu? Vīrieši pacēla bezsamaņā gulošo burvi un aiznesa ārā pa durvīm.
Tumšmate sasita plaukstas un metās uz durvīm. Pie pentakliem! viņa pavēlēja. Mums nav daudz laika!
Neviens nepakustējās. Manuprāt, šai dāmai ir vēl kas sakāms, teica sirms kungs, pamājot uz Kitijas pusi. Mums vajadzētu viņu uzklausīt, vai jums tā nešķiet, Ferēras jaunkundz? Vismaz pieklājības pēc.
Ferēra uzmeta lūpu. Bet viņa taču ir tikai no vienkāršajiem ļaudīm…
- Man ir vēl divi svarīgi paziņojumi, Kitija turpināja. Viņa pēkšņi jutās ļoti nogurusi, galva reiba. Meitene gribēja apsēsties, tomēr saņēmās. Pats briesmīgākais ir dēmonu vadonis Nūda. Tuvoties viņam bez varena ieroča būs tīrā pašnāvība. Bet šāds ierocis jau ir atrasts. Viņa palūkojās apkārt. Burvis, viens no Padomes ministriem, kas arī izdzīvojis, te Kitija pameta skatienu uz Ferēru, ir devies apturēt Nūdu. Un viņam ir Gledstona zizlis.
Atskanēja izbrīna un sašutuma saucieni. Visskaļāk spiedza Ferēra. Bet Devro kungs bija aizliedzis to izmantot! Kas uzdrīkstējās…
Kitija pasmaidīja. Net… Džons Mandrāks. Un es jūsu vietā vēlētu viņam veiksmi.
- Mandrāks! Ferēras seja bija krīta bālumā. Viņam nav nekāda talanta!
- Pēdējais, ko es gribētu jums pateikt, Kitija turpināja, ir tas, ka šobrīd mums, tas ir, jums, jo jūs esat burvji un jums piemīt zināmas spējas svarīgākais ir aizsargāt vienkāršos cilvēkus Londonas ielās. Tā kā Mierdaris jūs visus sagūstīja, Londona pašlaik ir palikusi bez valdības, nav neviena, kas parūpētos par cilvēku evakuāciju un tamlīdzīgiem pasākumiem. Pilsētā valda masu nekārtības. Ja mēs nepasteigsimies, ļoti daudzi cilvēki ies bojā.
- Tas mūs nekad nav uztraucis, nomurmināja kāds jauneklis, bet pārējie viņu apsauca.
- Mums vajadzētu kristāla lodi, lai palūkotos, kur ir dēmoni, Paipere ierosināja.
- Vai ari Novērošanas disku. Kur tie atrodas?
- Vaitholā vienam noteikti jābūt. Iesim.
- Dosimies uz pentakliem. Vajadzētu izsaukt velnēnus un palūkoties, kas notiek pilsētā.
- Mums vajadzēs vairāk automašīnu. Kas no klātesošajiem prot braukt?
- Es neprotu. Pie stūres vienmēr sēdēja mans vīrs.
- Es arī ne…
Pie durvīm skaļi noklepojās Ferēra. Viņas seja bija niknuma pilna, mati sajaukti, lūpas sakniebtas. Viņa bija atspiedusies ar abām rokām pret durvju stenderēm rokas saliekusi un plecus pacēlusi, sieviete izskatījās pēc sikspārņa. Viņas skatiens bija naidīgs.
- Neviens no jums nav nekas labāks par ministrijas ierēdni, daudzi no jums ir tikai sekretāri vai administratori. Jūsu zināšanas par maģiju ir ierobežotas, tāpat arī jūsu spriestspējas. Vienkāršie ļaudis paši tiks galā. Dažiem no viņiem piemīt pretošanās spējas, un viņi pārdzīvos pāris sprādzienu. Patiesībā šādas spējas piemīt diezgan daudziem. Mēs varam atļauties zaudēt bariņu vienkāršo cilvēku. Bet mēs nevaram iztikt bez noteiktas rīcības, kad galvaspilsēta ir briesmās. Vai tad mēs atstāsim tās glābšanu Madrāka ziņā? Kā jums šķiet, cik spējīgs viņš īsti ir? Es dodos pēc saviem vilkiem. Katrs, kam ir kaut nedaudz godkāres, man sekos.
Viņa izgāja gaitenī un neatskatījusies devās prom. Telpā valdīja klusums. Pēc mirkļa trīs jauni vīrieši, galvas noliekuši un pieres saraukuši, devās viņai pakaļ. Vēl daži sakustējās, bet nekur neaizgāja.
Jaunā sieviete ar tumšpelēkajiem matiem vērsās pie Kitijas. Mēs sekosim jums… Atvainojiet, kā jūs sauc?
Klēra Bella? Lizija Tempļa? Mans vārds ir Kitija Džonsa, meitene sacīja. Un tad pavisam klusi piebilda: Vai es nevarētu dabūt padzerties?
Kamēr Kitija atpūtās, dzerot minerālūdeni no Padomes krājumiem, ministrijas darbinieki bija ķērušies pie darba. Daži bija devušies pārmeklēt Vaitholas istabas un atgriezās, trīcēdami pie visām miesām, un ziņoja par postījumiem, sadragātām vērtībām un līķu kaudzēm. Tādu iznīcību neviens nebija gaidījis. Bija dzirdēts, ka kaut kas tāds pastrādāts tikai pret ienaidniekiem tālās zemēs, bet burvji neko tādu nebija skatījuši savām acīm. Citi bija izlavījušies ārā un palūkojušies, kas notiek ielās. Ēkas dega, uz ietvēm gulēja līķi, bet visbriesmīgākā bija pamestības izjūta ielās neredzēja nevienu dzīvu dvēseli. Pat tik vēlā stundā pilsētā parasti kursēja autobusi un taksometri, soļoja sargi un ierēdņi, kas vēlu atgriezās no darba, patrulēja policisti un zaldāti. Valdības rūpīgi uzturētā mašinērija, saskārusies ar Mierdara nodevību un Nūdas parādīšanos, bija satriekta drumslās.
Liels trieciens bija izpostītie pentakli, tomēr pēc rūpīgas apskates atklājās, ka dēmonu niknums ir bijis lielāks par viņu rūpību, un burvji atrada dažus veselus pentaklus. Pilsētā izlūkošanai tika aizsūtīti pāris velnēnu, bet kādā kambarī blakus Statuju zālei tika atrasta kristāla lode, ko agrāk izmantoja Padome. To atnesa uz istabu, kur sēdēja Kitija. Burvji, klusi un nobijušies, sapulcējās viņai apkārt, un kāds no spēcīgākajiem Zvejniecības ministrijas ierēdnis izsauca džinu, kas bija iesprostots lodē. Tas tika aizsūtīts pilsētā ar uzdevumu atklāt, ko dara brīvībā izlauzušies dēmoni.
Lode pildījās ar tumšiem dūmiem. Visi pieliecās tuvāk.
Kristālā parādījās gaisma, tā iekrāsojās oranži sarkana un uzliesmoja.
Beidzot varēja kaut ko saskatīt skaidri. Bija redzama trakojoša uguns gan tuvumā, gan tālumā dega. Koki ar iekārtām laternām. Tālumā kaut kas mirdzošs…
- Stikla pils, kāds sacīja. Sentdžeimsa parks.
- Tur notika vienkāršo ļaužu demonstrācijas.
- Paskatieties! Priekšplānā parādījās skrienoši cilvēki, kas krita, ripoja un slēpās aiz kokiem.
- Kāpēc viņi nebēg prom no parka?
- Ielenkti. Šur tur parādījās maģijas lādiņi, tie šāvās starp kokiem un trāpīja cilvēku pūlī, liekot mesties pretējā virzienā. Parka malās bija redzamas lēkājošas figūras cilvēciskas pēc izskata un dēmoniskas pēc dabas. Tās skrēja pakaļ cilvēkiem, it kā spēlējot jautru spēli ar ķeršanu. Viens no dēmoniem parādījās tuvāk tas bija pamanījis cilvēku bariņu skrienam uz šo pusi. Tas salieca muguru, gatavojās lēcienam…