Abi ar Renu atvirzījās pieklājīgā attālumā no migas ieejas un ar sakrustotām kājām apsēdās.
Ilgi viņiem nenācās gaidīt. Atgriezās Vilks, kas nesa zobos mazu kamoliņu, kurš locījās un spārdījās. Asti kulstīdams, viņš pierikšoja pie Toraka un nolika to puisim priekšā.
Toraks centās pasmaidīt, taču sirds bija pārāk pilna.
Mazulis bija kādu mēnesi vecs. Tas bija apvēlies un pūkains, un lāgā neturējās uz strupajām kājelēm. Tā ausis vēl bija sagumzītas un acis skatījās katra uz savu pusi un bija zilas kā slāneklis, tomēr mazulis dedzīgi tuvojās Torakam un izskatījās tikpat bezbailīgs un ziņkārīgs kā mazotnē viņa tēvs.
Toraks klusi iesmilkstējās un pasniedza kucēnam plaukstu apostīšanai; tas ieķiukstējās un, luncinādams strupo astīti, centās apēst Toraka īkšķi. Puisis pacēla mazuli plaukstā un paostīja tam pavēderi. Sis spirinājās ar mazajām, glītajām ķepiņām un ieķērās Torakam matos ar nadziņiem, kas bija sīki kā kazenāju ērkšķi. Kad Toraks nolika vilcēnu zemē, tas aizklumpačoja atpakaļ pie tēva.
Vilcene pacēla purnu un iesmilkstējās, un no migas iznira vēl divi mazuļi, kas ņurdēdami lēkšoja pie mātes, lai apošņātu tai purnu. Viens bija melns, un acis tam bija zaļganas kā mātei, bet otrs pelēks kā Vilks, taču ar sarkanbrūnām acīm. Visi trīcēja sajūsmā par jauno, aizraujošo pasauli.
Atlidoja Rips un Reka, un divi vilcēni pamuka tālāk, taču viņu māsa sāka kraukļiem pielavīties. Putni, apzinādamies, ka briesmas tiem nedraud, staigāja apkārt. Tie ļāva kucēniem pielīst sev gandrīz klāt un tad, ķērkstoši smiedamies, palidoja gabaliņu tālāk.
Toraks vēroja, kā Rena noguļas uz sāniem un velk pa zemi zaru, lai mazuļiem būtu, ko trenkāt, un melnais, viņai nezinot, piezogas pie viņas zābakiem un sāk tos grauzt.
Zēns uzmeta skatienu Vilkam, kas lepni stāvēja un luncināja asti. "Paldies," Toraks sacīja vilku valodā un tad vērsās pie Rēnas:
- Vai tu saproti, ko tas nozīmē?
Viņa plati pasmaidīja.
- Man šķiet, tas nozīmē, ka Vilks ir atradis draudzeni.
Toraks iesmējās.
- Jā, bet tas nozīmē vēl kaut ko vairāk. Šī ir pirmā reize, kad mazuļi iznākuši no midzeņa. Šī ir visnozīmīgākā diena, jo viņi satiekas ar pārējiem bara locekļiem.
Toraks ar plašu rokas mājienu norādīja uz Vilku, tā draudzeni, vilcēniem, Renu un sevi.
- Pārējie bara locekļi, viņš teica, esam mēs.
Mišela Peivere ZVĒRESTA LAUZĒJS
Tumšās senatnes stāsti Piektā grāmata
Redaktore Rūta Koluža
Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010. Red. nr. L-1994. AJs "Poligrāfists", K. Valdemāra ielā 6, Rīgā, LV-1010.
[1] usneja (usnea longissirna) — ķērpis, kas ilgstošā laika posmā var izaugt līdz 9 m garš. (Šeit un turpmāk tulkotāja piezīmes.)
[2] visām būtnēm šeit ir trīs dvēseles: paša dvēsele, ģints dvēsele un pasaules dvēsele Nanuaka.