Nebija viegli uzturēt tik lielu ļaužu kopumu šaurajā alas teritorijā ilgu laiku. Bija vajadzīga sadarbība, koordinētība un liela deva laipnības. Desmit klanu vadoņi bija aizņemti krietni vairāk nekā citās reizēs, kad vajadzēja rūpēties tikai par savu klanu vien. Cilvēku skaita pieaugums vairoja arī problēmas.
Lai pabarotu tādu pulku, bija jāorganizē medību ekspedīcijas. Iedibinātie paradumi un stāvokļi katrā atsevišķajā klanā ļāva viegli sagrupēt medniekus, bet, kad kopā medīja divi vai vairāki klani, sākās problēmas. Klana statuss noteica, kurš būs kopējās grupas vadonis, bet kurš no trešā līmeņa vīriem ir vairāk zinošs? Sākumā tie izmēģināja visādas kombinācijas, uzmanīgi mainot stāvokļus, lai neviens nejustos apvainots. Vēlāk, kad bija sākušās sacensības, izlemt bija vieglāk, tomēr neviena medību grupa nedevās ceļā, iepriekš neizlemjot vīru iespējamās pozīcijas. Ari sievu klejojumi, tām vācot augus, neiztika bez problēmām. Šoreiz problēma bija tā, ka pārāk daudz sieviešu centās savākt pašas izmeklētākās zālītes. Teritorija ātri vien tika iztīrīta, bet neviena nebija savākusi pietiekami daudz. Līdzpaņemtā kaltētā pārtika papildināja katra klana ēdienkarti, tomēr svaigās baribas varēja būt vairāk. Saimnieku klans vienmēr pirms Sapulces devās meklējumos tālu projām no alas, bet pat tāda laipniba bija nepietiekama, lai apmierinātu visu vajadzības. Lai gan viņiem pietika laika, lai dotos tālos ceļojumos un savāktu pārtikas krājumus ziemai, klanam, Sapulces saimniekam, tomēr bija jāsagatavo papildu rezerves. Līdz laikam, kad tās būs beigušās, ēdamie augi tuvākajā apkaimē vairs nebūs atrodami.
Ūdens daudzums bija pietiekams, jo netālu plūda upe, ko papildināja šļūdoņi, bet malka ugunij bija augstā cieņā. Ēst gatavoja ārpus alas, ja vien nelija lietus, un šajā procesā klani pulcējās lielākās grupās, nevis atsevišķās ģimenēs. Tomēr tika izlietota lielākā daļa nokaltušo, kritušo koku un daudzi dzīvi koki, kuru ataugšanai bija vajadzīgs gads vai divi. Apkārtējā vide ap alu pēc klanu Sapulces nekad vairs nebūs tāda pati kā agrāk.
Krājumi nebija vienīgā problēma, tikpat svarīgs jautājums bija atkritumi. Vajadzēja tikt galā ar cilvēku izkārnījumiem un citiem mēsliem. Bija vajadzīga arī telpa. Ne vien dzīvojamā telpa alas patvērumā, bet arī teritorija ēdiena gatavošanai, teritorija sapulcēm, teritorija sacensībām, dejošanai un dzīrošanai un telpa, kur pārvietoties. Pasākumu organizēšana jau pati par sevi bija varoņdarbs. Tas viss ietvēra nebeidzamas pārrunas un kompromisus gaisotnē, kurā virmoja sāncensības gars. Paražas un tradīcijas spēlēja lielu lomu, izlīdzinot daudzus konfliktus, bet tieši šajā arēnā izcēlās Bruņa vadītāja prāts.
Krebs nebija vienīgais, kurš priecājās par klanu Sapulci galvenokārt tāpēc, ka varēja tikties ar saviem aroda brāļiem. Brūns priecājās par šo izaicinājumu - salīdzināt sevi ar tiem, kuru varas stāvoklis bija līdzīgs. Tās bija viņa sacīkstes: cīņa par uzvaru pār citiem vadoņiem. Seno paņēmienu lietošana reizēm prasīja smalku spēli: spēju pieņemt lēmumu un raksturu to noturēt spēkā, tomēr zināt, kad jāpadodas. Brūns ne bez iemesla bija pirmais vadonis. Viņš zināja, kad lietot spēku, kad būt par samierinātāju, kad aicināt uz vienprātību un kad palikt vienam. Kad klani sanāca kopā, parasti atradās kāds stiprs vīrs, kas spēja apvienot valdonīgos vadoņus vienotā, darboties spējīgā veselumā, vismaz uz Sapulces laiku. Brūns bija tāds vīrs. Tāds viņš bija kopš brīža, kad pirmo reizi kļuva par sava klana vadoni.
Ja Brūns būtu zaudējis godu, viņa šaubas par sevi būtu izraisījušas arī tā priekšrocību zaudējumu. Bez šī pamata, ko deva pārliecība par savu spriedumu pareizību, vīra mazvērtības sajūta būtu metusi šaubu ēnu pār paša spriedumiem. Viņš nespētu skatīties acīs Sapulcei un citiem vadoņiem tādos apstākļos. Bet tieši šis spēka un kompromisa spēju pamats klana tradīciju nepiekāpīgajā ietvarā bija tas, kas bija ļāvis Brūnam dot atlaides Eilai. Un, kad pats vairs nejutās apdraudēts, viņš sāka uzlūkot sievieti citādi.
Eila bija mēģinājusi pretoties lēmumam, bet tas bija klana paražu ietvaros, kā viņa to bija sapratusi, un viņu nevadīja kāds absolūti nevērtīgs motīvs. Tiesa, viņa bija sieviete un tai bija jāzina sava vieta, bet viņa bija nākusi pie prāta un laikus saskatījusi kļūdas savā uzvedībā. Kad viņa bija parādījusi Brūnam savas nelielās alas atrašanās vietu, vīrs klusībā bija pārsteigts, ka sieviete spējusi līdz tai nokļūt savā novājinātajā stāvoklī. Viņš prātoja, vai kāds vīrs būtu spējis to paveikt, jo vīrišķību mērīja pēc nelokāmas izturības. Brūns apbrīnoja drosmi, apņēmību, izturību; tās liecināja par rakstura spēku. Par spīti faktam, ka Eila bija sieviete, Brūns apbrīnoja viņas stiprumu.
-Ja Zūgs būtu šeit, mēs būtu vinnējuši lingas sacensībās, - Krugs pamāja. - Viņu neviens nebūtu uzveicis.
- Izņemot Eilu, - Gūvs piebilda ar slēptiem žestiem. - Žēl gan, ka viņa nevar piedalīties.
- Mums nav vajadzīgs, lai sieviete uzvar, - Brouds žestikulēja. - Lingu sacensības nemaz nav tik svarīgas. Brūns uzvarēs bolās mešanā, viņš vienmēr ir uzvarējis. Un vēl jau ir šķēpmešanas un skriešanas sacīkstes.
- Bet Vords jau uzvarēja skriešanas sacensībās; viņam ir arī labas izredzes vinnēt šķēpmešanas un skriešanas sacīkstēs, - Drūgs ierunājās. - Un Gornam labi veicās ar nūju.
- Pagaidiet tik, kad mēs viņiem parādīsim savas mamutu medības. Mūsu klans uzvarēs kā likts, - Brouds atbildēja. Medību uzvedumi bija daļa no ceremonijām; dažreiz tie notika pēc īpaši spožām medībām. Brouds labprāt tos izspēlēja. Jaunais vīrs prata izraisīt sajūsmu un medību drāmas izjūtas, un viņam patika atrasties uzmanības centrā.
Taču medību uzvedumu mērķis nebija tikai spēle. Tie bija pamācoši. Ar izteiksmīgu pantomīmu un dažām butaforijām tajos jauniešiem un citiem klaniem tika demonstrēti medību paņēmieni un taktika. Tā bija iespēja pilnveidot prasmes un dalīties tajās. Ja kāds uzdotu jautājumu, kas ir pati vērtīgākā klanam piešķirtā balva sarežģītajās sacensībās, visi piekristu, ka tas ir stāvoklis: tikt atzītam par pirmo starp sev līdzīgiem. Taču tika piešķirta vēl kāda balva, lai gan tā netika daudzināta. Šis sacensības saasināja izdzīvošanai nepieciešamās iemaņas.
- Mēs uzvarēsim, ja tu vadīsi medību deju, Broud, - Vorns teica. Desmitgadīgais zēns, ātri tuvodamies vīra kārtai, vēl aizvien pielūdza nākamo vadoni. Brouds centās uzturēt viņa apbrīnu, ļaujot tam piedalīties vīru sarunās, kad vien varēja.
- Žēl gan, ka tavs skrējiens neskaitās, Vorn. Es to vēroju; tie pat nebija tuvumā. Tu biji krietnu gabalu priekšā. Bet tā ir laba pieredze nākamajai reizei, - Brouds noteica. Vorns no uzslavas laimē staroja.
- Mums vēl aizvien ir labas izredzes, - Drūgs māja. - Bet varēja notikt ari citādi. Gorns ir spēcīgs, cīkstēšanās sacensībās viņš tev pamatīgi sadeva, Broud. Es nebiju drošs, ka tu spēsi viņu pieveikt. Norga klana otrais vīrs var lepoties ar savas sievas dēlu, viņš ir izaudzis kopš pēdējās Sapulces. Man šķiet, ka viņš te ir vislielākais vīrs.
- Viņam ir spēks, tas tiesa, - Gūvs piemetināja. - Tas bija redzams, kad viņš uzvarēja ar nūju, bet Brouds ir ātrāks un gandrīz tikpat stiprs. Gorns atskrēja vienu sirdspukstu vēlāk.
- Bet Nūzs ir gan veikls ar to lingu. Man liekas, viņš pagājušo reizi būs redzējis Zūgu un nolēmis piestrādāt; viņš vienkārši nevarēja pieļaut, ka vecāks vīrs to atkal vinnē, - Krugs piebilda. - Ja viņš tikpat veikli rīkojas ar bolu, tad Brūnam būs labs sāncensis. Vords ir ātrs skrējējs, bet es jau domāju, ka tu viņu panāksi, Broud. Tas viens ari bija tuvu, tu biji tikai soli aiz viņa.