- Brun! - Brouds ieraudzīja vadoni un ierunājās pirmais. - Kāpēc tev vajadzēja atlikt sacīkstes? Es gandrīz zaudēju. Es viņu būtu ātri uzveicis, ja tu nebūtu tam devis laiku atpūsties. Vai tev nerūp, lai mūsu klans būtu pirmais? - viņš kašķīgi žestikulēja. - Bet varbūt tu apzinies, ka nākamajā Sapulcē būsi par vecu, lai būtu vadonis? Es būšu vadonis, bet tu vismaz varēji man ļaut sākt kā pirmajam, kā tu pats to darīji.
Brūns atkāpās, apstulbis no Brouda pulgojošās attieksmes. Viņš visiem spēkiem centās apvaldīt savas pretrunīgās jūtas. "Tu nesaproti," Brūns nodomāja, "nezinu, vai tu vispār kādreiz sapratīsi. Šis klans ir pirmais; ja es spēšu ko līdzēt, tas paliks pirmais. Bet kas notiks, kad tu kļūsi par vadoni, Broud? Cik ilgi tad šis klans būs pirmais?" Lepnums izzuda no viņa acim, un viņu pārņēma dziļa nožēla, taču Brūns neizrādīja ari to. "Varbūt viņš ir par jaunu," vīrs prātoja, "varbūt viņam vienkārši nepieciešams mazliet vairāk laika, mazliet vairāk pieredzes. Vai es jelkad esmu viņam tā pa īstam to izskaidrojis?" Brūns centās nedomāt par to, ka neviens nebija skaidrojis viņam.
- Broud, ja Gorns būtu noguris, vai tava uzvara būtu bijusi tikpat vērtīga? Ko tad, ja citi klani apšaubītu, ka tu spētu Gornu uzvarēt, ja viņš nebūtu noguris? Šādā veidā tie droši zina, ka tu uzvarēji, un tu tāpat. Tu sevi labi parādīji, manas sievas dēls, - Brūns mierīgi pamāja. - Tavs skrējiens bija labs.
Par spīti savam skarbumam, Brouds vēl aizvien cienīja šo vīru vairāk par visiem citiem un nespēja nereaģēt. Šajā brīdī Brouds jutās kā toreiz savās pirmajās medībās, kad tika uzņemts vīra kārtā, - tā, it kā varētu atdot visu par šo Bruņa uzslavu.
- Es neiedomājos par to, Brun. Tev taisnība, šādā veidā visi zina, ka es esmu uzvarētājs, viņi zina, ka esmu labāks par Gornu.
- Ar šīm sacīkstēm un Drūga uzvaru darbarīku gatavošanas sacensībās un ja vēl mamuta medību spēlē šovakar uzvarēsim, mēs noteikti būsim pirmie, - Krugs sparīgi iesaucās. - Un tu būsi viens no tiem, kuri tiks izraudzīti Lāča Ceremonijai, Broud.
Viņam dodoties atpakaļ uz alu, vēl vairāki vīri pievienojās Broudam, lai to apsveiktu. Brūns vēroja viņu aizejam un ieraudzīja Gornu, kurš arī atgriezās, Norga klana vīru ieskauts. Kāds vecāks vīrs, uzmundrinot jaunekli, uzsita tam uz pleca.
"Norga klana otrajam vīram ir iemesls lepoties ar savas sievas dēlu," Brūns nodomāja. "Brouds varēja uzvarēt sacīkstēs, taču es neesmu pārliecināts, vai viņš ir labākais vīrs." Brūns bija vienīgi apvaldījis savu nožēlu, taču nebija no tās atbrīvojies, un, lai gan viņš centās to apslēpt dziļāk, sāpes nerimās. Brouds vēl arvien bija viņa sievas dēls, viņa sirds bērns.
- Norga klana vīri ir drosmīgi mednieki, - Drūgs atzina. - Tas bija labs plāns - izrakt bedri uz takas, pa kuru degunradzis iet dzert, un nomaskēt to, pārklājot ar krūmiem. Varbūt mums arī tas kādreiz jāizmēģina. Tur bija vajadzīga drosme, lai atvairītu degunradzi, kad tas metās virsū; degunradži var būt vēl niknāki nekā mamuti un daudz, daudz neprognozējamāki. Norga mednieki arī to labi attēloja.
- Bet tās medības tik un tā nebija tik labas kā mūsu mamuta medības. Visi tā domāja, - Krugs iebilda. - Gorns tomēr bija pelnījis būt to vidū, kurus izvēlējās. Gandrīz visas sacīkstes noritēja starp Broudu un Gornu. Es uz bridi sabijos, ka viņš šogad neuzvarēs. Norga klans ir otrais, ļoti tuvu pirmajai vietai. Ko tu domā par trešās vietas ieguvēju, Grod?
- Vordam veicās labi, taču es būtu izvēlējies Nūzu, - Grods atbildēja. - Es domāju, ka ari Brūns labāk izvēlētos Nūzu.
- Tā bija grūta izvēle, bet es uzskatu, ka Vords to bija pelnījis, - Drūgs komentēja.
- Gūvu mēs vairs daudz neredzēsim līdz pašām svētku beigām, - ierunājās Krugs. - Tagad, kad sacensības ir beigušās, mācekļi visu laiku pavadīs kopā ar moguriem. Es ceru, ka sievietes nebūs nodomājušas šovakar gatavot mazāk ēdamā, tāpēc ka Brouds un Gūvs nebūs kopā ar mums. Es ēdīšu dūšīgi; līdz rītdienas dzīrēm jau vairāk nekā nebūs.
- Es nedomāju, ka gribētu ēst, ja es būtu Brouds, - Drūgs ieteicās. - Tikt izvēlētam Lāča Ceremonijai ir liels gods, un, ja viņam jelkad būs vajadzīga drosme, tad Broudam tā būs nepieciešama rit no rīta.
Pirmā rīta gaisma iespīdēja tukšā alā. Sievietes jau bija piecēlušās un darbojās ap ugunskuru, un pārējie nespēja gulēt. Gatavošanās svētkiem bija prasījusi neskaitāmas dienas, bet padarītais nebija nekas salīdzinājumā ar to darbu, kas vēl bija paveicams. Alas ļaudīm diena jau bija gabalā, kad spožais disks atmirdzēja pār kalnu virsotnēm, piepildot alas teritoriju ar svelošiem saules stariem, kas nāca no debesu augstumiem.
Satraukums bija taustāms, sasprindzinājums - neizturams. Beidzoties sacensībām, vīriem līdz pat rituāliem nebija nekā, ko darīt, un viņi bija nemierīgi. To satraukums pielipa vecākajiem zēniem, un tie savukārt uzbudināja pārējos bērnus, kuri traucēja aizņemtās sievietes; klīstošie vīri un cits citu dzenājošie bērni - visi maisījās viņām pa kājām.
Nemiers uz kādu laiku norima, kad sievietes pasniedza cepumus no saberztas prosas, kas bija atjaukta ar ūdeni un apcepta uz karstiem akmeņiem. Maigie brokastu cepumi tika baudīti svinīgā klusumā. Tie tika taupīti tikai šai dienai reizi septiņos gados, un, izņemot zīdaiņu barošanu, tas bija vienīgais ēdiens, kādu ikviens atļāvās baudīt pirms svētkiem. Prosas cepumi bija vienīgi zīme, tie nedeva sāta sajūtu, vien palielināja ēstgribu. Kad puse rīta cēliena bija pagājusi, izsalkums, kuru veicināja garšīgās smaržas, kas plūda no vairākiem ugunskuriem, vēl vairāk pastiprināja sajukumu un, tuvojoties Lāča Ceremonijas brīdim, satraucošās gaidas pieauga līdz drudžainai kulminācijai.
Krebs nebija piegājis klāt ne Eilai, ne Ubai, lai pamācītu, kā tām gatavoties rituālam, kuram bija jānotiek vēlāk, un viņas bija pārliecinātas, ka moguri nevienu no tām nebija atraduši par pieņemamu. Viņas nebija vienīgās, kas vēlējās, kaut Iza būtu bijusi pietiekami vesela, lai varētu veikt pārgājienu. Krebs bija izmantojis visus savā rīcībā esošos pārliecināšanas paņēmienus, lai pierunātu pārējos burvjus atļaut vienai no viņām pagatavot dzērienu, taču, lai cik ļoti tie gaidīja rituālu un tieši viņiem paredzēto reti baudāmo dzērienu, kas pagatavots no saknēm, Eila bija pārāk sveša, bet Uba - pārāk jauna. Moguri atteicās pieņemt Eilu kā klana sievieti, vēl mazāk kā zāļu sievu pa Izas līniju. Ursus svinēšana atstāja ietekmi ne tikai uz klātesošajiem klaniem; jebkurā klanu Sapulcē veikto rituālu sekas, labas vai ļaunas, atsaucās uz visiem klaniem. Moguri nevēlējās riskēt un izaicināt iespējamu neveiksmi, kas nestu nelaimi visiem klana ļaudīm visās vietās. Likme bija pārāk augsta.
Tradicionālā ceremonijas rituāla neievērošana mazināja Bruņa un viņa klana vērtību. Lai gan viņa vīriem bija labi panākumi sacensībās, tas, ka Brūns bija pieņēmis Eilu, apdraudēja klana stāvokli vairāk nekā jebkas cits agrāk. Tas bija pārāk netradicionāli. Vienīgi Bruņa nelokāmā izturēšanās, sastopoties ar pieaugošo pretestību, neļāva jautājumu izlemt, un viņš nebūt nebija pārliecināts, ka beigās būs uzvarētājs.
Neilgi pēc tam, kad tika pasniegti prosas cepumi, klanu vadoņi sanāca pie alas ieejas. Tie klusi gaidīja, līdz sapulcējušies klani apklusīs. Klusums izplatījās kā vilnīši ap ūdenī iesviestu akmeni, visiem uzzinot, ka vadoņi ir klāt. Vīri ātri ieņēma savas vietas, ko viņiem noteica klana un to personiskais stāvoklis. Sievietes pameta darbus, pamāja bērniem, kas pēkšņi bija kļuvuši rātni, un klusēdamas sekoja pārējiem. Lāča Ceremonijai drīz bija jāsākas.