Brūns neko nezināja par maģiju un maz ko saprata no gariem, taču viņš bija vadonis un viņa sieviete bija devusi dzīvību jaukam zēnam. Viņš staroja labpatikā, domādams par Broudu, zēnu, kuru viņš mācīja, lai tas kādu dienu ieņemtu viņa vietu. "Es ņemšu viņu līdzi nākamajās medībās," Brūns pēkšņi izlēma, "medībās par godu alas svētkiem. Tās būs medības viņa vīrišķības apliecinājumam. Ja viņš nogalinās savu pirmo zvēru, mēs varēsim iekļaut alas ceremonijā arī rituālu zēna uzņemšanai vīru kārtā. Tas gan ļaus Ebrai būt lepnai! Brouds ir pietiekami vecs, un viņš ir stiprs un drosmīgs. Reizēm mazliet par stūrgalvīgu, taču viņš mācās apvaldīt savu temperamentu." Brūnam bija vajadzīgs vēl viens mednieks. Tagad, kad klans bija atradis alu, viņiem priekšā bija daudz darba, lai sagatavotos nākamajai ziemai. "Zēnam ir gandrīz divpadsmit gadu, vairāk nekā pietiekami, lai to uzņemtu vīru kārtā. Brouds vēlāk varēs dalīties ar savām atmiņām par pirmo reizi jaunajā alā," Brūns prātoja. "Tās būs īpaši labas; Iza pagatavos dzērienu."
"Iza! Ko lai es daru ar Izu? Un ar to meiteni? Iza jau viņai ir pieķērusies, lai cik tā būtu dīvaina. Droši vien tāpēc, ka sievietei tik ilgi nebija bērnu. Bet drīz viņai būs pašai savs, taču tagad viņai nav neviena vīra, kas par viņu gādātu. Ar to meiteni Izai tagad būs jārūpējas par diviem bērniem. Sieviete vairs nav jauna, bet viņa ir grūta, un viņai ir maģija un stāvoklis, kas vīrietim nestu cieņu. Varbūt kāds no medniekiem izvēlētos viņu par otro sievieti, ja nebūtu tās svešās. Tās svešās, kuru mīl gari. Es tiešām varu tos saniknot, ja tagad meiteni aizraidīšu. Viņi atkal var likt zemei drebēt." Brūns noskurinājās.
"Es zinu, ka Iza grib viņai palīdzēt, un viņa man pastāstīja par alu. Iza ir pelnījusi, ka viņu par to ciena, bet tas nedrīkst būt acīm redzami. Ja es ļaušu viņai meiteni paturēt, tā viņai būs cieņas izrādīšana, taču meitene nepieder pie klana. Vai klana gari viņu pieņems? Viņai pat nav totēma; kā lai atļauj viņai palikt pie mums, ja viņai nav totēma? Gari! Es nesaprotu garus!"
- Kreb, - Brūns sauca. Burvis pagriezās, izdzirdis skaņu un pārsteigts, ka dzird Bruņu uzrunājam viņu vārdā. Krebs klibojot steidzās pie vadoņa, kad tas rādija, ka vēlas ar viņu runāt zem četrām acīm.
- Tā meitene, tā, ko Iza pacēla, tu zini, ka viņa nepieder pie klana, Mogur, - Brūns iesāka, nezinot, kā labāk izteikties. Krebs gaidīja. - Tu biji tas, kurš teica, ka man jāļauj Lielajam Lācim izlemt, vai viņai jādzīvo. Nu izskatās, ka viņš to ir izdarījis, bet ko mēs tagad iesāksim ar viņu? Viņa nepieder pie klana. Viņai nav totēma. Mūsu totēmi nepieļaus pat to, ka rituāla laikā kāds no cita klana piedalās alas sagatavošanā; tas tiek atļauts vienīgi tiem, kuru gari dzīvos alā. Viņa ir tik jauna, viņa neizdzīvos viena pati, un tu jau zini, ka Iza grib viņu paturēt, bet kā būs ar alas rituālu?
Krebs jau bija gaidījis tieši šādu sākumu, viņš bija sagatavojies.
- Bērnam ir totēms, Brun, stiprs totēms. Mēs tikai nezinām, kas tas ir. Viņai uzbruka alu lauva, tomēr viss, ko viņa var parādīt kā pierādījumu tam, ir dažas skrambas.
- Alu lauva! Tikai daži mednieki tiktu sveikā tik viegli.
-Jā, un viņa ilgu laiku klejoja viena pati, viņa bija tuvu bada nāvei, tomēr nenomira, viņa tika nolikta mūsu ceļā, lai Iza to atrastu. Un neaizmirsti, Brun, - tu to neaizliedzi. Bērns ir par jaunu šādam smagam pārdzīvojumam, - Mogurs turpināja, - bet es domāju, ka viņas totēms viņu pārbauda, lai redzētu, ko tā ir vērta. Viņas totēms ir ne tik vien spēcīgs, tas ir arī veiksmi nesošs. Mēs visi varētu dalīties ar viņu šajā veiksmē, varbūt mēs jau to darām.
- Vai tu domā alu?
- Tā tika parādīta vispirms viņai. Mēs bijām gatavi doties atpakaļ; tu mūs pievedi tik tuvu, Brun…
- Mani vadīja gari, Mogur. Viņi vēlējās jaunu mājvietu.
-Jā, protams, tie tevi vadīja, tomēr viņi parādīja alu vispirms meitenei. Es ilgi domāju, Brun. Mums ir divi mazuļi, kuri nezina, kas ir viņu totēmi. Man nebija laika; svarīgāk bija sameklēt jaunu alu. Es domāju - mums jāiekļauj šo mazuļu totēmu ceremonija alas iesvētīšanā. Tas viņiem nesīs veiksmi un iepriecinās viņu mātes.
- Kāds tam sakars ar meiteni?
- Kad es meditēšu par abu mazuļu totēmiem, es lūgšu arī viņas totēmu. Ja tas man parādīsies, mēs varēsim meiteni iekļaut ceremonijā. Tas neprasīs no viņas daudz, un mēs varēsim pie viena viņu uzņemt klanā. Tad viņas palikšana neradīs nekādas problēmas.
- Uzņemt viņu klanā! Viņa nepieder pie klana, viņa ir piedzimusi pie Citiem. Kurš te runā par viņas uzņemšanu klanā? To nevar pieļaut, Lielajam Lācim tas nepatiktu. Tas nekad agrāk nav darīts! - Brūns protestēja. - Es nebiju domājis, ka viņai jākļūst par vienu no mums, es vienīgi prātoju, vai gari atļautu meitenei dzīvot pie mums, līdz viņa kļūs vecāka.
- Iza izglāba viņai dzīvību, Brun, tagad viņa nes daļu meitenes gara, kas to padara par daļu no klana. Meitene gandrīz aizgāja viņā saulē, bet tagad viņa ir dzīva. Tas ir gandrīz tas pats, kas būt piedzimušam no jauna, būt piedzimušam klanā. - Krebs redzēja, kā vadoņa žoklis gremoja pasniegto domu, un steidzās turpināt, kamēr Brūns paspēja kaut ko iebilst.
- Viena klana ļaudis var apvienoties ar citu klanu, Brun. Tur nav nekā neparasta. Reiz bija laiks, kad daudzu klanu jaunieši apvienojās, lai izveidotu jaunu klanu. Atceries: vai pēdējā klanu Sapulcē divi mazi klani nenolēma apvienoties vienā? Abu skaits turpināja samazināties, nedzima pietiekami daudz bērnu, bet no tiem, kas piedzima, pārāk maz nodzīvoja ilgāk par gadu. Uzņemt kādu klanā nav nekas jauns, - Krebs prātoja.
- Tiesa, dažreiz viena klana ļaudis pievienojās citiem, bet tā meitene nav no klana. Tu pat nezini, vai viņas totēma gars ar tevi sarunāsies, Mogur; un, ja tomēr sarunāsies, kā tu zināsi, vai saproti viņu? Es pat nevaru saprast meiteni! Vai tu patiesi domā, ka spēsi to izdarīt? Atklāt viņas totēmu?
- Es varu tikai mēģināt. Es lūgšu, lai Lielais Lācis man palīdz. Gariem ir pašiem sava valoda, Brun. Ja viņai ir lemts mums pievienoties, totēms, kas viņu aizsargā, liks sevi saprast.
Brūns kādu bridi domāja. - Tomēr, pat ja tu spēsi atklāt viņas totēmu, kurš mednieks viņu gribēs? Iza un viņas mazulis jau būs pietiekami liela nasta, un mums nemaz nav tik daudz mednieku. Zemestrīcē mēs zaudējām ne tikai Izas viru. Groda sievas dēls tika nogalināts, un viņš bija jauns un spēcīgs mednieks. Agas virs ir aizgājis, un viņai ir divi bērni, un viņas māte ari dzīvoja pie viņu ugunskura. - Sāpju atspulgs iezagās vadoņa acis, domājot par mirušajiem.
- Un Oga, - Brūns turpināja. - Vispirms nobadīja viņas mātes viru, un tūliņ pēc tam alas iegruvumā gāja bojā meitenes māte. Es jau teicu Ebrai, lai ņem to meiteni pie mums. Oga ir jau gandrīz sieviete. Kad viņa būs pietiekami pieaugusi, es domāju, ka izdošu viņu Broudam, viņš būs priecīgs, - Brūns prātoja, uz brīdi novirzījies no sarunas, domājot par saviem pārējiem pienākumiem. - Atlikušajiem vīriem ir pietiekami daudz nastu jau bez tās meitenes, Mogur. Ja viņu uzņemšu klanā, kam lai atdodu Izu?
- Kam tu atdosi zāļu sievu, kad meitene būs pietiekami liela, lai varētu aiziet no mums, Brun? - vienacis virs jautāja. Brūns jutās neērti, bet Krebs turpināja, iekams Brūns bija paspējis atbildēt. - Nav vajadzības apgrūtināt kādu mednieku ar Izu vai bērnu, Brun. Es gādāšu par viņām.