Zūgs atzinīgi norūca, apslēpis pārsteigumu par meitenes prā- tīgumu, kamēr tā lēja ūdeni viņa krūzē. Vīram nebija izdevies piesaistīt nevienas sievietes uzmanību, lai pateiktu, ka grib dzert, un tieši tobrīd viņam negribējās pašam celties. Ada bija gandrīz izžuvusi. Bija ļoti svarīgi turpināt to apstrādāt, lai gala rezultātā āda būtu tik lokana un elastiga, kā viņš vēlējās. Zūga skatiens sekoja meitenei, kad tā nolika ūdens somu ēnainā vietā turpat netālu un izvilka sauju cietu zāļu un ūdenī izmērcētas saknes, lai sagatavotos groza pīšanai.
Lai gan Uka vienmēr ar cieņu izturējās pret viņa lūgumiem un izpildīja tos bez kavēšanās kopš tā brīža, kad viņš ar sievas dēlu bija tiem pievienojies, viņa reti uzklausīja Zūga prasības tā, kā to pirms nāves bija darījusi viņa paša sieva. Ūkas galvenā uzmanība tika pievērsta Grodam, un Zūgam bija pietrūcis to īpašo mazo ērtību, ko sniedz uzticams dzīvesdraugs. Zūgs ik pa brīdim uzmeta acis tuvumā sēdošajai meitenei. Viņa sēdēja klusi, nodevusies darbam. "Mogurs to ir labi apmācījis," viņš nodomāja. Zūgs nemanīja, ka meitene ar acs kaktiņu vēro vīru, kā tas velk, stiepj un kasa slapjo ādu.
Vēlāk vakarā vecais vīrs viens pats sēdēja alas priekšā, lūkojoties tālumā. Mednieki bija projām. Uka un pārējās sievietes bija aizgājušas tiem līdzi, un Zūgs kopā ar Ovru bija ieturējis maltīti pie Gūva uguns. Redzot jauno sievieti, tagad pavisam pieaugušu un izgājušu pie vīra, - un likās, ka pavisam nesen viņa bija vēl tikai bērns Ūkas rokās, - Zūgs pēkšņi sajuta laika plūdumu, kas bija atņēmis tam spēku, lai kopā ar vīriem dotos medībās. Viņš bija aizgājis no pavarda drīz pēc ēšanas. Vīrs bija iegrimis dziļās domās, kad ieraudzīja meiteni ar pītu bļodu rokās nākam uz savu pusi.
- Meitene salasīja vairāk aveņu, nekā mēs spējam izlietot. - Viņa apsēdās, saņēmusi atļauju. - Vai mednieks vēl nav pārāk pieēdies un varēs apēst ogas, lai tās neiet zudumā?
Zūgs pieņēma piedāvātās ogas ar prieku, kuru viņam lāgā neizdevās noslēpt. Eila klusi sēdēja bijīgā attālumā, kamēr Zūgs baudīja saldās, sulīgās ogas. Pabeidzis ēst, vīrs atdeva bļodu, un meitene ātri aizgāja. "Nesaprotu, kāpēc Brouds saka, ka viņa neizrāda cieņu," tas nodomāja, vērojot meiteni aizejam. "Neko tik sliktu viņā neredzu, izņemot to, ka viņa ir izcili neglīta."
Nākamajā dienā Eila atkal atnesa ūdeni no aukstā strauta, kamēr Zūgs strādāja, un izklāja tuvumā materiālus, no kuriem taisīja vākšanai paredzēto grozu. Vēlāk, kad Zūgs bija tikko pabeidzis iesmērēt mīkstajā briežādā taukus, pie vecā vīra piekliboja Mogurs.
- Grūti apstrādāt ādu karstajā saulē, - viņš pamāja.
- Es taisu vīriem jaunas lingas un apsolīju arī Vornam vienu. Lingas ādai jābūt ļoti elastīgai; tā jāapstrādā visu laiku, kamēr tā žūst, un taukiem pilnībā jāuzsūcas. To vislabāk darīt saulē.
- Esmu pārliecināts, ka mednieki tās saņems ar prieku, - Mogurs piebilda. - Visiem zināms, ka tu esi meistars, ja runājam par lingām. Es jūs abus ar Vornu vēroju. Zēnam ir laimējies, ka viņu māci tu. To mākslu nav viegli apgūt. Arī lingas izgatavot ir māksla.
Zūgs staroja, dzirdot burvja uzslavu. - Rīt es tās izgriezīšu. Vīru izmērus es zinu, bet man vajadzēs to piemērīt Vornam. Lingai jāieguļ rokā, lai būtu vislabākā precizitāte un spēks.
- Iza un Eila gatavo purva teteri, kuru tu viendien pārnesi kā mogura daļu. Iza māca meitenei to pagatavot, kā man vislabāk garšo. Vai negribi paņemt savu ēdienu un atnākt šovakar pie Mogura pavarda? Eila gribēja, lai tevi uzaicinu, un es priecāšos par tavu sabiedrību. Dažreiz vīram gribas parunāties ar kādu vīru, bet pie mana pavarda ir tikai sievietes.
- Zūgs ēdīs kopā ar Moguru, - vecais vīrs atbildēja, acīm redzami iepriecināts.
Lai gan kopīgi mielasti tika rīkoti bieži un divas ģimenes nereti ēda kopā, jo īpaši gadījumā, ja tām bija radniecīgas saites, Mogurs reti ielūdza pie sava pavarda kādu no malas. Pašam sava vieta viņam vēl bija kas jauns, un viņš ar prieku atpūtās savu sieviešu sabiedrībā. Bet Zūgu Krebs pazina jau kopš bērnības, un tam vienmēr bija paticis šis vīrs, burvis pret to izturējās ar cieņu. Iepriecinājums vecā vīra sejā lika Moguram aizdomāties par to, ka viņš to būtu varējis uzaicināt jau agrāk. Krebs priecājās, ka Eila bija par to ieminējusies. Galu galā Zūgs viņam bija iedevis teteri.
Iza nebija radusi pie sabiedrības. Viņa uztraucās un raizējās, un pārspēja pati sevi. Viņas zināšanas par zālītēm attiecās tiklab uz garšvielām, kā ari uz ārstnieciskajiem augiem. Viņa zināja, kādu šķipsniņu piemest un kas ar ko vislabāk saderēs, lai pastiprinātu ēdiena garšu. Ēdiens šķita izcili garšīgs, Eila - īpaši uzmanīga savā neuzbāzīgajā veidā, un Mogurs bija apmierināts ar abām. Kad vīri bija pieēdušies, Eila pasniedza tiem maigu zālīšu tēju, kumelīšu un piparmētru maisījumu, kas, kā Iza zināja, veicināja gremošanu. Klātesot divām sievietēm, kuras bija gatavas uzklausīt ikvienu viņu vēlēšanos, un tuklam, apmierinātam mazulim, kas rāpās abiem vīriem klēpi un laimīgi raustīja tos aiz bārdām, ļaujot tiem atkal justies jauniem, abi vecie viri atpūtās un atcerējās pagājušos laikus. Zūgs jutās pateicīgs, vienīgi nedaudz apskauda vecā burvja laimīgo pavardu, kuru tas varēja saukt par savējo, un Mogurs jutās laimīgāks nekā jelkad savā dzīvē.
Nākamajā dienā Eila vēroja, kā Zūgs piemēra ādas sloksni Vornam, un uzmanīgi klausījās, kamēr vecais vīrs skaidroja, kāpēc gali jāsašaurina tieši tā, kāpēc tiem nevajadzētu būt ne par garu, ne par īsu, un skatījās, kā viņš ievieto apaļu, ūdeni gulējušu akmeni cilpas vidū un izstiepj ādu tik daudz, lai tā veidotu kausiņu. Kad meitene atnesa vīram ūdeni, tas vāca kopā skrandas, kas bija atlikušas pēc vairāku lingu izgriešanas.
- Vai Zūgs kā citādi izmantos atlikušos gabaliņus? Ādiņa izskatās tik mīksta, - viņa pamāja.
Zūgu pārņēma jūtu uzplūdi pret uzmanīgo meiteni, kas viņu apbrīnoja. - Es vairs neizmantošu tos gabalus. Vai tev tie patīk?
- Meitene būtu pateicīga. Es domāju, ka daži gabaliņi ir pietiekami lieli, lai tos varētu izmantot, - viņa pamāja ar noliektu galvu.
Nākamajā dienā Zūgam pietrūka Eilas, kas strādātu tam blakus un atnestu ūdeni. Lai gan viņa darbs bija pabeigts un ieroči gatavi. Viņš ievēroja meiteni dodamies uz mežu ar mugurā uzsietu jauno grozu un sakņu lāpstiņu rokā. "Viņa droši vien vāks Izai augus," vīrs nosprieda. "Es galīgi nesaprotu Broudu." Zūgam diez kā nepatika jaunais vīrietis; viņš nebija aizmirsis tā uzbrukumu sev pirms kāda laika šovasar. "Kāpēc viņš uzmana meiteni? Meitene ir strādīga, ar cieņu un uzticību izturas pret Moguru. Viņam ir laimējies ar Izu un meiteni." Zūgs atcerējās patīkamo vakaru, kuru bija pavadījis kopā ar lielo burvi, un prātoja, kāpēc Mogurs nekad agrāk viņu nebija atminējies. Vecais vīrs atcerējās, ka tieši Eila bija lūgusi Moguru uzaicināt viņu uz kopējām vakariņām. Viņš vēroja, kā slaidā meitene ar taisnajām kājām soļo projām. "Žēl gan, ka viņa ir tik neglīta," tas nodomāja, "kādu dienu viņa varētu būt laba sieva."
Izgatavojusi sev jaunu lingu no Zūga dotajiem atlikumiem, lai aizvietotu veco, kas beidzot bija nolietota, Eila nolēma sameklēt tālāk no alas kādu vietu, kur pavingrināties. Viņa pastāvīgi baidījās, ka kāds to varētu pieķert. Meitene devās augšup pa straumi gar upi, kas tecēja netālu no alas, tad, spraucoties cauri biezam pamežam, lejup no kalna gar strautu, kas ieplūda upē.