- Viņa patiesi visus pārsteidza jau pirmajā dienā, neizrādot nekādas bailes no Ursus, - teica vēl kāds burvis. - Bet, ja mēs piekrītam, vai vēl atliek laika, lai viņa sagatavotos?
- Vēl ir laiks, - Mogurs atbildēja, - ja mēs pasteigsimies.
- Viņa ir piedzimusi pie Citiem, kā viņa var būt klana sieviete? - flautas spēlētājs mogurs uzstāja. - Citi nav klans, tie nekad nebūs klans. Tu stāsti, ka viņa ieradās pie jums jau iezīmēta ar klana totēma rētām, bet tās nav sievietes totēma zīmes. Kā tu vari būt pārliecināts, ka tās ir klana zīmes? Klana sievietēm nav Alu Lauvas totēma.
- Es nekad neesmu apgalvojis, ka viņa ar tām piedzima, - Mogurs prātīgi atbildēja. - Vai tu gribi teikt, ka Alu Lauva nevar izvēlēties sievieti? Alu Lauva var izvēlēties, ko vien tas vēlas. Meitene bija gandrīz mirusi, kad viņu atrada; Iza to atdzīvināja. Vai jūs domājat, ka maza meitene spētu izbēgt no alu lauvas, ja viņu nesargātu tā Gars? Viņš to iezīmēja ar savu zīmi, lai nebūtu nekādu šaubu. Uz viņas kājas ir klana totēma zīmes, to neviens nevar apšaubīt. Kāpēc gan viņu vajadzētu iezīmēt ar klana totēma rētām, ja viņai nebija jākļūst par klana sievieti? Es nezinu, kāpēc, es neapgalvoju, ka saprotu, kāpēc gari kaut ko dara. Dažreiz es varu izskaidrot, ko tie dara., ar Ursus palīdzību. Vai kāds no jums to spēj labāk? Es vienīgi teikšu, ka viņa zina rituālu; Iza viņai iedevusi līdzi sarkanajā somā sakņu noslēpumu, un Iza viņai to nestāstītu, ja tā nebūtu viņas meita. Mums nav jāatceļ rituāls. Es jau iepriekš jums izklāstīju visus savus argumentus. Jums jāizlemj, bet dariet to ātri.
- Tu teici, ka tavs klans uzskata viņu par veiksmīgu, - Norga mogurs pamāja.
- Ne gluži tā, ka Eila būtu laimīga, bet šķiet, ka viņa nes veiksmi. Mums ir ļoti veicies, kopš mēs viņu atradām. Drūgs uzskata, ka viņa ir kāda totēma zīme, kaut kas vienreizējs un neparasts. Var būt, ka arī viņa pati savā ziņā ir veiksmīga.
- Nu, tas visādā ziņā ir pietiekami neparasti, ka Citu sieviete var būt klana sieviete, - kāds komentēja.
- Viņa mums šodien atnesa veiksmi, un jaunais mednieks dzīvos, - ierunājās ievainotā vīra mogurs. - Es esmu par; būtu kauns atteikties no Izas dzēriena, ja mums tas nav jādara. - Vairākas galvas piekrītoši pamāja.
- Kā domā tu? - Mogurs pamāja pēc stāvokļa otrajam moguram. - Vai tu vēl arvien domā, ka Ursus būs neapmierināts, ja Eila pagatavos rituāla dzērienu?
Visas galvas pagriezās pret viņu. Ja varenais burvis vēl tomēr iebilstu, viņa pusē nosvērtos pietiekami daudz vīru. Ja vien viņš nelokāmi atteiktos piedalīties, pat ja pārējie piekristu, ar to būtu izteikts viss. Lēmumam vajadzēja būt vienbalsīgam. Viņu rindās nedrīkstēja būt šķelšanās. Otrais mogurs skatījās zemē, pārdomādams šo jautājumu, pēc tam pēc kārtas uzlūkoja katru no vīriem.
- Tas var apmierināt un var neapmierināt Ursu. Es neesmu pārliecināts. Kaut kas viņā mani satrauc. Taču tas ir acīmredzams, ka neviens negrib atcelt rituālu, un šķiet, ka viņa ir vienīgā, kas to spēj izdarīt.
Es gandrīz labāk dotu priekšroku Izas īstajai meitai, neskatoties uz viņas jaunību. Ja visi pārējie piekrīt, es atsaucu savu iebildumu. Man tas nepatīk, bet es neaizkavēšu.
Mogurs uzlūkoja katru vīru un saņēma apstiprinošu galvas mājienu. Ar atvieglotu nopūtu, ko viņš maskēja ar savām pūlēm piecelties, kroplais virs ātri devās projām. Viņš izkliboja cauri vairākām ejām, kas izveda plašākās telpās, tad atkal sašaurinājās akmens lampu apgaismotajos koridoros. Viņam tuvojoties klanu apdzīvotajām telpām, lampas nomainīja lāpas, kuras bija izvietotas ciešāk.
Eila sēdēja blakus ievainotajam jaunajam vīrietim priekšējā alā. Viņas rokās gulēja Durks, pie otriem sāniem sēdēja Uba. Tur atradās arī vīrieša sieva, vērojot, kā tas gulēja, un ik pa brīdim pateicībā palūkojās uz Eilu.
- Eila, ātri, tev jāsagatavojas. Nav daudz laika, - Mogurs žestikulēja. - Tev būs jāpasteidzas, bet neizlaid nevienu soli. Nāc pie manis, kad būsi gatava. Uba, iedod Durku Ogai, lai tā viņu pabaro; Eilai nebūs laika.
Tās abas blenza uz burvi, apstulbušas no pēkšņajām izmaiņām plānos. Bija vajadzīgs tikai mirklis, lai saprastu, un Eila pamāja. Viņa skriešus devās uz pavardu otrajā alā, lai paņemtu tīru apmetni. Mogurs palūkojās uz jauno sievieti, kas norūpējusies vēroja savu guļošo vīru.
- Mogurs grib zināt, kā klājas jaunajam vīram.
- Errghha saka, ka viņš dzīvos un atkal varēs staigāt. Bet viņa kāja vairs nekad nebūs tāda kā agrāk. - Sieviete runāja ar atšķirīgu dialektu, un ikdienas žesti bija tik stipri pārveidoti, ka Eilai un Ubai bija grūtības saprasties ar viņu, ja neņem vērā formālo valodu. Moguram turpretim bija vairāk pieredzes, sarunājoties ar citiem klaniem to ikdienas valodā, lai gan pats lietoja formālo valodu, lai precīzāk izteiktu savu domu.
- Mogurs grib zināt šī vīra totēmu.
- Kalnu Āzis, - viņa nopūtās.
- Šis vīrs tikpat droši stāv uz zemes kā kalnu āzis? - viņš vaicāja.
- Runā, ka tā ir gan, - viņa iesāka. - Šis vīrs šodien nebija tik veikls, un tagad es nezinu, ko viņš iesāks. Ko tad, ja viņš vairs nevarēs staigāt? Kā viņš varēs medīt? Kā viņš par mani gādās? Ko lai vīrs dara, ja viņš nespēj medīt? - Jaunā sieviete nemanot pārgāja uz sava klana ikdienas valodu, uzvilktajiem nerviem novedot viņu līdz histērijai.
-Jaunais vīrs ir dzīvs. Vai tas nav pats galvenais? - Mogurs teica, mierinot sievieti.
- Bet viņš ir lepns. Ja viņš nespēs medīt, viņš vēlēsies, kaut nebūtu palicis dzīvs. Viņš bija labs mednieks, kādu dienu viņš varēja kļūt par otro viru pēc vadoņa. Nu viņš droši vien vairs neiegūs stāvokli, viņš šo stāvokli zaudēs. Ko gan viņš iesāks, ja zaudēs šo stāvokli? - viņa žēlojās.
- Sieviete! - Mogurs ar tēlotu bargumu pamāja. - Neviens virs, kuru ir izvēlējies Ursus, nezaudē savu stāvokli. Viņš jau ir pierādījis savu vīrišķību; viņš gandrīz izvēlējās doties līdzi Ursum uz nākamo pasauli. Ursus Gara izvēle nav viegla. Lielais Alu Lācis nolēma ļaut tam palikt, taču viņš tik un tā tika iezīmēts. Šim vīram ir tas gods tagad saukt Ursu par savu totēmu; viņa rētas būs viņa jaunā totēma zīmes, viņš tās var nēsāt ar lepnumu. Viņš vienmēr spēs tevi apgādāt. Mogurs runās ar tavu vadoni; tavam vīram ir tiesības prasīt daļu no katra medījuma. Un varbūt viņš atkal staigās, varbūt viņš pat atkal spēs medīt. Iespējams, ka viņš nebūs tik veikls kā kalnu āzis, viņš varbūt staigās drīzāk kā lācis, bet tas nenozīmē, ka viņš vairs nemedīs. Lepojies ar viņu, sieviete, lepojies ar savu viru, kuru ir izvēlējies Ursus!
- Viņš ir Ursus izredzētais? - sieviete godbijīgi atkārtoja. - Alu Lācis ir viņa totēms?
- Un Kalnu Āzis ari. Viņš var piesaukt abus, - Mogurs teica. Viņš pamanīja nedaudz izspīlēto vēderu zem apmetņa. Nav brīnums, ka viņa ir tik izmisusi. - Vai sievietei jau ir bērni?
- Nē, bet dzīvība ir sākusies. Es ceru, ka būs dēls.
- Tu esi laba sieviete, laba sieva. Paliec ar viņu! Kad viņš pamodīsies, pastāsti viņam, ko teica Mogurs.
Jaunā sieviete pamāja ar galvu, tad palūkojās augšup, Eilai steidzoties garām.
Nelielā upīte blakus saimnieku klana alai pavasari kļuva par niknu ūdens straumi, un rudenī tā bija vien nedaudz agresīvāka, izskalojot ar visām saknēm milzu kokus, noraujot pamatīgus akmeņus no klinšu sienām un nesot tos lejup no kalna. Pat esot mierīgākā noskaņojumā, mutuļojošajai upei, kas, putas svaidīdama, skrēja pa klintsak- meņiem nosēto, plūdu izveidoto gultni, daudzreiz platāku par sevi pašu, bija zaļgana, dūmakaina ledāju šļūdoņa nokrāsa. Eila un Uba bija izpētījušas apkārtni alas tuvumā īsi pēc ierašanās, lai sameklētu vajadzīgos augus, kas būtu nepieciešami sevis attīrīšanai, ja vienu no viņām uzaicinātu piedalīties ceremonijā.