Izas burvestība man palīdzēs," viņa nodomāja. "Man vienalga, vai mazuļi dzimst no vīru totēmiem vai viņu locekļiem, neviens vairs nedzims manī no tevis. Es nedzemdēšu bērnus, kuriem jāmirst tāpēc, ka, tavuprāt, tie ir kropli."
- Es jau to liku saprast agrāk, - Brouds turpināja, - tāpēc, lai tas nebūtu nekāds pārsteigums. Neviens kropls bērns nedzīvos manā pavardā.
Eila strauji pacēla galvu. "Ko viņš ar to domā? Man jāpārceļas uz viņa pavardu, mans dēls nāks man līdzi."
- Vorns piekrita pieņemt Durku savā pavardā. Viņa sieva mīl šo zēnu, par spīti tā kroplumam. Par viņu labi rūpēsies.
Bija dzirdama satraukta klana ļaužu murdoņa un roku vicināšana. Bērni piederēja to mātēm, līdz tie pieauga. Kāpēc Brouds pieņem Eilu, bet atsakās no viņas dēla? Eila pameta savu vietu un nokrita pie Brouda kājām. Brouds uzsita tai pa plecu.
- Es vēl neesmu beidzis, sieva. Ir necienīgi pārtraukt vadoni, bet šoreiz es to neievērošu. Tu drīksti runāt.
- Broud, tu nedrīksti man atņemt Durku. Viņš ir mans dēls. Lai kur sieviete ietu, tās bērni iet kopā ar viņu, - viņa māja, satraukumā aizmirsusi lietot jebkādu pieklājīgas uzrunas formu vai izteikt savu sakāmo kā lūgumu.
Brūns nikni skatījās, viņa lepnums par jauno vadoni bija zudis.
- Vai tu, sieviete, pavēlēsi šim vadonim, ko viņš drīkst un ko nedrīkst darīt? - Brouds pamāja ar izsmieklu sejā. Viņš bija apmierināts ar sevi. Šo viņš bija plānojis jau ilgi un bija sagaidījis tieši tādu reakciju, uz kādu bija cerējis.
- Tu neesi māte. Tad jau drīzāk Oga Durkam ir māte, nevis tu. Kas viņu baroja? Ne jau tu. Viņš pat nezina, kas ir viņa māte. Viņš uzskata par māti katru klana sievieti. Kāda starpība, kur viņš dzīvo? Viņam acīm redzami ir vienalga, viņš ēd visos pavardos, - Brouds teica.
- Es zinu, ka nebiju spējīga viņu barot, bet tu zini, ka viņš ir mans dēls, Broud. Viņš guļ kopā ar mani katru nakti.
- Nu, ar mani kopā viņš negulēs katru nakti. Vai vari noliegt, ka Vorna sieva viņam ir "māte"? Es jau pateicu Gūvam… es gribēju teikt - moguram, ka precību ceremonija notiks pēc šīs sapulces. Nav nekādas nozīmes gaidīt. Šovakar tu pārcelsies uz manu pavardu, bet Durks - uz Vorna pavardu. Tagad ej atpakaļ uz savu vietu! - viņš pavēlēja. Brouds pārlaida skatienu klanam un pamanīja Krebu, atspiedušos pret nūju netālu no alas. Vecais vīrs izskatījās dusmīgs.
Taču ne tuvu tik dusmīgs kā Brūns. Viņa seja niknumā bija satum- susi, skatoties, kā Eila atgriežas savā vietā. Viņš cīnījās, lai apvaldītos, lai atturētos no iejaukšanās. Viņa acīs bija kas vairāk par dusmām, tajās bija manāmas arī sirdssāpes. "Manas sievas dēls," viņš domāja, "kuru es uzaudzināju un mācīju, un tikko padarīju par šī klana vadoni. Viņš izmanto savu stāvokli, lai atriebtos. Atriebtos sievietei par pāri- darījumiem, kurus pats ir izdomājis. Kāpēc gan es to neredzēju agrāk? Kāpēc es biju tik akls pret viņu? Tagad es saprotu, kāpēc viņš tik ātri piešķīra Vornam to stāvokli. Brouds to visu norunāja ar viņu; viņš jau visu laiku bija plānojis tā izdarīties ar Eilu. Broud, Broud, vai tā ir pirmā lieta, ar kuru sāk jauns vadonis? Pakļaut savus medniekus briesmām ar jaunu un nepieredzējušu otro vīru, lai pats atriebtos sievietei? Kādu gan prieku tev sagādā mātes atšķiršana no tās bērna, kad viņa jau tā ir izcietusi tik daudz sāpju? Vai tev nav sirds, manas sievas dēls? Viss, kas viņai tiek no dēla, ir kopīga gulta naktī."
- Es vēl neesmu pabeidzis, es vēl neesmu visu pateicis, - Brouds žestikulēja, cenšoties atgūt klana ļaužu uzmanību, kuri jutās šokēti un neveikli. Beidzot tie apklusa.
- Šis vīrs nav vienīgais, kurš ir ieņēmis jaunu stāvokli. Mums ir jauns mogurs. Pastāv zināmas privilēģijas, kas nāk līdzi jaunajam stāvoklim. Esmu nolēmis, ka Gūvs… mogurs pārcelsies uz pavardu, kas pienākas klana moguram. Krebs pārvāksies uz alas dibenu.
Brūns uzmeta ātru skatienu Gūvam. Vai viņš ari zināja par šo rīkojumu? Gūvs purināja galvu ar apjukušu sejas izteiksmi.
- Es negribu pārcelties uz Mogura pavardu, - viņš teica. - Tas ir bijis viņa mājoklis, kopš mēs pārcēlāmies uz dzīvi šajā alā.
Klana ļaudis sāka justies vairāk nekā neērti par savu jauno vadoni.
- Es esmu nolēmis, tu pārcelsies! - Brouds valdonīgi žestikulēja, dusmīgs par Gūva atteikumu. Pamanījis veco, kroplo vīru, kas bija atspiedies uz nūjas un nikni uz viņu skatījās, Brouds pēkšņi aptvēra, ka lielais Mogurs vairs nav burvis. Kāpēc viņam bija jābaidās no veca, tizla kropļa? Impulsa vadīts, viņš bija izteicis šo piedāvājumu, cerot, ka Gūvs priekā salēksies par labo vietu alā, tāpat kā Vorns bija nopriecājies par iespēju pacelties augstākā kārtā. Viņš iedomājās, ka tas nostiprinās jaunā mogura uzticību viņam, liks Gūvam būt tam pateicību parādā. Brouds nebija rēķinājies ar Gūva uzticību un mīlestību pret savu padomdevēju. Brūns vairs ilgāk nespēja savaldīties un jau grasījās runāt, bet Eila viņu apsteidza.
- Broud! - Eila izkliedza no vietas. Viņš strauji pacēla galvu. - Tu to nedrīksti darīt! Tu nedrīksti likt Krebam izvākties no viņa pavarda! - Slaidā sieviete lieliem soļiem devās uz jaunā vadoņa pusi, pilna taisnīgu dusmu. - Viņam ir vajadzīga saudzējoša vieta. Dziļumā vējš pūš pārāk stipri. Tu zini, cik viņam ziemā ir grūti. - Eila bija aizmirsusi, ka ir klana sieviete; tagad viņa runāja kā zāļu sieva, kas aizsargā savu slimnieku. - Tu to dari, lai mani sāpinātu. Tu centies atriebties Krebam par to, ka viņš rūpējas par mani. Man nav svarīgi, ko tu dari ar mani, bet liec mierā Krebu! - Viņa stāvēja Broudam tieši pretim, kā siena izslējusies virs tā, dusmīgi žestikulējot viņam sejā.
- Kas tev deva atļauju runāt, sieva! - Brous ārdījās. Viņš atvēzējās pret to ar savilktu dūri, taču viņa to pamanīja un pieliecās. Brouds bija apjucis, trāpot tukšam gaisam. Pārsteigumu aizstāja niknums, kad viņš metās tai pakaļ.
- Broud! - Bruņa izsauciens apturēja viņu. Viņš bija pārāk pieradis paklausīt šai balsij, jo īpaši - kad tā bija dusmās pacelta.
- Tas ir Mogura pavards, Broud, un paliks tāds līdz brīdim, kad viņš nomirs. Tas notiks pietiekami drīz bez tavas iejaukšanās, lai, pārvietojot viņu, to paātrinātu. Viņš ir kalpojis šim klanam ilgi un labi; viņš ir pelnījis šo vietu. Kas gan tu esi par vadoni? Kas gan tu esi par vīru? Izmanto savu stāvokli, lai atriebtos sievietei? Sievietei, kas nekad neko tev nav nodarījusi, Broud, kas to nespētu, ja ari mēģinātu. Tu neesi vadonis!
- Nē, tu neesi vadonis, Brun, vairs ne. - Pēc pirmā impulsa paklausīt Brouds bija atguvies un atcerējies par savu stāvokli, ari par Bruņa. - Es tagad esmu vadonis! Tu vienmēr esi nostājies viņas pusē pret mani, vienmēr esi viņu aizstāvējis. Nu tu viņu vairs nedrīksti aizstāvēt! - Brouds sāka zaudēt savaldību, mežonīgi žestikulēdams, viņa seja kļuva purpursarkana. - Viņa darīs, ko es likšu, vai arī es viņu nolādēšu! Un tas nebūs uz laiku! Tu tikko redzēji viņas nekaunību, un tu viņu vienalga aizstāvi. Es to necietīšu! Vairs ne. Viņa ir pelnījusi lāstu par to. Un es to darīšu! Kā tev tas patīk, Brun? Gūv! Nolādi viņu! Nolādi viņu! Tagad, tūliņ pat! Es gribu, lai viņa tūliņ tiek nolādēta. Neviens nemācīs šo vadoni, kas viņam jādara, vismazāk jau nu tā neglītā sieviete. Vai tu mani saprati? Nolādi viņu, Gūv!
Krebs mēģināja pārtvert Eilas uzmanību kopš brīža, kad viņa uzklupa Broudam, cenšoties viņu brīdināt. Viņam nelikās svarīgi, kur viņš dzīvo, alas priekšā vai dibenplānā, viņam bija vienalga. Viņam radās aizdomas no tā brīža, kad Brouds paziņoja, ka ņems Eilu par otro sievu. Atbildība bija pārāk liela, lai Brouds to uzņemtos bez kāda konkrēta iemesla. Tomēr viņa aizdomas nebija viņu sagatavojušas tai nejaukajai scēnai, kas sekoja. Ieraudzījis, ka Brouds pavēl Gūvam viņu nolādēt, pēdējā vēlēšanās cīnīties pameta viņu. Viņš vairs negribēja neko redzēt un, pagriezis muguru, lēnām iešļūca alā. Eila pacēla skatienu tieši tajā brīdī, kad viņš iegāja kalna caurumā.